ORGANS AND ORGAN BUILDERS IN THE CHURCHES OF HISTORICAL LIVLAND DURING THE 18TH CENTURY
Keywords:
organ, organ builders, church and its interior, Vidzeme (historical Livland), the 18th centuryAbstract
In this article, the focus is on churches in the small cities and rural areas in the historical Livland, especially the churches where the local congregation bought or received a small positive organ as a donation, and an organist was employed there during the 18th century. The research is based mainly on documents kept in the State History Archives of Latvia under the National Archives of Latvia and in contemporary periodicals. The main purpose of the article is to find out how much the organs spread in Livland during the 18th century. This research pays attention to the Latvian part of Livland, excluding Riga and its patrimonial area, becuse the musical life in Riga is widely described in Zane Gailīte`s monography Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli (About the Riga’s music and the play of jesters, published in 2003).
Downloads
References
Latvijas Nacionālais arhīvs/ Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA/LVVA)
fonds – Vidzemes guberņas Kamerālvalde, 1722–1918:
-14-97: 1800. gadā Cēsīs uzskaitīto pilsoņu u. c. nodokļu maksātāju saraksts;
-14-112: Valmierā 1782. gada revīzijā uzskaitīto ģimeņu saraksts;
-14-114: Valmierā 1811. gada revīzijā uzskaitīto pilsoņu saraksti;
-14-118: Valmierā 1816. gada revīzijā uzskaitīto ģimeņu saraksti.
fonds – Vidzemes revīziju saraksti, 1782–1917:
-1-6: Rīgas apriņķa Skultes privātmuižas revīziju saraksti, 1795–1857.
fonds – Vidzemes konsistorija, 1519–1922:
-1-451: Nītaure: dažādi dokumenti, 1671–1821;
-1-484: Ēvele: dažādi dokumenti, 1704–1821;
-1-485: Valmiera: dažādi dokumenti, 1704–1831;
-4-1106: Rīgas apriņķa draudžu vizitāciju protokoli, 1765–1768;
-4-1107: Cēsu apriņķa draudžu vizitāciju protokoli, 1766–1768;
-4-1108: Cēsu apriņķa draudžu vizitāciju protokoli, 1773–1775.
fonds – Vidzemes baznīcu vizitāciju protokoli, 1641–1892:
-1-13: Kokneses apriņķa draudžu vizitāciju protokoli, 1731–1732;
-1-14: Rīgas apriņķa draudžu vizitāciju protokoli, 1739;
-1-16: Raunas draudzes vizitācijas protokols, 1740;
-1-35: Vidzemes draudžu vizitāciju protokoli, 1725–1726;
-1-49: Rīgas apriņķa draudžu vizitāciju protokoli, 1775–1780.
fonds – Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas, 1608–1972:
-3-9: Alojas vācu draudzes metriku grāmata, 1693–1833;
-3-17: Āraišu draudzes metriku grāmata, 1801–1834;
-3-20: Bērzaunes vācu draudzes metriku grāmata, 1757–1830;
-3-25: Burtnieku vācu draudzes metriku grāmata, 1746–1833;
-3-64: Doles latviešu un vācu draudzes metriku grāmata, 1702–1760;
-3-80: Ēveles vācu draudzes metriku grāmata, 1765–1833;
-3-168: Lugažu vācu draudzes metriku grāmata, 1739–1833;
-3-175: Mālpils draudzes metriku grāmata, 1749–1833;
-3-180: Nītaures vācu draudzes metriku grāmata, 1785–1825;
-3-192: Raunas draudzes metriku grāmata, 1666–1740;
-3-194: Raunas draudzes metriku grāmata, 1700–1740;
-3-198: Raunas vācu draudzes metriku grāmata, 1741–1833;
-3-209: Smiltenes vācu draudzes metriku grāmata, 1693–1833; 235-3-237: Valmieras draudzes metriku grāmata, 1773–1781;
-3-238: Valmieras draudzes metriku grāmata, 1782–1797;
-3-242: Valmieras draudzes metriku grāmata, 1807–1822;
-3-252: Vestienas vācu draudzes metriku grāmata, 1730–1833;
-5-16: Izraksti no Rūjienas vācu draudzes metriku grāmatas, 1688–1833.
fonds – Rīgas-Valmieras baznīcu virspriekšnieks, 1714–1918:
-1-16: Mālpils draudzes rēķini un skolas lietas, 1729–1786;
-1-44: Rūjienas draudzes rēķini, 1726–1739, 1755–1794;
-1-70: Burtnieku draudzes rēķini, 1761–1798;
-1-342: Mālpils draudzes rēķini, 1801–1826.
fonds – Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti, 1562–1940:
-1-534: Alojas vācu draudzes 17.–19. gadsimta draudzes locekļu kartotēka;
-1-541: Valmieras vācu draudzes locekļu kartotēka, 1718–1833.
fonds – [Rīgas] Sv. Jēkaba baznīca, 1522–1940:
-1-16: Rīgas Sv. Jēkaba vācu draudzes metriku grāmata, 1751–1789;
-1-19: Rīgas Sv. Jēkaba vācu draudzes metriku grāmata, 1811–1828.
fonds – Liepupes evaņģēliski luteriskā draudze, 1753–1982:
-1-8: Liepupes un Skultes latviešu draudzes locekļu reģistrs, 1787–1793;
-1-9: Liepupes un Skultes latviešu draudzes locekļu reģistrs, 1804–1805.
fonds – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižu dokumenti, 1516–1939:
-12-18: Cēsu mācītājmuiža: sarakste par baznīcas remontu, mūrnieku darbiem u.c., 1685–1763;
-1-310: Lugažu mācītājmuiža: draudzes rēķini, 1752–1798.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa (LUAB RRGN)
Brotze, Johann Christoph. Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente, Prospecte, Müntzen, Wapen etc.
Bd. I, Bl. 156: [Hermann von Fromhold; die Stammtafel], R 4962;
Bd. IV, Bl. 149: Die Ruiensche Kirche 1790 [Gustav Bergmann; die Ansicht], R 4965.
[Anonym]. Personen, die ihre Dienste anbieten. Rigische Anzeigen, Nr. 53, 31.12.1778, 421.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigische Anzeigen, Nr. 14, 09.04.1790, 128.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigische Anzeigen, Nr. 18, 06.05.1790, 174.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigische Anzeigen, Nr. 30, 29.07.1790, 297–298.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigische Anzeigen, Nr. 35, 01.09.1791, 339.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigische Anzeigen, Nr. 37, 15.09.1791, 358.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigische Anzeigen, Nr. 31, 02.08.1792, 299.
[Anonym]. Bekanntmachungen. Rigische Anzeigen, Nr. 16, 16.04.1795, 145–146.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen sind. Rigasche Anzeigen, Nr. 37, 14.09.1797, 409.
[Anonym]. Sachen, die zu verkaufen. Rigasche Anzeigen, Nr. 52 (Beylage), 26.12.1799, 631.
[Anonym]. Bekanntmachnungen. Rigasche Anzeigen, Nr. 4, 27.01.1808, 6.
[Anonym]. Gerichtliche Bekanntmachungen. Rigasche Anzeigen, Nr. 40, 02.10.1816, 4.
Kalējs, A[ivars]. Valmiera un ērģeles. Liesma, Nr. 82, 27.05.1983., 3.
−r. Die Orgel der Domkirche in Riga. Rigasche Stadtblätter, Nr. 18, 05.05.1883, 137–144.
Velligs, A[rnolds Gustavs]. Kas no sirds ko laba grib mācīties, tas arī ar Dieva palīgu ko laba izmācīsies. Latviešu Avīzes, Nr. 14, 04.04.1829., 3–5.
Adamovičs, Ludvigs (1933). Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks, 1710–1740. Rīga: Ģenerālkomisija Latvijas Vidusskolu Skolotāju Kooperatīvā.
Adelsvapens genealogi (Muižnieku dzimtu ģenealoģija zviedru valodā). https://www.adelsvapen.com/genealogi
Anrep, Gabriel (1861). Svenska adelns ättar-taflor. Afdelning 2. Stockholm: P. A. Norstedt & Söner, Kongl. Boktryckare.
Baltiņš, Jānis (2002). Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā. Latvijas Arhīvi, Nr. 2, 49–85.
Bergmann, Gustav (1776). Geschichte von Livland: nach Bossuetischer Art entworfen. Leipzig: im Schwickertschen Verlage.
Bērents, Pauls (1927). Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā. Cēsis: K. Dūnis grāmatu spiestuve.
Campe, Paul (1951). Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850. Band 2. Stockholm: [o. V.].
Chronik der deutsch-reformierten Gemeinde in Riga (1933). Hrsg. von Rudolf Abramowski. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht.
Daija, Pauls. Gustavs fon Bergmanis. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/98538-Gustavs-fon-Bergmanis (sk. 15.10.2022.).
Deutschbaltisches biographisches Lexikon digital 1710–1960. www.bbld.de
Dilherr, Johann Michael ([ca 1663]). Heilig-Epistolischer Bericht, Licht, Geleit, und Freund, das Ist Emblematische Furstllung der Heiligen Sonn-und Festtaglichen Episteln. [S. l.].
Dišlere, Inta (2002–2003). Tukums 18. gadsimtā: cilvēki, ēkas, notikumi. Tukuma novada kultūrvēsture, VI. Rakstu krājums. Sast. Agrita Ozola. [Tukums]: Tukuma muzejs, 21–48.
Ducmane, Kristīne, un Ēvalds Vēciņš (1995). Nauda Latvijā = Coins and Banknotes in Latvia = Geld in Lettland = Denežnye znaki v Latvii. Rīga: Latvijas Banka.
Dzenītis, Mikus (2014). Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģeļu būvvēsture arhīvu dokumentos, periodikā un iespieddarbos. http://trisvienibasfonds.lelb.lv/?&s=1234980811&fu=e&id=1415712656&ln=lv (sk. 15.10.2022.).
Fiseisky, Alexander (2004). Die Geschichte der Orgel in Lettland. Acta Organologica 28, Band 28, 11–36.
Fiseisky, Alexander (2008). A History of the Organ in Estonia. The Diapason, Nr. 7, 25–29. https://www.thediapason.com/sites/thediapason/files/webDiapJuly08p25-29.pdf (sk. 15.10.2022.).
Gailīte, Zane (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Rīga: Pētergailis.
Grauzdiņa, Ilma (1987). Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē jeb Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku. Rīga: Liesma.
Grosmane, Elita (1999). Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas ērģeļu prospekts un Heinriha Andreasa Konciusa ierašanās Latvijā (H. A. Konciusa vēstules Valdas Kvaskovas norakstā un tulkojumā). Letonica, Nr. 3, 94–124.
Hagemeister, Heinrich von (1836). Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Theil 1. Riga: Eduard Frantzen`s Buchhandlung.
Hupel, August Wilhelm (1774). Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Bd. 1. Riga: zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch.
Istoriniai Lietuvos vargonai (Lietuvas vēsturiskās ērģeles, katalogs). https://www.vargonai.com
Jakovļeva, Mārīte, un Austra Mieriņa (1999). Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 18. gs. Latvijas zemju robežas 1000 gados. Sast. Andris Caune. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 131–146.
Johansons, Andrejs (2011). Latvijas kultūras vēsture 1710–1800. Rīga: Jumava.
Kalnačs, Jānis (2010). Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Valmieras rajonā. Rīga: Neputns.
Kampe, Pauls (1937). Baznīcu celtniecība Vidzemē zviedru valdības pēdējos piecdesmit gados (1660–1710). Rīga: Latvijas Universitāte.
Kihelkonna kogudus (Kihelkonnas luterāņu draudze Igaunijā). https://www.kihelkonnakogudus.ee/
Larsson, Lars Olof (Hg.) (2003). Contius-Briefe: Die Korrespondenz zwischen Heinrich Friedrich Heerwagen, Pastor der Jakobi-Kirche in Riga, und dem Orgelbauer Heinrich Andreas Contius. Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche 1999–2001. Heft 18. Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 147–199.
Latvijas ērģeļu katalogs. http://www.music.lv/lek/index_lv.htm
Lepnurm, Hugo (1971). Oreli ja orelimuusika ajaloost. Tallinn: Eesti Raamat.
Merkel, Garlieb Helwig (1800). Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: ein Beytrag zur Völker- und Menschenkunde. Zweite verbesserte Auflage. Leipzig: Gräff.
Napiersky, Karl Eduard (1843). Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. H. 1: Livländische Kirchen- und Prediger-Matrikel. Riga: Druck und Verlag von W. F. Häcker.
Ozola, Agrita (2005). Tukums. Vecpilsēta. Ielas un nami, to iedzīvotāji. [Tukums]: Tukuma muzejs.
Pauloviča, Ieva (2016). Vidzemes landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube. Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads. Sast. Ieva Pauloviča. Mālpils: Mālpils novada dome, 101–114.
Pauloviča, Ieva (2019). Mūzika mazpilsētu luteriskajās baznīcās Vidzemē 17. gadsimta otrajā pusē. Mūzikas akadēmijas raksti XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 92–112.
Plētiens, Edgars, un Ieva Plētiena (2021). Raunas pils. Rīga: Jumava
Recke, Johann Friedrich von, und Karl Eduard Napiersky (1829). Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Estland, Kurland. Bd. 2: G–K. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn.
Rudolph, Moritz (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon: nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Erster Theil. Riga: Kommissions-Verlag von N. Kymmel.
Sloka, Lauma (1925–1927). Vidzemes draudžu hronikas. 1.–3. daļa. Rīga: Valsts arhīva izdevums.
Straube, Gvido (2000). Latvijas brāļu draudzes diārijs: (jaunākais noraksts) jeb Hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. Rīga: N.I.M.S.
Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2022). Contribution of the Latvian Brethren congregations to the musical culture of the 18th century: preliminary research results, basic research directions and perspectives. Letonica, Nr. 46, 102–119.
Transehe-Roseneck, Astaf von (1929). Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Theil Livland. Band 1. Görlitz: C. A. Starke.
Vidzemes bruņniecība un Latvija: izstādes katalogs. Livländische Ritterschaft und Lettland: Ausstellungskatalog (2020). Sast. Vija Rozentāle un Pārsla Pētersone. [Cēsis]: Cēsu Kultūras un tūrisma centrs.
Walter, [Alfred Julius] (1873). Die Wolmarsche Kirche: ein Vortrag gehalten. Riga: Müllersche Buchdruckerei.
