VIOLINIST TEODORS KAIZERS (1902–1964): HIS ROLE IN ENTERTAINMENT MUSIC IN LATVIA AND EXILE
Keywords:
Hungarian and Gypsy violinists, restaurants, cafés, Georges Boulanger, Frontline Theatre, DP camps, AustraliaAbstract
The article focuses on Teodors Kaizers, a significant figure in the history of Latvian popular music. The main source of information is his large archive, which in 2016 became available to the Literature and Music Museum in Riga. Based on these materials, as well as information in the press and other sources, the author has studied Kaisers’ creative biography, playing style and repertoire. Thus, significant evidence has been obtained about popular music in Latvian cafés and restaurants in the 1930s as well as during the Second World War and in the Latvian exile community.
Downloads
References
“Austrālijā miris vijolnieks T. Kaizers” (1964). Laiks, 26. decembris, 3. lpp.
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture. 1. sējums. Rīga: Vesta-LK
IŽP, Zaļkalna (2015) = Ineses Žunes privātarhīvs: Sarmīte Zaļkalna (2015). Intervija Inesei Žunei. 17. septembris, Skrunda. Diktofona sarunas ieraksts
K-tis, K. (1942). “Frontes teātris.” Laikmets, 11. decembris, 9. lpp.
Lipša, Ineta (2002). Rīga bohēmas varā. Rīga: Priedaines
Mayes, Catherine (2014). “Turkish and Hungarian-Gipsy Stiles.” In: The Oxford Handbook of Topic Theory. Edited by Danuta Mirka. Oxford: Oxford University Press, pp. 214–237
“No mūzikantu dzīves” (1934). Aizkulises, 23. februāris, 3. lpp.
RTMM 681896 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 681896: Vijolnieka Kaizera darba apliecība Latvijas Nacionālajā teātrī. Izsniegta 1931. gada 21. septembrī
RTMM 808148 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 808148: Eduarda Keiša zīmētais šaržs par salona kapelas vadītāju Teodoru Kaizeru. 1934. gads
RTMM 831434 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 831434: laikrakstu izgriezumu albums ar dažādām fotogrāfijām un reklāmas lapām par Teodora Kaizera vadītajiem orķestriem un solista darbību Rīgā. 1928.–1944. gads
RTMM 831435 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāranr. RTMM 831435: albums ar fotogrāfijām un laikrakstu izgriezumiem par Teodora Kaizera vadītajiem orķestriem un solista darbību Rīgā un Austrālijā; arī daži ģimenes foto. 1926.–1991. gads
RTMM 831440 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 831440: T. Kaizera māsa, pianiste un dziedātāja Alvīne Kaizere. Rīga, 1934. gada 17. jūlijs. Foto: ateljē Daile
RTMM 831453 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 831453: Teodora Kaizera vijole, Džuzepes Gvarnēri del Džezu 1740. gadā būvētās vijoles kopija
RTMM 850624 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 850624: Teodors Kaizers trio sastāvā spēlē kafejnīcas Kongress viesiem. Rīga, 20. gs. 30. gadi. Foto: Eduards Kraucs
RTMM 850745 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM 850745: pēcpusdienas mūzikas un vakara koncerta programma kafejnīcā Kongress Rīgā, Brīvības ielā 15. 1932. gada 15. novembris
RTMM p131663 = Rakstniecības un mūzikas muzejs, inventāra nr. RTMM p131663: Kaizers ar dēliem Valentīnu (pa kreisi) un Raimondu (pa labi). Rīga, 1940. gads. Foto: Jānis Kalniņš
Tihovska, Ieva (2014). Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā. Promocijas darbs. Rīga: JVLMA. https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/Papildu/tihovska_disertacija_24.11.2014.pdf (skatīts 2020. gada 1. oktobrī)
Veitners, Indriķis (2014). Latvijas džeza vēsture (1922–1940). Promocijas darbs. Rīga: JVLMA. http://www.music.lv/upload/pages/30/Promocijas_darbi/Latvijasdzezavesture1922-1940.pdf (skatīts 2020. gada 1. oktobrī)
Veitners, Indriķis (2018). Latvijas džeza vēsture 1922–1940. Rīga: Musica Baltica
Vienmēr patīkamu iespaidu atstāj Piena restorāns (1938). Reklāmas brošūra. Rīga: Jēkabs Kagāns
