JELGAVA AS A CONCERT VENUE IN THE 19TH CENTURY: MUSICIANS AND REPERTOIRE
Keywords:
Mitau, Theater in Mitau, Carl von Holtei, Richard Wagner, musical editions, Villa Medem, Holy Trinity Church in JelgavaAbstract
Until now, the historiography of Jelgava has been more extensively focused on the history of the Duchy of Courland and Semigallia, invariably as a residence of Baroque architecture and sculpture, later also as a bearer of Classical cultural heritage, an ancient theatre town where many well-known plays were staged and performed, the history of the Latvian theatre additionally brought into this field of performances. But, what can we highlight when we talk about Jelgava (in German – Mitau) as a concert venue in the 19th century? During the existence of the Duchy and later, Jelgava was home to many foreign musicians who brought a high level of musical culture and thanks to whom, the city became one of the centres of musical life in the territory of Latvia.
Downloads
References
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (ĢEJVMM) krājums:
ĢEJVMM, [bez šifra]. Žīgure, Anna (2022). Atmiņu lauskas par sen zudušo Jelgavu [nodaļas tulkojums no igauņu valodas un komentāri izdevumam: Wiedemann, Ferdinand Johann (2014). Mälestusi minu elust : teateid ja ülestähendusi minu sugulaste kohta, kogutud St. Peterburis 1858. aastast alates. Tõlkinud Anti Lääts; toimetanud Jaak Peebo; kujundanud Mari Ainso; manuskripts].
ĢEJVMM, ZA-274. Strekāvins, Aleksandrs. Piezīmju Par seno Jelgavu 6 burtnīcas [manuskripts].
ĢEJVMM, ZA-712. Šnē, Felicita (1977). Jelgavas mūzikas dzīve [manuskripts].
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājums:
LNB, N83-3/243. Drei Gesänge in Musik gesetzt und seinem Freunde gefühlvollen Prediger Carl Amenda in Talsen gewidmet von Carl Eisrich. Mitau, 1809. Gedruckt bei Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn.
LNB, NA-2/16970. Muhsu Greetiņa: Sechs Lettische Lieder, Text von Pastor Schulz zu Birzgallen, Musik von Pastor Mylich zu Blieden. Mitau, 1835. Gedruckt bei Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn [eksemplāra kopija].
LNB, NRt/33. Gaetāno Doniceti opera Belizārs (Belisar).
LNB, RXA 408, 569. Bei J. Fr. Steffenhagen und Sohn in Mitau sind folgende neue Bücher und Musikalien für beigesetzte Preise zu haben. Mitau, 1803.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) krājums:
LUAB, R 6770. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas, 1842. gads. LUAB, R 6787. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas, 1859. gads.
LUAB, R 22150. Jelgava. Koncertu programmas, afišas, paziņojumi Amatu b[iedrī]bas, kluba telpās un baznīcās (1842–1908).
LUAB, R 22154. Concert-Anzeigen 1839–1852.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (ĢEJVMM) krājums:
ĢEJVMM, 9630. Jelgavas teātris. Zīmējums (Aleksandra Strekāvina atlass par seno Jelgavu, 20. gadsimta 50. gadu beigas).
ĢEJVMM, 30954-482. Skats uz Muižnieku klubu Katrīnas ielā, 20. gs. sākums.
ĢEJVMM, 30954-687. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats.
ĢEJVMM, 30954-688. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats ar 17. gs. kok- griezumiem.
ĢEJVMM, 30954-708. Mēdema villa (Villa Medem).
[Anonīms]. No Jelgawas. Tas Latweeschu ļauzchu draugs, Nr. 34, 22.08.1835., 134.
[Anonym]. Vermischte Nachrichten. Der Zuschauer, Nr. 5470, 22.05.(03.06.)1843, 393.
[Anonym]. Theater in Mitau. Rigasche Zeitung, Nr. 71, 17.06.1843, 7.
[Anonym]. Aus Mitau. Rigasche Zeitung, Nr. 39, 17.(29.)02.1864, 1–2.
[Anonym]. Locales. Der Baltijas wehstnesis theilt mit [..]. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 89, 17.04.1869, 2.
[Anonym]. Inland. Rigasche Zeitung, Nr. 248, 24.10.(05.11.)1873, 1.
[Anonym]. Inland. Libausche Zeitung, Nr. 52, 08.(20.)03.1893, 2.
[Anonym]. Locales. Rigasche Rundschau, Nr. 268, 29.11.(11.12.)1899, 5.
Apkalns, Longīns (1969). Rihards Vāgners Latvijā. Latvju Mūzika, Nr. 2, 159–170.
Kince, Velga. Mīlihs un viņa Grietiņa. Mūzikas Saule, Nr. 4 (108), 2021, 82–83.
Melderis, Gunārs. Bēthovens un Latvija. Māksla, Nr. 4, 1970, 29–31.
P[ilzer], Fr[iedrich]. Hans v. Bülow. Concert in Mitau und zweites Concert in Riga. Rigasche Zeitung, Nr. 41, 19.02.(03.03.)1873, 2.
Rozenvalds, K. Jelgavas teātri gadsimtu gājumā. Zemgales Komunists (Jelgava), Nr. 72, 06.05.1959., 2.
[Skruzītis, Mikus jeb Skruzīšu Mikus]. Tautas swehtki Jelgawā. No M. Skrusischa. Austrums, Nr. 10, 01.10.1892., 305–309.
Šnē, Felicita. Mūzikas dzīve Jelgavā. Pagājušā gadā apritēja 100 gadi, kopš Jelgavā pirmo reizi notika Dziesmu svētki. Darba Uzvara (Jelgava), Nr. 3, 04.01.1969., 3.
[Theater-Repertoire]. Rigasche Zeitung Nr. 2, 03.01.1853, 4.
[Theater-Repertoire]. Rigasche Zeitung, Nr. 29, 05.02.1853, 4.
Adolfa Allunana atmiņas par latviešu teātra izcelšanos (1924). Tulkojusi Valeska Allunan. Rīga: Ģeneralkomisijā pie A. Gulbja.
Breģe, Ilona (2001). Cittautu mūziķi Latvijā 1401–1939. Leksikons. [Rīga]: Zinātne.
Brille, J. (1928). Zemgales galvas pilsēta Jelgava. Vēsturisks apraksts līdz ar Kurzemes hercogu ģīmetnēm un ievērojamākām Jelgavas vietām. H. Allunana grāmatu tirgotavas izdevums.
Dērings, Jūliuss (2016). Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves. Sērija Vēstures Avoti. No vācu valodas tulkojusi Valda Kvaskova. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs.
Dērings, Jūliuss (2019). Iepazīstot Latviju: mākslinieka Jūliusa Dēringa ceļojumu piezīmes, 19. gadsimta otrā puse. Sērija Vēstures Avoti. No vācu valodas tulkojusi Valda Kvaskova. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs.
Fragmentirte Skitzen und Skelette, über’s Theater und die Schuchsche Schauspielergesellschaft (1790). Königsberg, Danzig und Thorn.
Geck, Martin (2013). Richard Wagner: A Life in Music. Translation by Stewart Spencer. Chicago and London: The University of Chicago.
Hausmanis, Viktors (1988). Ādolfs Alunāns. Aktieris. Režisors. Dramaturgs. Rīga: Liesma.
Holtei, Carl von (1855). Ein Mord in Riga. Prag–Leipzig: Kath. Herzabek & Heinrich Hübner.
Holtejs, Karls fon ([1855]/2000). Slepkavība Rīgā. No vācu valodas tulkojusi Astra Moora, avīzes Laiks (ASV) redaktore. Rīga: Elpa.
Jāzeps Vītols. Manas dzīves atmiņas. (1988). Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma.
Jelgavas albums: Jelgava senajās pastkartēs (2017). Sast. Gita Grase. [Jelgava]: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Kundziņš, Kārlis (1968). Latviešu teātra vēsture. Pirmais sējums. No pirmsākumiem līdz 19. gs. beigām. Rīga: Liesma.
Lindenberga, Vita, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane (1997). Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne.
Litzmann, Berthold ([1902]/19206). Clara Schumann. Ein Künstlerleben nach Tagebüchern und Briefen. Erfasst von Barbara Koch. Bd. 2. Leipzig: Breitkopf & Härtel.
Loewenberg, Alfred ([1942]/19783). Annals of Opera 1597–1940. Compiled from the original sources with an introduction by Edward J. Dent. Third edition, revised and corrected. London: John Calder.
Mana Jelgava (2015). Sast. Andris Tomašūns. Jelgava: Jelgavas pilsētas dome.
Połczyńska, Edyta (1990). Karl von Holteis Kościuszko-Verehrung. Studia Germanica Posnaniensia. Adam Mickiewicz University Press, Poznań, vol. XIV, 3–20.
Prēdele, Zane (2021). No Jelgavas mūzikas vēstures: IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku nozīmīgums. Mūzikas akadēmijas raksti, XIX. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 127–147.
Rudolph, Moritz (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Commissions-Verlag von N. Kymmel.
Schlau, Karl-Otto (1995). Mitau im 19. Jahrhundert. Leben und Wirken des Bürgermeisters Franz von Zuccalmaglio (1800–1873) (=Beiträge zur baltischen Geschichte, Band 15). Wedemark–Elze: Verlag Harro v. Hirschheydt.
Skrābāns, Raimonds (1993). Izcilie pasaules mūziķi Rīgā. Rīga: Zinātne.
Spārītis, Ojārs (2011). Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu. Jelgava: Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Šmite, Edvarda (2010). Jūliuss Dērings Jelgavā. Senā Jelgava. Sast. Elita Grosmane. Rīga: Neputns, 234–251.
Šnē, Felicita (1970). Jelgavas mūzikas dzīve. Latviešu mūzika, VIII. Sast. Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 175–205.
Torgāns, Jānis (2021). Das Riga Richard Wagners. Musikgeschichte in Mittel- und Osteuropa. Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig, Heft 23, hrsg. von Helmut Loos, Klaus-Peter Koch und Stefan Keym. Leipzig: Gundrun Schröder Verlag, 203–212.
Vītoliņš, Jēkabs, un Lija Krasinska (1972). Latviešu mūzikas vēsture. Rīga: Liesma.
Wagner, Richard (1911). Mein Leben. Erster Band. München: F. Bruckmann A–G.
Wiedemann, Ferdinand Johann (2014). Mälestusi minu elust: teateid ja ülestähendusi minu sugulaste kohta, kogutud St. Peterburis 1858. aastast alates. Lääts, Anti (tõlkinud), Peebo, Jaak (toimetanud). Tartu: Ilmamaa.
Zemovičs, Elmārs (2020). Koncertdzīve Jelgavā 1920–1940. [Rīga]: Laika grāmata.
