GENRE IN LATVIAN INSTRUMENTAL MUSIC (THE LAST THIRD OF THE 20TH CENTURY – EARLY 21ST CENTURY)

Authors

  • Ilona Būdeniece

Keywords:

genre, Latvian instrumental music, 20th century, 21st century, librogenre, Latvian composers

Abstract

Processes in the music of the previous century and the early 21st century were unusually intensive and manifold in all aspects, also in the sphere of the musical genre. On the whole, the situation in the music of this period is characterized by two principal trends. The first of them reflects the tendency to continue developing and improving classical musical genres formed in previous centuries. In turn, the latter trend highlights the tendency to abandon typical models of musical genre, searching for new and unconventional variants of genre. As a result of these processes, a group of musical compositions – manifold and impressive in terms of quantity – is being established. We cannot find such common and well-known labels as symphony, sonata, prelude and other such labels in the titles of these compositions. Instead of these usual labels of musical genres, non-traditional and previously seldom used titles can increasingly be found.

Thus, the whole genre panorama of the previous century and early 21st century appears uncommonly diverse and multi-shaped, and it provokes the necessity to focus on exploration and analysis of these processes. This is due to the fact that the genre is one of the phenomena helping listeners to grasp and perceive the composer’s main idea and message represented in the musical work. Such kinds of genres are, e.g. as mentioned before sonata, symphony or nocturne and number of other traditional labels. It is important to note that such capacious notions, which uncover already on the level of the title very significant information about the genre in the perception of the listeners, have been established only as a result of the lengthy existence and historical development of the particular musical genre.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bērziņa, Ieva (2010). Lūgšanas tematika latviešu komponistu skaņdarbos vijolei un klavierēm. Bakalaura diplomreferāts (JVLMA). Rīga

Blume, Friedrich (1963). Die musikalische Form und die musikalischen Gattungen. In: Blume, Friedrich. Syntagma Musicologicum. Gesammelte Reden und Schriften. Herausgegeben von Martin Ruhnke. Kassel, etc.: Bärenreiter, S. 480–504

Blume, Friedrich (1989). Form. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Herausgegeben von Friedrich Blume. Bd 4. Kassel: Bärenreiter; München: Deutscher Taschenbuch Verlag, S. 538–543

Būdeniece, Ilona (2010). Librožanra mūzika izpausmes Pētera Vaska daiļradē. Mūzikas akadēmijas raksti VII. Sastādījusi Baiba Jaunslaviete. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 118.–139. lpp.

Būdeniece, Ilona (2012). Mūzikas žanrs Pētera Plakida un Jura Karlsona instrumentāldarbos. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais IV. Zinātnisko rakstu krājums. Sastādījuši Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Daugulis. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 267.–279. lpp.

Carjkova, Larisa (2007). Olivjē Mesiāna ērģeļu stila īpatnības un to izpausme ciklā „Netrūdošās miesas“. Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga

Danuser, Hermann (1995). Gattung. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Allgemeine Enzyklopädie der Musik begründet von Friedrich Blume. Zweite, neubearbeitete Ausgabe. Sachteil 3. Kassel, etc.: Bärenreiter; Stuttgart, Weimar: J. B. Metzler, S. 1042–1069

Daunoravičiene, Gražina (2012). E-pasta vēstule Ilonai Būdeniecei. 3. novembris

Dubra, Rihards (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 16. decembris

Dzenītis, Andris (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 20. decembris.

Erliha, Dzintra (2007). Lūcijas Garūtas klaviermūzika. Rīga: JVLMA, Musica Baltica

Hand, Ferdinand (1837–1841). Aesthetik der Tonkunst. 2 Bände. Jena: Hochhausen

Jakubone, Ināra (2008). Anotācija CD albumam Latviešu komponisti pūšaminstrumentiem. Rīga: Latvijas Mūzikas informācijas centrs, LMICO16

Jakubone, Ināra (2009). Foreword. Translated in English by Lindsay Chalmers-Gerbracht. In: Vasks, Pēteris. Canto di forza [Score]. Mainz, New York: Schott

Jaunzeme, Ilze (2009). Pētera Vaska mūzika klavierēm solo: spilgtākās raksturiezīmes un interpretācijas aspekti. Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga

Jonāne, Jūlija (2009). Latviešu sakrālās mūzikas žanri. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga

Klotiņš, Arnolds (2005). ... tur, kur vijoļu lociņi zib, kur bazūņu rēkšana jaucas... Mūzikas Saule 5 (19), 12.–16. lpp.

Krišjānis, Uģis (2004). Latviešu komponistu skaņdarbi klavieru trio sastāvam 20.–21. gadsimtā (T. Ķeniņa, P. Vaska un I. Zemzara klavieru trio). Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga

Kudiņš, Jānis (2008). Poēma latviešu simfonisma vēsturē: žanra arhetips un stilistiskās transformācijas. Rīga: JVLMA, Musica Baltica

Latvian Symphonic Music 1880–2008 / Latviešu simfoniskā mūzika 1880–2008 (2009). Catalogue/Katalogs. Project initiator and manager Ilze Šarkovska-Liepiņa / Projekta iniciatore un menedžere Ilze Šarkovska-Liepiņa. Rīga: Latvian Music Information Centre / Latvijas Mūzikas informācijas centrs

Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Katalogi. http://www.lmic.lv/core.php?pageId=731 (skatīts 2013. gada 1. janvārī) Latvijas Mūzikas informācijas centrs.

Vasks, Pēteris. Darbu saraksts. http://www.lmic.lv/core.phppageId=722&id=293&works=l&zanrs=all (skatīts 2013. gada 8. jūlijā)

Lauzis, Aldis (red., 2007). Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava

Lobanova, Marina (2000). Musical Style and Genre: History and Modernity. Australia: Harwood Academic Publisher

Ļebedeva, Jeļena (2013). Latvijas komponistu orķestra skaņdarbu žanriskā panorāma: statistikas un hronoloģijas aspekti. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais V: zinātnisko rakstu krājums. Sastādījuši Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Daugulis. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 130.–142. lpp.

Mattheson, Johann [1739] (1995). Von den Gattungen der Melodien und ihren besondern Abzeichen. Der Vollkommene Capellmeister. 1739. Faksimile – Nachdruck herausgegeben von Margarete Reimann. Kassel, etc.: Bärenreiter

Musica Baltica [izdevniecība]. Pēteris Plakidis. Izdoto darbu saraksts. http://www.musicabaltica.lv/lv/autori/294/works/ (skatīts 2013. gada 1. oktobrī)

Neighbour, O.W. Schoenberg, Arnold. http://www.oxfordmusiconline.com/subscriber/article_citations/

grove/music/25024#abbr-explained (skatīts 2013. gada 10. jūlijā)

Pelēcis, Georgs (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 18. decembris

Pēteris Vasks. Komponists: http://www.music.lv/Composers/Vasks/lv/ (skatīts 2009. gada 4. oktobrī)

Piotrowska, Anna G. (2006). Symphony in the 20th century. Principles of Music Composing: The Phenomenon of a Cycle. Edited by 6th International Music Theory Conference. Vilnius: Lietuvos muzikos ir teatro akademija, pp. 90–96

Praetorius, Michael [1619] (2001). Syntagma musicum. Band III. Faksimile-Reprint der Ausgabe Wolfenbüttel 1619. Kassel: Bärenreiter

Presto Classical. Vasks: Vientulais engelis – Meditation for Violin and String Orchestra. www.prestoclassical.co.uk/w/205195 (no anotācijas CD albumam Pēteris Vasks. Vox Amoris. Works for Violin and String Orchestra. Skatīts 2013. gada 10. jūlijā)

Raginskis, Edgars (2008). Hārvijs un viņa laiks. Mūzikas Saule 6 (50), 20.–21. lpp.

Rubenis, Juris (2008). Ievads kristīgajā meditācijā. Rīga: Zvaigzne ABC

Rudzītis, Jānis (1986). Svētku runa Ādolfa Ābeles 75 gadu jubilejas sarīkojumā Kalamazū, 1964. gada 9. maijā. Rakstu krājums Ādolfa Ābeles atcerei. Redaktore Ofēlija Sproģere. Stockholm: Ādolfa Ābeles piemiņas fonds, 81.–90. lpp.

Samson, Jim (1989). Chopin and genre. Music Analysis 8 (3): October. Oxford: Basil Blackwell, pp. 213–231

Samson, Jim (1992). Chopin: The Four Ballades. Cambridge: Cambridge University Press

Sāriaho, Kaija (2009). Vientulīgā Kaija (pierakstījis Jegors Jerohomovičs). Mūzikas Saule 5 (55), 27.–29. lpp.

Schott Music. Vientuļais eņģelis (Lonely Angel). Composer: Pēteris Vasks. www.schottmusic.com/shop/Hire_Material/show,223822.html (skatīts 2013. gada 10. jūlijā)

Staša, Laura (2009). Ādolfa Ābeles simfoniskie darbi un to vieta Latvijas koncertdzīvē. Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga

Šmite, Gundega (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 19. decembris

Torgāns, Jānis (1977). Klavierkoncerta žanra specifikas jautājumi un latviešu klavierkoncerts. Latviešu mūzika XII. Sastādījuši Arvīds Darkevics un Arvīds Bomiks. Rīga: Liesma, 110.–131. lpp.

Vasiļjeva, Inga (2001). Dažas latviešu 90. gadu simfoniskās mūzikas tendences, akcenti, dominantes, raksturiezīmes. Maģistra darbs (JVLMA). Rīga

Vasks, Pēteris (2008). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 16. septembris

Vasks, Pēteris (2013). Putna klātbūtnē (pierakstījis Jānis Petraškevičs). Rīgas Laiks 3 (marts), 43.–49. lpp.

Vecumnieks, Andris (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 20. decembris

Vilšķērsta, Inta (2001). Individualizēta dramaturģiska forma un tās izpausmes V. Ļutoslavska un P. Vaska simfonijās. Bakalaura darbs (JVLMA). Rīga

Bailey, Kathryn. Webern, Anton (Friedrich Wilhelm von). Oxford Music Online. Grove Music Online. http://www.oxfordmusiconline.com/subscriber/article/grove/music/29993q=Anton+Webern&search=quick&pos=1&_start=1#firsthit (skatīts 2013. gada 2. septembrī)

Zemzare, Ingrīda, & Guntars Pupa (2000). Jauno mūzika pēc 20 gadiem. Rīga: Jumava

Grigorʹeva, Galina (2007). Novye èstetičeskie tendencii muzyki vtoroj poloviny HH veka. Stili. Žanrovye napravleniâ. Teoriâ sovremennoj kompozicii. Otvetstvennyj

redaktor Valeriâ Cenova. Moskva: Muzyka, c. 34–37

Daunoravičene, Gražina (1990a). Problema žanra i žanrovogo vzaimodejstviâ v sovremennoj muzyke (Na materiale tvorčestva litovskih kompozitorov 1975–1985 godov). Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni kandidata iskusstvovedeniâ. Vilʹnûs

Daunoravičene, Gražina (1990b). Problema žanra i žanrovogo vzaimodejstviâ v sovremennoj muzyke (na materiale tvorčestva litovskih kompozitorov 1975–1985 godov). Avtoreferat dissertacii na soiskanie učenoj stepeni kandidata iskusstvovedeniâ. Vilʹnûs

Daunoravičene, Gražina (1992). Nekotorye aspekty žanrovoj situacii sovremennoj muzyki. Laudamus. Redaktor-sostavitelʹ Valeriâ Cenova. Moskva: Kompozitor, c. 99–106

Nazajkinskij, Evgenij (2003). Stilʹ i žanr v muzyke. Moskva: Vlados

Sokolov, Aleksandr (2004). Vvedenie v muzykalʹnuû kompoziciû XX veka. Moskva: Vlados

Sokolov, Aleksandr (2007). Muzykalʹnaâ kompoziciâ HH veka: dialektika tvorčestva. Moskva: Kompozitor

Holopova, Valentina (1999). Formy muzykalʹnyh proizvedenij. Sankt-Peterburg: Lanʹ

Published

13.03.2024

Issue

Section

GENRES, STYLES AND MUSICAL LANGUAGE: TERMINOLOGY, CLASSIFICATION, DEVELOPMENT TRENDS

How to Cite

GENRE IN LATVIAN INSTRUMENTAL MUSIC (THE LAST THIRD OF THE 20TH CENTURY – EARLY 21ST CENTURY). (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 10, 44-85. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/86