WHO CREATES GYPSY MUSIC? NON-ROMA AND "THE GYPSY FRIEND" SOCIETY CHOIR (1932–1933)
Keywords:
Latvian Roma, Gypsy music, Riga, Gypsiness, Latvian Roma songs, Jānis Kalniņš, Ralfs AlunānsAbstract
Music-making has not been a traditional occupation for Latvian Roma (lotfitka roma). Until the 1980s, local Roma were rarely present on stage and were not known as musicians at informal non-Roma events. When the first known public Roma artistic collective – the Gypsy Friend society choir – was formed in 1932, there already was a lively ‘Gypsy music’ scene in Riga governed by non-Roma ‘Gypsy choirs’ in the popular Russian model, as well as public admiration of popular Hungarian ‘Gypsy music’. ‘Gypsy music’ was performed in the evening programs of cafes and restaurants, it was included in divertissements and cabaret programs of movie houses, dance halls and casinos, as well as in theatre performances and circus shows.
The Latvian Roma choir made its debut on 29 April 1933. In the representation style it followed the Latvian choral singing tradition. Two Latvian composers Jānis Kalniņš and Ralfs Alunāns (the latter becoming also a conductor of the choir) made four-part arrangements of traditional Latvian Roma songs for the choir. The reviews of the only known choir concert show that the performance was not convincing neither in its ‘authenticity’ nor mastery.
Downloads
References
Čigānu koris [..] (1933). Aizkulises, 5. maijs, 4. lpp.
A. K. (1938). Labi izdevusies brīvdabas izrāde Slokā. Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, 3. septembris, 1. lpp.
Akmens-Asmens, P. (1936). Čigāni pie mums un citur. Kurzemes Vārds, 9. jūlijs, 6. lpp.
Bērziņš, Valdis (2000). Čigāni. 20. gadsimta Latvijas vēsture I: Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai. 1900–1918 / Atbildīgais redaktors Valdis Bērziņš. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 161.–164. lpp.
Brusubārda, Ernests (1933). Čigānu koris dzied... Jaunākās Ziņas, 2. maijs, 7. lpp.
Daugule, Skaidrīte (1994). Gudenieku tautiskās dziedāšanas tradīcijas. Rīga: Preses nams
Ef. (1931). Kā panākt mūsu ievērošanu tagadējo „neievērotāju“ starpā? Latvijas Kareivis, 4. augusts, 2. lpp.
Greitjāne, Regīna (2003). Čigāni. 20. gadsimta Latvijas vēsture II: Neatkarīgā valsts 1918–1940 / Atbildīgais redaktors Valdis Bērziņš. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 367.–369. lpp.
Jānis Leimanis [biogrāfisks šķirklis] (1935). Latviešu konversācijas vārdnīca / Galvenais redaktors Arveds Švābe. 12. sēj. Rīga: A. Gulbja apgādība, 22846.–22847. sleja
Krūmājs, Kārlis (1932). Čigānu dziesmas pārnāk no krūmiem uz Rīgu. Jaunākās Ziņas, 17. novembris, 20. lpp.
Leimanis, Juris [1939] (2005). Čigāni Latvijas mežos, mājās un tirgos / 2. izdevums. Rīga: Zinātne
Lemon, Alaina (1996). Hot blood and black pearls: Socialism, society, and authenticity at the Moscow Teatr Romen. Theatre Journal, Volume 48, No. 4, pp. 479–494
Par ko Rīgā runā (1933). Dailes Magazīna, 10. novembris, 27.–28. lpp.
Scott, Erik R. (2008). The nineteenth-century Russian Gypsy choir and the performance of otherness. Recent Work, Berkeley Program in Soviet and Post-Soviet Studies, Institute of Slavic, East European, and Eurasian Studies. UC Berkeley. www.escholarship.org/uc/item/87w1v9rd (skatīts 2013. gada 3. augustā)
Skujenieks, Marģers (1930). Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā. Rīga: Valsts statistiskā pārvalde
V. P. [Vsevolod Pastuhov] (1933). Hor Druga cygan. Segodnâ, 2 maâ, s. 4
Kalinin, Valʹdemar (2005). Zagadka baltijskih cygan: Očerki istorii, kulʹtury socialʹnogo razvitiâ baltijskih cygan. Minsk: I. P. Logvinov
Ki-ra (1932). Drug latvijskih cygan. Segodnâ Večerom, 16 marta, c. 3
Rom-Lebedev, Ivan (1990). Ot cyganskogo hora k meatru Romèn. Moskva: Iskusstvo
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.