MUSICAL LIFE IN DINABURG/DVINSK IN THE LATTER HALF OF THE 19TH CENTURY AND THE BEGINNING OF THE 20TH CENTURY: FACTS AND PROCESSES
Keywords:
First theatre in Dinaburg/Dvinsk (1856–1903), opera and operetta productions, concert life, musicalia sellers, music educationAbstract
This article, based on information from different sources, explores the testimonies of musical life and processes in Daugavpils, the second largest city in Latvia in the second half of the 19th century and the beginning of the 20th century. Back then in official documents, the city was called Dinaburg (Dünaburg, the name of the Medieval castle since 1274, city 1582–1656, 1667–1893) and Dvinsk (1893–1920).
Downloads
References
Vitebskoe gubersnkoe upravlenie. Krajnie daty dela 1798–1917 [Vitebskas guberņas pārvalde, periods 1798–1917)], NIAB, 1416. f., 1. apr.
PKVG = Pamâtnaâ knižka Vitebskoj gubernìi na 1864 god” [Vitebskas guberņas uzziņu grāmata par 1864. gadu]. Izdana Vitebskim” gubernskim” statističeskim” komitetom” pod” redakcìej A. M. Sementovskogo. Sanktpeterburg”: tipografìâ K. Vul’fa.
PSZRI = Polnoe sobranìe zakonov” Rossìjskoj imperìi (1897) [Pilnīgs Krievijas impērijas likumu krājums]. Sobranìe vtoroe. Tom’ 12. Otdělenìe pervoe. Sanktpeterburg”.
PVPNRI = Pervaâ vseobŝaâ perepis’ naselenìâ Rossìjskoj imperìi 1897 goda [Pirmā vispārējā tautas skaitīšana Krievijas impērijā 1897. gadā]. Izdanìe central’nago statističeskago komiteta ministerstva vnutrennih” děl”, pod” redakcìi N. A. Trojnickogo. V. Vitebskaâ gubernìâ. Tetrad’ 2 [1901]. Sankt”-Peterburg”: Tipografìâ knâzâ V. P. Meŝerskago.
Teobal’d” [Vasilij fon Rotkirh] (1890). Skazanìe o Dinaburgskom” teatrě. Vospominanìâ Teobal’da, č. 3: Dinaburgskìe vospominanìâ. Vil’na : Tipografìâ A. G. Syrkina , 63–68.
Artist” [Moskva]: 1890, № 5.
Dvinskìj Listok. Publicētā informācija rubrikā Teatr” i muzyka (“Teātris un mūzika”) un sludinājumu sadaļā sekojošos laikraksta numuros: 1900. gads: 30.03.1900.; 07.05.1900.; 01.06.1900.; 13.08.1900.; 17.08.1900.; 28.09.1900.; 15.10.1900.; 29.10.1900.; 16.11.1900.; 21.12.1900.; 23.11.1900.; 03.12.1900. 1901. gads: 03.01.1901.; 10.01.1901.; 17.01.1901.; 24.02.1901.; 14.03.1901.; 17.03.1901.; 21.03.1901.; 24.03.1901.; 18.04.1901.; 25.04.1901.; 14.07.1901.; 05.09.1901.; 06.10.1901.; 10.10.1901.; 31.10.1901.; 17.11.1901.; 21.11.1901.; 28.11.1901.; 15.12.1901.; 29.12.1901. 1902. gads: 30.03.1902.; 03.04.1902.; 20.04.1902.; 26.06.1902.; 31.07.1902.; 31.08.1902.; 21.09.1902.; 02.10.1902.; 09.10.1902.; 12.10.1902.; 30.10.1902.; 09.11.1902.; 13.11.1902.; 04.12.1902.; 14.12.1902. 1903. gads: 15.01.1903.; 18.01.1903.; 08.02.1903.; 26.02.1903.; 05.03.1903.; 08.03.1903.; 12.03.1903.; 22.03.1903.; 12.04.1903.; 19.04.1903.; 05.07.1903.; 09.08.1903.; 23.08.1903.; 20.09.1903.; 18.10.1903.; 29.10.1903.
Nuvellist” [Sankt-Peterburg]: 1853, № 5; 1858, № 4.
Rigasche Zeitung: 29.05.1858; 07.06.1880.
Teatral’nyj i muzykal’nyj věstnik” [Sankt-Peterburg]: 1858, № 27.
Vitebskìja Gubernskìja vědomosti: 1856, № 37.
Ādams Kreicbergs. LKV = Latviešu konversācijas vārdnīca (1933). Sast. Arveds Švābe, Aleksandrs Būmanis, Kārlis Dišlers. 9. sējums. Rīga: A. Gulbja apgāds, 17975–17976.
Barkovska, Genovefa (2003). Sabiedriskā dzīve Dvinskā 20. gadsimta sākumā laikraksta Drywa slejās (1908–1914). Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sēj. I daļa (sast. Aleksandrs Ivanovs). Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 14–20.
Barkovska, Genovefa, un Josifs Šteimans (2005). Daugavpils vēstures lappuses. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība.
Barzdeviča, Margarita (2021). Zviedru laiks Vidzemē un Inflantija. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22229-Zviedru-laiks-Vidzemē-un-Inflantija (skatīts 12.03.2021.).
Breģe, Ilona (1997). Teātris senajā Rīgā. Rīga: Zinātne.
Brežgo, Boļeslavs (1931). Daugavpils. Latvijas pilsētu vēsture. Sast. Kārlis Apinis. Rīga: A. Gulbja apgāds, 190–208.
Čakša, Valda (2014). Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē (1923–1941). Rēzekne: [b. i.].
Frühauf, Tina (2015). The Reform of Synagogue Music in the Nineteenth Century. The Cambridge Companion to Jewish Music. Ed. Joshua S. Walden. Cambridge: Cambridge University Press, 187–200.
Fuks, Marian (2003). Musical Traditions of Polish Jews. Polish Music Journal. Los Angeles: University of Southern California. https://polishmusic.usc.edu/research/publications/polish-musicjournal/vol6no1/musical-traditions-of-polishjews/#[1 (skatīts 01.04.2021.).
Fūrmane, Lolita (2012). 18. gadsimta mūzikas avoti Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Letonica Nr. 2 (23). Sast. Kārlis Vērdiņš. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 67–85.
Fūrmane, Lolita (2019). Dažas piezīmes par okazionālajiem skaņdarbiem 17. gadsimta Rīgas mūzikā. Mūzikas akadēmijas raksti, XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 34–91.
Gailīte, Zane (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Rīga: Pētergailis.
Gailīte, Zane (2012). Laika sijātas skaņas. Liepāja. Rīga: Pils.
Geikina, Silvija (2015). Daugavpils teātris. Rīga: Mansards.
Griškaitė, Reda (2019). Vasilijus von Rothkirchas ir teatros. Krantai, № 1. Vilnius, 12–16.
Âkub, Zalman (1998). Daugavpils v prošlom. Publikacii kraeveda. Daugavpils: A.K.A.
Jaunslaviete, Baiba (2019). 18. gadsimta nogales (1782–1800) koncertdzīve Rīgā Theaterzettel kolekcijas liecībās. Mūzikas akadēmijas raksti, XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 135–158.
Ûdina, Vera (2011). Osnovnye tendencii razvitiâ provincial’noj muzykal’noj kul’tury vo vtoroj polovine 19 veka. Učenye zapiski Orlovskogo gosudarstvennogo universiteta. № 2. Orel: Orlovskij gosudarstvennyj universitet, 346–353.
Kalnačs, Benedikts (2021). Andrejs Pumpurs. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/37309-Andrejs-Pumpurs (skatīts 25.04.2021.).
Kantonisty. ÈEÈ = Èlektronnaâ evrejskaâ ènciklopediâ. https://eleven.co.il/jews-ofrussia/history-status-1772-1917/11955/ (skatīts 12.04.2021.).
Kaufman, Thomas (2001). Castellano, Francesco. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-5000009430 (skatīts 11.04.2021.).
Klier, Džon=John Klier (2012). Razvitie zakonodatel’stva o evreâh Rossijskoj imperii. Istoriâ evrejskogo naroda v Rossii. Ot razdelov Pol’ši do padeniâ Rossijskoj imperii, 1772–1917. Sost. Israel’ Lur’e. Ierusalim: Gešarim, Moskva: Mosty kul’tury, 23–37.
Krodzneeks I. (Krodznieks, I.) (1887). Par zemgaliešiem. Austrums, 3. gads, Nr. 2. Maskava: izdevējs J. Velme, 82–94.
Kudiņš, Jānis (2019). Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums. Rīga: Zinātne.
Kundziņš, Kārlis (1968). Latviešu teātra vēsture. 1. sējums. Rīga: Liesma.
Lavrinec, Pavel (1999). Baron Vasilij fon Rotkirh, Dinaburgskij teatr i litovskaâ mifologiâ. Baltijskij arhiv. Russkaâ kul’tura v Pribaltike. T. IV. Sost. Ûrij Abyzov. Riga: Daugava, 171–178.
Lavrinec, Pavel (2006). Cvetuŝij period. Dinaburgskij teatr po vospominaniâm Vasiliâ fon Rotkirha. Provincial’nyj al’manah Hronos. № 8. Daugavpils: obŝestvo Hronos, 70–78.
Lavrinec, Pavel (2008). Baron V. A. fon Rotkirh. Latgale kā kultūras pierobeža. Sast. Fjodors Fjodorovs. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 299–307.
LGDB – Digitālā datubāze Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam. http://lgdb.lnb.lv/ Objekts: http://lgdb.lnb.lv/index/person/29/ (skatīts 15.04.2021.).
Lēvalde, Vēsma, un Ilze Valce (2021). Liepājas simfoniskais orķestris – ceļš mūzikā. Liepāja: fonds Uniting History. https://www.youtube.com/watch?v=srtlroF0Avk (skatīts 20.04.2021.).
Lindenberga, Vita, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane (1997). Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne.
Lindenberga, Vita, Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane un Mikus Čeže (2004). Skaņuloki gadsimtos. Rīga: Zinātne.
Loos, Helmut (2012). Geistliche Konzerte und Orgelvorträge von Johannes Sermuksl in der Dreifaltigkeitskirche zu Libau an der Welt größter Orgel (1887–1912). Ein Beitrag zur Repertoireforschung. Jahrbuch des Bundesinstituts für Kultur und Geschichte der Deutschen im östlichen Europa, Band 20. Hrsg. Matthias Weber. Oldenburg: Bundesinstitut für Kultur und Geschichte der Deutschen im östlichen Europa, 361–378.
Medvedev, Petr (1929). Dva goda v Dinaburge. Vospominaniâ. Leningrad: Academia, s. 148–176.
Medvedev Pëtr Mihajlovič. BRÈ = Bolʹšaâ Rosijskaâ Ènciklopediâ (glav. red. Ûrij Osipov). https://bigenc.ru/theatre_and_cinema/text/2197202 (skatīts 10.04.2021.).
MRDMBP = Metodičeskie rekomendacii dlâ municypal’nyh bibliotek v pomoŝ’ sostavleniû plana meropriâtij na 2019 god. (2019). Pskov: Pskovskaâ oblastnaâ universal’naâ naučnaâ biblioteka (Otdel koordinacii deâtel’nosti bibliotek oblasti. https://drive.google.com/file/d/1vvAid8Lna750BPx_aN2qgnZkJ-lekJ8F/view (skatīts 12.04.2021.).
Myš” , M. I. (1914). Rukovodstvo k” russkim” zakonam” o evreâh”. Sanktpeterburg”.
Pauloviča, Ieva (2019). Mājmuzicēšana Vidzemes lauku muižās 18. gadsimta otrajā pusē. Mūzikas akadēmijas raksti, XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 113–134.
Potter, Tully (2001). Wihan Quartet. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000044284 (skatīts 11.04.2021.).
Prānis, Guntars (2018). Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā. Rīga: Neputns.
Rancāne, Anna (2010). Nikolajs Hagelstroms. Iezīmēti Daugavpilī. Ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē. Daugavpils: Daugavpils pilsētas dome, 25–26.
Rodkin, Boris (1914). Vsâ teatral’no-muzykal’naâ Rossiâ. Imennoj ukazatel’ B. S. Rodkina (Republikaciâ i naučnoe redaktirovanie N. I. Teterinoj). Istoriâ Russkoj muzyki (2011). Tom 10B. Kniga II. 1890–1917 Hronograf. Red. E. M. Levašov. Moskva: Âzyki slavânskih kul’tur, 1183–1227.
Rubulis, Aleksis (1990). Katoļu rokasgrāmata. Luvēna: Gaisma.
Salceviča, Ilona (2004). Cīņa pret drukas aizliegumu. Latgaliešu atmoda pirms 100 gadiem. Latvijas Vēstnesis, Nr. 51, https://www.vestnesis.lv/ta/id/86398 (skatīts30.04.2021.).
Selivanov, A. (1892). Vitebskaâ guberniâ. Ènciklopedičeskij slovar’ Brokgauza i Efrona. T. 12. Sankt-Peterburg, 557–662.
Sementovskіj, Aleksandr” (1872). Ètnografičeskіj obzor” Vitebskoj gubernіi. Sankt”- Peterburg”: tipografіâ M. Hana.
Soms, Henrihs (2000). Latvieši Daugavpilī 20. gadsimta sākumā. Daugavas raksti. No Daugavpils līdz Pļaviņām. Sast. Vaida Villeruša. Rīga: Latvijas Kultūras fonds, 82–90.
Soms, Henrihs, un Artjoms Mahļins (2012). Daugavpils cietoksnis. Daugavpils: Daugavpils pilsētas dome.
Soms, Henrihs (sast.) (2018). 1917. gada Latgales kongress avotos, apcerēs un pētījumos. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule.
Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2019). Baltijas vācu solodziesma un Gustavs fon Mengdens. Mūzikas akadēmijas raksti, XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 11–33.
Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2020). Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Tādens, Edvards=Edward Thaden (2000). Rusifikācijas administratīvie paņēmieni. 1855.–1881. Latvija 19. gadsimtā. Sast. Jānis Bērziņš. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 506–530.
Teobal’d” (1888). Skazanìe o Dinaburgskom” teatrě. Vilenskìj Věstnik”. № 239.
Valuev, Petr (1961). Dnevnik P. A. Valueva, ministra vnutrennih del. Tom II (1865–1876). Moskva: Akademiâ nauk SSSR.
Verevočnikova, Galina (2006). Iz istorii Dinaburgskogo teatra (1850–1860 gody). Provincial’nyj al’manah Hronos, № 8. Sost. Faina Osina. Daugavpils: obŝestvo Hronos, 65–69.
Vitebskas guberņa. LKV = Latviešu konversācijas vārdnīca (1933–1934). Sast. Arveds Švābe, Aleksandrs Būmanis, Kārlis Dišlers. 10. sējums. Rīga: A. Gulbja apgāds, 20229–20230.
Vâz’min, Ûrij (2018). Istoriâ razvitiâ muzykal’nogo obrazovaniâ v Rossii XIX – načalo XX vv. Vestnik Orenburgskogo gosudarstvennogo universiteta. № 6 (218). Orenburg: Orenburgskij gosudarstvennyj universitet, 6–11.
Zanders, Viesturs (2021). Ansis Gulbis. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/107112-Ansis-Gulbis (skatīts 28.04.2021.).
ZL – Digitālā senu zīmējumu kopiju, atklātņu un fotogrāfiju krātuve Zudusī Latvija, objektu kopa Daugavpils: https://www.zudusilatvija.lv/objects/division/676/. Objekts: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31470/ (skatīts 15.04.2021.).
Žilvinskaâ, Lûdmila (2009). Novye materialy o samoupravlenii Dinaburga – Daugavpilsa v konce XIX – načale XX veka. Rīga: biedrība Seminarium Hortus Humanitatis http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/18%20almanax/zilvinska%20.htm (skatīts 02.04.2021.).
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2023 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
