AESTHETICS OF VOLFGANGS DĀRZIŅŠ IN HIS COGNITIONS AND WORK

Authors

  • Anita Miķelsone

Keywords:

Volfgangs Dārziņš, neo-classicism, music critique, folklore

Abstract

Volfgangs Dārziņš (1906–1962), son of the famous Latvian romantical composer Emīls Dārziņš, has principally expanded the stylistic spectrum of Latvian music in two directions. Firstly, he is one of our first representatives of neo-classicism. Secondly, the most outstanding works of Volfgangs Dārziņš are marked by new, non-traditional interpretation of folklore, which has sometimes been characterized as barbarian and is similar to the archaic, pagan layers of folk music typical for Béla Bartók and Igor Stravinsky. The emigration period of Dārziņš’ work is especially marked with intensive and fruitful stylistic revitalization. However, some early signs of these styles are noticeable already in the works of 30-ties (which still are generally dominated by the link to the styles of romanticism and impressionism), as well as in critiques of this period. In this article I would like to give a broader insight in the aesthetic views of Volfgangs Dārziņš, which are revealed both in his critiques and letters, and also help to conceive the intentions of several of his musical works.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Dārziņš, Volfgangs. ĀKSTA jauniestudējums Eslingenas latviešu teātrī // Latviešu Ziņas. – 1947 / 26. novembris.

Dārziņš, Volfgangs. Eiropas mūzika džesa žņaugos // Mūzikas Apskats. – 1933 / 6, 169.–171. lpp.

Dārziņš, Volfgangs. Emīļa Dārziņa divdesmitpiektā nāves diena // Rīts. – 1935 / 31. augusts.

Dārziņš, Volfgangs. Kadiķa-Ančarova un Hermas Winbeck operešu vakars // Latviešu Ziņas. – 1947 / 10. decembris.

Dārziņš, Volfgangs. Kronika. Koncertzālēs un operās. “Petruška”, “Pulčinella”, “Rēbuss” // Mūzikas Apskats. – 1933 / 7, 211.–212. lpp.

Dārziņš, Volfgangs. Latviešu solo dziesma // IX latviešu dziesmusvētki Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gada 18., 19. jūnijā / red. Jēkabs Vītoliņš. – [Rīga]: IX dziesmusvētku rīcības komiteja, [1938], 30.–32. lpp.

Dārziņš, Volfgangs. Latvju tautas melodiju veidi un īpatnības // Latviešu tautas dziesmas / red. prof. dr. A. Švābe, prof. dr. K. Straubergs, E. Hauzenberga-Šturma: 11. sēj. – Kopenhāgena: Imanta, 1956, 577.–613. lpp.

Dārziņš, Volfgangs. Mirusi Malvīne Vīgnere-Grīnberga // Latvija. –1949 / 6. augusts.

Dārziņš, Volfgangs. Opera un koncerti // Burtnieks. – 1930 / 4, 374.–378. lpp.

Dārziņš, Volfgangs. Opera un koncerti // Burtnieks. – 1930 / 12, 1127.–1128. lpp.

Dārziņš, Volfgangs. Profesora Paula Saksa tautasdziesmu vakars Eslingenā // Latvija. – 1949 / 29. oktobris.

Dārziņš, Volfgangs. Tautas senatnē – mūsu pamats. Nīcenieku dziesmu un deju vakars // Rīts. – 1934 / 19. novembris.

Dārziņš, Volfgangs. Volfa-Ferrari “Madonnas rotas” pirmizrāde Nacionālajā operā // Latvis. – 1931 / 17. marts.

Jāzepa Vītola vēstules Kārlim Kalējam / apkopojis Jēkabs Vītoliņš // Latviešu mūzika, 1. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958, 353.–407. lpp.

Lesiņš, Knuts. Volfganga Dārziņa skanīgais mantojums // Latvju mūzika, 6. – Kalamazū: Latviešu Koŗu Apvienība ASV un Latviešu Dziesmu

Svētku Biedrība Kanādā, 1973, 523.–542. lpp.

Published

03.06.2024

Issue

Section

LATVIAN MUSIC ABROAD

How to Cite

AESTHETICS OF VOLFGANGS DĀRZIŅŠ IN HIS COGNITIONS AND WORK . (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 3, 70–81. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/142