VIEWS OF RIGA’S GERMAN AND RUSSIAN PRESS ON THE MANIFESTATIONS OF NATIONAL COLOUR IN THE LATVIAN MUSIC (1876–1914)

Authors

  • Baiba Jaunslaviete

Keywords:

national communities, song festivals, folk song arrangements, original compositions

Abstract

The last decades of the 19th century and the early 20th century were a period when many native Latvian composers and performers first entered Riga’s music life that was previously dominated by Baltic Germans. At the same time, due to the Russification carried out by tsar Alexander II, the Russian influence in Riga’s cultural life also grew, and significant Russian music institutions were formed. Thus, an interesting and complex interaction between the three national communities and their cultures emerged. This paper aims to characterize one aspect of this interaction: how did German and Russian music critics in Riga perceive the manifestations of the musical Latvianness? To answer this question, the paper examines the assessments of the Latvian national colour by German and Russian reviewers, as well as their opinions on the following aspects of Latvian music: the most characteristic emotional states reflected in music; the treatment of certain elements of musical expression; the visual analogies evoked by the Latvian music. 
Studies on this topic provide an opportunity to enrich our knowledge about the relations between the three national cultures and their historical context. 


Supporting Agencies
National Research Program Latvian Culture – a Resource for the Development of the Country administrated by the Latvian Scientific Council and financially supported by the project CARD (Culture Capital as a Resource for Sustainable Development of Latvia/CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003), sub-project Music Culture in Latvia in the 1920s and 1930s, and the second half: overlooked processes, issues, problems implemented by Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Berlīnes Valsts bibliotēka (Staatsbibliothek zu Berlin)

SBB, 759/1 = [Anonym]. Ein lettischer Liederabend [..]. Staatsbürger Zeitung, 11.11.1905. Mikrofilmā dokumentēts laikraksta iesējums.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, bibliotēka

JVLMA, K-150 = Goržal’can, Polina (1974). Iz istorii russkoj muzykal’noj kritiki v Latvii. Diplomdarbs. Zinātniskais vadītājs Nilss Grīnfelds.

Latvijas Komponistu savienība, arhīvs

LKS, 1981 = Latvijas PSR Komponistu savienības plēnums. Rīgā, 1981. gada 4. aprīlī. Stenogramma (nekataloģizēts sējums).

Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa

LNB, R X/29-6-63 = R X/29 (fonds Alfrēds Kalniņš), 6. mape/apraksts (Skats manā darbistabā – referāta anotācija, tīrraksts, 1935, 1946), 63. apvāks.

LNB, R X65-1-15 = R X/65 (fonds (Mūziķi Artūrs un Otīlija Bobkovici), 1. mape/ apraksts (Recenzijas par A. Bobkovica mūziķa darbību – periodisko izdevumu rakstu izgriezumu apkopojums), 15. apvāks. 25. lpp., 40. izgriezums: È. V. IV simfoničeskij koncert kapel’mejstera Artura Bobkovica. Rižskaâ mysl’, 1908.

A. G. V. Allgemeines lettisches Sängerfest. Rigasche Neueste Nachrichten, Nr. 140, 22.06.(05.07.)1910, 4.

A. M. Majorenhof. Rigasche Zeitung, Nr. 180, 09.(22.)08.1910, 5.

[Anonim]. Latyšskij koncert. Rižskij vestnik, No 127, 11.06.1902, 3.

[Anonīms]. Liepājā [..]. Mājas Viesis, Nr. 9, 22.02.1895., 6.

[Anonym]. Wagner Verein zu Riga. Düna-Zeitung, Nr. 6, 09.(21.)01.1893, 4.

[Anonym]. Das “Libauer Tageblatt” [..]. Düna-Zeitung, Nr. 159, 17.(29.)07.1895, 1.

[Anonym]. Ein lettisches Konzert in Berlin. Rigasche Rundschau, Nr. 253, 16.(29.)11.1905, 6.

[Anonym]. Musikalien und Bücher. Rigasche Zeitung, Nr. 2, 03.(16.)01.1907, 15–16.

[Anonym]. Majorenhof. Rigasche Zeitung, Nr. 174, 30.07.(12.08.)1907, 5.

[Anonym]. Lettische Musik in Berlin. Rigasche Zeitung, Nr. 23, 28.01.(10.02.)1913, 8.

B. Majoros [..]. Baltijas Vēstnesis Nr. 163, 21.07.(02.08.)1889., 3.

Č[ešihi]n, Е[vgraf]. Eŝe raz russkaâ scena v gorodskom teatre. Rižskij vestnik, No 110, 16.05.1875, 1–2.

Češihin, Vsevolod = Diletant. Koncert latyšskih horov. Rižskij vestnik, No 186, 26.08.1891, 3.

Č[eših]in, Vsev[olod]. O priemah i zadačah muzykal’noj kritiki. Rižskij vestnik, No 186, 24.08.1892, 3.

Č[eših]in, Vsev[olod]. Latyšskoe pevčeskoe prazdnestvo. Rižskaâ mysl’, No 866, 21.06. (04.07.)1910, 3.

Č[eših]in, Vsev[olod]. Horovoj latyšskij koncert [..]. Rižskaâ mysl’, No 913, 17.(30.)08.1910, 3.

Č[eših]in, Vsev[olod]. Koncert iz kompozicij Al’freda Kalnynâ. Rižskaâ mysl’, No 1007, 08.(21.)12.1910, 3.

Č[eših]in, Vsev[olod]. Koncert skripičnogo virtuoza È. Luččini. Rižskaâ mysl’, No 1384, 09.(22.)03.1912, 3.

Dārziņš, Emīls. Alfrēds Kalniņš. Zalktis, Nr. 2, 1907, 127–147.

E[ckardt], G[uido] H[ermann]. Carl Waack †. Rigasche Rundschau, Nr. 64, 20.03. 1922, 5.

Eckardt, Guido Hermann. Alexander Staeger gestorben. Rigasche Rundschau, Nr. 85, 18.04.1932, 7.

Ein Musikfreund. Zur lettischen Musiker-Frage. Düna-Zeitung, Nr. 69, 27.03. (08.04.)1890, 3.

F. Č. Majorengof. Koncertnyj sad “Gorna”. Rižskij vestnik, Nr. 154, 08.07.1913, 3.

Gamma. Simfoničeskij koncert v pol’zu ranenyh voinov [..]. Rižskij vestnik, Nr. 233, 10.10.1914, 3.

Günther, Richard. Symphonie-Konzert. Rigasche Neuesten Nachrichten, Nr. 111, 01.(14.)04.1908, 1.

Haken, M[ax], v[on]. IV. lettisches Sängerfest in Mitau. Rigasche Rundschau, Nr. 136, 19.06.(01.07.)1895, 5.

Hirschheydt, A[lexander] v[on]. Zwei Konzerte. Düna-Zeitung, Nr. 249, 30.10. (12.11.)1906, 5.

Jurjāns, Andrejs = Jurjānu Andrejs. Līgo svētki. Balss, Nr. 7, 13.(25.)02.1891., 2–4.

Koninskij, K[onstantin]. Muzyka na latyšskom pevčeskom prazdnestve. Rižskij vestnik, No 137, 22.06.1895, 3.

Markov, Sergej. Opera “Žizn’ za Carâ” [..]. Rižskij vestnik, No 241, 31.10.1895, 3.

Melngailis, Emilis. Par latviešu tautas dziesmu harmonizēšanu [nobeigums]. Austrums, Nr. 12, 1904, 919–922.

Mihalovskaâ, Elena. Koncert latyšskih kompozitorov u Gorna. Rižskij vestnik, No 163, 01.08.1905, 3.

Mihalovskaâ, Elena. Pis’mo v redakciû. Rižskij vestnik, No 11, 15.01.1911, 5–6.

Postel, R[udolph]. Zur lettischen Gesangsliteratur. Rigasche Zeitung, Nr. 287, 09.(21.)12.1876, 2.

r. Majorenhof. Düna-Zeitung, Nr. 180, 12.(24.)08.1894, 3.

–r. Zwei Sechzigjährige. Rigasche Rundschau, Nr.118, 26.05.1933, 5.

R[udolph], M[oritz]. Das weltliche Concert des lettischen Sängerfestes. Rigaer Tageblatt, Nr. 141, 22.06.(04.07.)1888, 3.

R[udolph], M[oritz]. Concert in Majorenhof. Rigaer Tageblatt, Nr. 164, 21.07. (02.08.)1889, 3.

Schmidt, Hans. Das weltliche Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 140, 21.06.(03.07.)1888, 3.

Schmidt, Hans. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 211, 16.(28.)09.1888, 3, 7.

Schmidt, Hans. Konzert. Rigasche Rundschau, Nr. 202, 04.(17.)09.1906, 3.

S[chmidt], H[ans]. Konzert. Rigasche Rundschau, Nr. 242, 21.10.(03.11.)1906, 7.

Schmidt, Hans. Neue einheimische Musikalien. Rigasche Rundschau, Nr. 289, 15.(28.)12.1906, 1–2.

Schmidt, Hans. Konzert. Rigasche Rundschau, Nr. 57, 09.(22.)03.1912, 7.

Schmidt, Hans. Neue Musikalien. Rigasche Rundschau, Nr. 284, 09.(22.)12.1913, 9.

Smolenskij, Nik. Russkoe iskusstvo. I. Rižskij vestnik, No 128, 12.06.1903, 1.

Staeger, Alexander. Das allgemeine lettische Sänger- und Musikfest in Mitau am 15., 16., 17. und 18. Juni 1895. Rigaer Tageblatt, Nr. 138, 21.06 (03.07.)1895, 1.

v. G. Das lettische Sängerfest. II. Das weltliche Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 141, 20.06.(02.07.)1880, 1.

Vītols, Jāzeps. Hanss Šmidts †. Mūzikas Nedēļa, Nr. 1, 14.09.1923., 2–4.

Waack, Carl. Concert. Düna-Zeitung, Nr. 194, 29.08.(10.09.)1894, 5.

Wistinghausen, Richard v[on]. Majorenhof. Konzertetablissement Horn. Rigasche Rundschau, Nr. 153, 08.(21.)07.1913, 7.

–y–. Vom lettischen Sängerfest. II. Weltliches Concert. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 142, 21.06.(03.07.)1880, 6.

Zālīt[i]s, Jānis. Jāņa Mediņa kompozīciju vakars. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 280, 04.(17.)12.1914., 6.

Zimnij sad Vermanskogo parka (ob’âvlenie). Rižskij vestnik, No 48, 28.02.1898, 4.

Bērziņa, Vizbulīte (1983). Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. Rīga: Zinātne.

Brüggemann, Karsten (2021). Defending the Empire in the Baltic Provinces: Russian Nationalist Visions in the Aftermath of the First Russian Revolution. The Tsar, The Empire, and The Nation. Dilemmas of Nationalization in Russia’s Western Borderlands, 1905–1915 (Historical Studies in Eastern Europe and Eurasia. Vol. 5). Edited by Darius Staliūnas and Yoko Aoshima. Budapest, New York: Central European University Press, 327–356.

Daija, Pauls (2017). Latvieši un vācbaltieši 19. un 20. gadsimta mijas literārajā kultūrā. Fin de siècle literārā kultūra Latvijā. Apceres par literatūras sociālo vēsturi. Red. Sigita Kušnere. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 99–198.

Eckardt, Johannes von (1927). Beiträge zur Geschichte des deutsch-baltischen Zeitungswesens (Schriften zur Geschichte des Zeitungswesens). Ludwigshafen am Rhein: Julius Waldkirch & CIE MBH.

Grosberg, Oskar (1927). Die Presse Lettlands: Mit einem geschichtlichen Rückblick. Riga: Baltischer Verlag.

Janssen, Susanne (1997). Vom Zarenreich in den amerikanischen Westen: Deutsche in Russland und Russlanddeutsche in den USA (1871–1928): die politische, sozio-ökonomische und kulturelle Adaption einer ethnischen Gruppe im Kontext zweier Staaten. Münster: LIT Verlag.

Jaunslaviete, Baiba (2008). Latviešu dziesmu svētki vācu un krievu preses atsauksmēs (1873–1938). Letonica, Nr. 17, 78–94.

Karnes, Kevin C. (2007) = Kevins Kārness. Dziesmu rota dziedātājtautai: Krievijas vēstures epizode, Herdera tradīcija un Baltijas nacionālisma uzplaukums. Mūzikas akadēmijas raksti, III. Sast. Baiba Jaunslaviete. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 7–31.

Klotiņš, Arnolds (1979). Alfrēds Kalniņš; komponista dzīve un darbs. Rīga: Zinātne.

Klotiņš, Arnolds (2020). Divatā ar tautasdziesmu. Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos. Rīga: Zinātne.

Koch, Klaus Peter (2015). Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen Livland. https://ul.qucosa.de/api/qucosa%3A16176/attachment/ATT-2/ (skatīts 21.01.2022.).

Kruminâ, Irina (1996). Vsevolod Evgrafovič Češihin: biografičeskij očerk. Daugava, No 4, 128–145.

Lajosi, Krisztina, and Andreas Stynen (ed., 2018). Choral Societies and Nationalism in Europe. Leiden, Boston: Brill.

Loges, Natasha (2017). Brahms and His Poets: A Handbook. Woodbridge: Boydell Press.

Scheunchen, Helmut (2002). Lexikon deutschbaltischer Musik. Hrsg. von der Georg- Dehio-Gesellschaft. Wedemark-Elze: Harro v. Hirschheydt.

Seeberg-Elverfeldt, Roland (1977). Dreihundert Jahre deutschbaltische Presse. Zeitschrift für Ostforschung, Bd. 26, Nr. 4, 651–670.

Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2016). Kultūras migrācijas procesu atspoguļojums Morica Rūdolfa veidotajā Rīgas teātra un skaņu mākslinieku leksikonā. Kultūru migrācija Latvijā: virzienu dinamika. Ziemeļi-dienvidi un citi virzieni. Ziņojumu krājums. Sast. Māris Kūlis un Andris Hiršs. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 67–73.

Taruskin, Richard (2001). Nationalism. Grove Music Online. https://doi.org/10.1093/gmo/9781561592630.article.50846 (skatīts 21.01.2022.).

Tchaikovsky Research (n.d.). Konstantin Koninsky. http://en.tchaikovsky-research.net/pages/Konstantin_Koninsky (skatīts 01.02.2022.).

Torgāns, Jānis (1997). Hanss Šmits kā mūziķis un cilvēks vācu, latviešu, igauņu un krievu mūzikā. No: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane. Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne, 165–177.

Torgāns, Jānis (2007). Jāņa Cimzes Dziesmu rota un tās nozīme: skats no 21. gadsimta. Rīga: Musica Baltica.

Villerušs, Valdis (b. g.). Ceplītis Krišjānis. Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam (datubāze). http://lgdb.lnb.lv/index/person/218/ (skatīts 08.12.2022.).

Vīķe-Freiberga, Vaira (2010). Kultūra un latvietība. Rīga: Karogs.

Volkovs, Vladislavs (1996). Krievi Latvijā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrs.

Zvereva, Svetlana (red.) (2018). Russkaâ duhovnaâ muzyka v dokumentah i materialah. Tom VIII. A. V. Nikol’skij i horovoe dviženie v Rossii v načale XX veka. Kniga 1: Literaturno-muzykal’noe nasledie A. V. Nikol’skogo. Moskva: Izdatel’skij dom ÂSK (Âzyki slavânskoj kul’tury).

Published

19.06.2024

How to Cite

VIEWS OF RIGA’S GERMAN AND RUSSIAN PRESS ON THE MANIFESTATIONS OF NATIONAL COLOUR IN THE LATVIAN MUSIC (1876–1914). (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 21, 167-204. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/253