PIRMAIS LATVIEŠU KLAVIERU TRIO AUSTRĀLIJĀ (1928/1929): VĒSTURISKAIS FONS, KONCERTDARBĪBAS VADLĪNIJAS, SKAŅIERAKSTU LIECĪBAS

Autori

  • Līga Pētersone

Atslēgvārdi:

pirmais latviešu klavieru trio, Austrālija, koncertdarbība, skaņieraksti, Vilsi Ilsters, Arvīds Norītis, Ēvalds Berzinskis, The Imperial Russian Trio

Anotācija

Austrālijā 1928. gadā debitējis kāds kameransamblis, kas, neraugoties uz nelatvisko nosaukumu (The Imperial Russian Trio), būtu pelnījis īpašu vietu mūsu atskaņotājmākslas vēsturē. Ciktāl izdevies apzināt, tas ir pirmais latviešu mākslinieku klavieru trio, kas uzstājies ārzemēs, turklāt ar vērā ņemamiem panākumiem. Šis ansamblis Austrālijā veicis arī vairākus ierakstus skaņuplatēs, un tās ir vēsturiski pirmās audioliecības latviešu kameransambļa spēles jomā3. Lai arī no trim The Imperial Russian Trio dalībniekiem (pianists Vilis Ilsters, vijolnieks Arvīds Norītis, čellists Ēvalds Berzinskis) divi pēdējie ir labi pazīstami, tomēr pats trio kā mākslinieciska vienība līdz šim mūsu mūzikas pētnieku uzmanībai gājis secen. Taču tā īslaicīgā, bet spilgtā darbība sniedz visnotaļ interesantu vielu ne vien latviešu kamermūzikas attīstības līkloču, bet arī to konteksta izpratnei.

Šī raksta mērķis ir raksturot gan pašu Ilstera trio, gan tā rašanās un darbības vēsturisko fonu. Līdztekus zinātniskajai literatūrai izmantota Latvijas un Austrālijas presē rodamā informācija, kā arī skaņieraksti no Ēvalda Berzinska fonda Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Amazing turn at the Theatre Royal (1928). The Advertiser. September 10

A. W. (1927). Otrais tautas koncerts. Darbs. 27. novembris

Brauns, Joahims (1971). Ēvalds Berzinskis. Literatūra un Māksla. 24. jūlijs

Final appearance of Ivan Berzinsky, cellist of The Imperial Russian Trio (1929). The World’s News. May 15, p. 19

Ilstere, Tikla (1949). Vilis Ilsters Austrālijā grib badoties vēl 50 dienas. Latvija. 28. aprīlis

Jelgavas Izgl. b-bas ģimnāzija (1926). Mūzika 7: 103. lpp.

Kalniņš, Alfrēds (1927). Šķiroties. Pēdējā Brīdī. 20. oktobris

Kalniņš, Alfrēds (1928a). Kādu darbu man deva Amerikā. Pēdējā Brīdī. 24. aprīlis

Kalniņš, Alfrēds (1928b). Iespaidi un piedzīvojumi jaunā darba vietā. Pēdējā Brīdī. 29. aprīlis

Klāns, Pāvils (1973). Arvids Norītis. Västerås (Sweden): Ziemeļblāzma

Klotiņš, Arnolds (1979). Alfrēds Kalniņš. Komponista dzīve un darbs. Rīga: Zinātne

Kultūras apskats (1971). Londonas Avīze. 10. augusts

Linsbauer, Andrea (2009). Das Wienerische Moment in den Kompositionen Fritz Kreislers. Franfkurt am Main, etc.: Peter Lang

Melburnas Latviešu namā [sludinājums] (1985). Austrālijas Latvietis. 1985. gada 9. augusts

Mende, Anda (1999). Lai tic stiprāk par mani... Profesora Ēvalda Berzinska portretskice. Bakalaura darbs (JVLMA). Rīga

Mūrniece, Laima (2003). Ēvalds Berzinskis un viņa radītā čella spēles skola (1891–1968). Laikmets un personība 4. Rīga: RaKa, 149.–215. lpp.

National Library of Australia. Trove (URL: http://trove.nla.gov.au/; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 1. decembrī)

National Library of Australia. Trove. J. C. Williamson (Firm) (URL: http://trove.nla.gov.au/people/568370; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 1. decembrī)

Nīcis, Kārlis (1928). Strādnieku un mākslinieku dzīve tagadējā Austrālijā. Jaunākās Ziņas. 28. jūlijs

Nīcis, Kārlis (1971). Strādnieku un mākslinieku dzīve Austrālijā 1928. gadā. Austrālijas Latvietis. 23. jūlijs

Nīcis, Kārlis (2010). Recollections of Latvian life in Sydney. In: Aldis L. Putniņš (ed.). Early Latvian Settlers in Australia. Victoria: Sterling Star Pty Ltd, pp. 228–237

[Par M. Vīgneres-Grīnbergas koncertu Berlīnē 1905. g.] (2004). Latviešu mūzika cittautu kritiķu skatījumā. Izlase. 1. sējums: 1873–1926 (Mūzikas akadēmijas raksti 1). Sast. Baiba Jaunslaviete. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 54.–55. lpp.

Silvestrus (1927). P. Saksa koncerts. Jaunais Rīts. 5. decembris

Skujenieks, Marģers (1930). Latvieši svešumā un citas tautas Latvijā. Rīga: Valters un Rapa

Tamuža, Austra (1960). Vilis Ilsters. Austrālijas Latvietis. 30. aprīlis. 3., 7. lpp.

Theatre Royal. A real wonder show (1928). The Register. September 10

The Imperial Russian Trio (1928). The Listener In. October 31

The Imperial Russian Trio (1929). The Listener In. February 27

The Music from 3LO (1928). The Listener In. November 28

AR (1928). The Register. October 11

Vaudeville at Royal (1928). The Mail. September 8

Vālodze, Biruta (2001). Gretu Ilsteru dzimtā ir vairāki talanti. Madonas Ziņas. 29. marts

Vēliņš, Jānis (1989). Kari, bargi kungi, brīvības alkas. Austrālijas Latvietis. 24. novembris

Vītoliņš, Jēkabs, un Lija Krasinska (1972). Latviešu mūzikas vēsture. Rīga: Liesma

Zālītis, Jānis (1931). Arveda Norīša un Paula Šūberta sonātu vakars. Jaunākās Ziņas. 24. novembris

Zemgales Kult. Veic. b-bas I. tautas koncerts (1927, sludinājums). Darbs. 27. novembris

Ziediņš, Jūlijs (1924). 2. sonātu un trio vakars. Latvijas Sargs. 10. februāris

Žune, Inese (2011). Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga

Žune, Inese (2014). Ēvalda Berzinska ticība skaistumam. Mūzikas Saule 1: 4.–5. lpp.

Publicēts

20.03.2024

Izdevums

Sadaļa

LATVIEŠU MŪZIKAS VĒSTURE

How to Cite

PIRMAIS LATVIEŠU KLAVIERU TRIO AUSTRĀLIJĀ (1928/1929): VĒSTURISKAIS FONS, KONCERTDARBĪBAS VADLĪNIJAS, SKAŅIERAKSTU LIECĪBAS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 11, 72-87. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/100