ALFRĒDS VINTERS (1908–1976): AN ARTISTIC PROFILE OF A 1930s MUSICIAN
Keywords:
‘schlager’, popular music, Latvianness in music, BellaccordAbstract
In 2018 we are celebrating the 110th birthday of Alfrēds Vinters (1908–1976), the composer and popular Latvian performer of the 1930s. Following the collapse of the tsarist social order, the fragmented market of the newly formed multiethnic and poly-linguistic society of Latvia was challenging for the striving singer-songwriter. He was one of at least a dozen musicians of the emerging ‘schlager music’ genre who struggled to find an audience in 1930s Latvia.
This research paper aims to analyse the most important issues that are pointed out by several authors in publications.
Downloads
References
Bellaccord Electro skaņu plašu katalogs (1936). Rīga: Grāmatu Draugs Bellaccord-Electro skaņu plates [1932]. Firmas katalogs. Rīga: Grāmatu Draugs
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (1996). Reiz spēlēja muzikanti. Lauku Avīze, 21. jūnijs, 31. lpp.
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2008). Dziesmas – kā liepas, ozoli un rudzupuķes. Latvijas Avīze, 15. septembris, 13. lpp.
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture. 1. sējums. Rīga: Vesta-LK
Bērziņš, Valdis (2003). 20. gadsimta Latvijas vēsture. 2. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds
Bleiere, Daina (2005). Latvijas vēsture – 20. gadsimts. Rīga: Jumava
Bolgzds, Ivars (1993). Alfrēdu Vinteru pieminot. Laiks, 22. decembris, 7. lpp.
Bolgzds, Ivars (2008). Mūzika mīlai un jaunībai. Laiks, 11. oktobris, 14. lpp.
Currid, Brian Patrick (1998). The Acoustics of National Publicity: Music in German Mass Culture, 1924–1945. Dissertation to the Faculty of the Division of the Humanities, Department of Music, Chicago, Illinois
Darkevics, Arvīds (1960). “Trīs vītušas rozes” un ilgas pēc dzimtenes. Dzimtenes Balss, 30. oktobris, 1. lpp.
Daugulis, Ēvalds (2012). Party music in Latvia in the 20th century. Tradicija ir Dabartis 7, pp. 94–110
Der Schlager. Bühnenplauderei von Albert Borée (1909). Feuilleton Beilage zum Nr. 144 der Düna Zeitung: Für Haus und Familie, 27. Juni, S. 155
Dovgjallo, Georgs (1993). Tās acis, tās acis. Alfrēda Vintera dziesmas. Rīga: Sprīdītis
Gimmervert, Anisim (2006). Oskar Strok – korol’ i poddannyj. Nizhnij Novgorod: Dekom
Gronow, Pekka (1973). Popular music in Finland: A preliminary survey. Ethnomusicology 17, pp. 52–71
Ģērmanis, Uldis (1976). Vecajai koklei pārtrūka stīga. Miris Alfrēds Vinters. Laiks, 20. novembris, 7. lpp.
Horkheimer, Max, und Theodor Wiesengrund Adorno (1972). Dialectic of Enlightenment. New York: Continuum
Jautras Lieldienas vienīgi ar “Bellaccord-Electro” skaņu platēm [sludinājums] (1933). Jaunākās Ziņas, 8. aprīlis, 5. lpp.
Jubels, Heinrihs (red., 2007). Latvijas enciklopēdija. 2. sējums: Latv – Roja. Rīga: Valērija Belakoņa izdevniecība
Klotiņš, Arnolds (1972). Mūzika teātru zālēs. Māksla 2, 29.–31. lpp.
Klotiņš, Arnolds (2011). Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Komponists Aleksandrs Vinters [sludinājums] (1938). Rīts, 18. marts, 6. lpp.
Koncertzālēs [sludinājums] (1960). Literatūra un Māksla, 8. oktobris, 4. lpp.
Kruks, Sergejs (2001). “Hallo, šeit Rīga – Radiofons!” Latvijas Arhīvi 2, 45.–73. lpp.
Kruks, Sergejs (2008). “Par mūziku, skaistu un melodisku!”: padomju kultūras politika, 1932–1964. Rīga: Neputns
Lappuķe, Rolands (1991). Teodors Tomsons. Pēdējā intervija. Karogs 1/2, 19.–27. lpp.
Latvian Music. LP 51 – Alfrēds Vinters (1979). Londonas Avīze, 9. novembris, 2. lpp.
LVVA, 3724-1-6603 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments), 1. apraksts, 6603. lieta (Latviešu “Mazās skatuves” klubs)
LVVA, 3724-1-11252a = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments), 1. apraksts, 11252a. lieta (Bellaccord-Electro skaņu plašu fabrikā ražoto plašu nosaukumi, 1940. g.)
LVVA, 3724-1-11629 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments), 1. apraksts, 11629. lieta (Iekšzemes skaņuplašu atļaujas 1938.– [19]39. g.)
LVVA, 3758-1-1540 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3758. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski kulturālais departaments), 1. apraksts, 1540. lieta (Sabiedrisko lietu ministrijas Biedrību nodaļa. Cirkus lietas)
Mazvērsīte, Daiga (2009). Kā var aizmirst. Rīgas Laiks 10, 46.–55. lpp.
Mazvērsīte, Daiga (2014). “Tās acis, tās acis, es aizmirst nespēju...”. Ievas stāsti 11, 16.–20. lpp.
Melodiju virkne: jaunāko skaņu filmu dziesmiņas [nošizdevums] (1940). Rīga: Harmonija
Pavasaris, Ansis (2018). Dzīves ritmi mūzikā. Atceroties Alfrēdu Vinteru. Latvijas Radio 2 raidījums. 27. maijs. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/atceroties-alfredu-vinteru.a104221/ (skatīts 2018. gada 15. oktobrī)
Peters, Jānis (1982). Raimonds Pauls: versijas, vīzijas, dokumenti. Rīga: Liesma
P. K. (2005). Kāpēc ievērojami latviešu mūziķi palikuši aiz strīpas? Brīvā Latvija, 2. decembris, 4. lpp.
Plēve, Jānis (1942). 3 Vinteri. Daugavas Vanagi. Latviešu karavīru frontes laikraksts, 21. decembris, 12. lpp.
RMM, 769308 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Ceļinieks [bez gada], Alfrēda Vintera mūzika un teksts. Oskara Stroka klavieru aranžējums
Rokpelnis, Alberts (2012a). Populārās mūzikas dziesmu tekstu sociālpolitiskais konteksts 20. gs. 30. gados: Alfrēds Vinters un Brāļi Laivinieki. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte
Rokpelnis, Alberts (2012b). Skaņuplašu fabrikas Bellaccord-Electro katalogs kā vēstures avots un skaņuplašu datēšanas iespējas (20. gs. 30. gadi). Latvijas Vēsture: Jaunie un Jaunākie Laiki 4 (88), 46.–57. lpp.
Rokpelnis, Alberts (2016). 20. gadsimta 30. gados Latvijā ražoto skaņuplašu statistikas datu izpētes problēmas. Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, Valmieras muzejs, 82.–88. lpp.
Rokpelnis, Alberts (2017). Šlāgera diskurss 20. gadsimta 20.– 30. gadu latviešu mūzikas mēnešrakstos. Mūzikas akadēmijas raksti XIV, 16.–32. lpp.
Rudzītis, Helmars (1984). Manas dzīves dēkas. Ņujorka: Grāmatu Draugs
Salnītis, Vilmārs (sast.), un Marģers Skujenieks (red., 1938). Latvijas kultūras statistika: 1918.–1937. g. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde
Saviesīgs vakars ar deju [sludinājums] (1938). Rūjienas Vēstnesis, 25. februāris, 8. lpp.
Stelpa, Dzidra (2005). Lielā Latvijas enciklopēdija. Rīga: Zvaigzne ABC
Strelēvics, Linards (1990). Rudzupuķu klēpis Alfrēdam Vinteram. Latvijas Jaunatne, 28. marts, 4. lpp.
Stroks, Oskars (b. g.). No manis neaizej. Prof. Pauls Sakss un Mariss Vētra dzied [nošizdevums]. Rīga: Kazanova
Šaitere, Tekla (1993). Spēlē muzikanti, spēlē. Diena, 29. maijs, 20. lpp.
Tomsons, Teodors (1976). Trubadūram aizejot. Brīvība 9/10, 11. lpp.
U. J. (1976). No tevis man rozes un mazs smaidošs foto. Brīvība 9/10, 11. lpp.
Veco laiku jautrība [4. janvāra raidījums] (1934). Rīgas Radiofona Programma 214, 17. lpp.
Veitners, Indriķis (2014). Latvijas džeza vēsture (1922–1940). Promocijas darbs. Rīga: JVLMA
Vēl vienam māksliniekam iepaticies viesoties (1960). Laiks, 22. oktobris, 3. lpp.
Vinters, Alfrēds (b. g.). Gaujas laivinieks. Valsis [ieskaņots 1936]. Ieraksts skaņuplatē. Rīga: Bellaccord, 3578
Vinters, Alfrēds (b. g.). Kā var aizmirst. Valsis. Ieraksts skaņuplatē. Rīga: Bellaccord, 3805
Vinters, Alfrēds (1936). Lai tā būda rūc! Polka. Ieraksts skaņuplatē. Rīga: Bellaccord, 3514
Vinters, Alfrēds (1937). Melodiju izlase. Albums klavierēm un dziedāšanai [nošizdevums]. Rīga: Harmonija
Vinters, Alfrēds (1938a). Alfrēda Vintera jaunākās melodijas [nošizdevums]. Rīga: Akords
Vinters, Alfrēds (1938b). Mīlai un jaunībai. Alfrēda Vintera populārākās melodijas [nošizdevums]. Rīga: Akords
Vinters, Alfrēds (1939a). Sapnis. Dziesma un tango [nošizdevums]. Rīga: Akords
Vinters, Alfrēds (1939b). Viltīgās acis. Dziesma un tango [nošiz- devums]. Rīga: Akords
Vinters, Alfrēds (1939c). Zemes arājs. Maršs un dziesma [nošiz- devums]. Rīga: Akords
Wicke, Peter, und Wieland Ziegenrücker (1987). Rock, Pop, Jazz, Folk: Handbuch der populären Musik. Leipzig: Deutscher Verlag für Musik
Wicke, Peter (1998). Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Allgemeine Enzyklopädie der Musik. Begründet von Friedrich Blume. Zweite, neubearbeite Ausgabe. Sachteil 8. Kassel, etc.: Bärenreiter-Verlag; Stuttgart, Weimar: Metzler, S. 1063–1070
Winkler, Gisela (Red., 1975). Unterhaltungskunst A–Z. Berlin: Henschelverlag
Worbs, Hans Christoph (1963). Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Hrsg. von Friedrich Blume. Bd. 11. Kassel: Bärenreiter Verlag, S. 1737–1739
Z. B. (1944). Vīrs, ko pazīst visi komponisti. Daugavas Vanagi. Latviešu karavīru frontes laikraksts, 7. janvāris, 8. lpp.
Zelče, Vita (2007). “Bēgšana no brīvības”: Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija un rituāli. Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis... . Red. Vita Zelče. Rīga: Zinātne, 325.–350. lpp.
Zunda, Antonijs (2010). Zīverta un Vintera “projekti”. Latvijas Avīze, 9. oktobris, 16. lpp.
