KONCERTS: RITUĀLS, FORMA UN EKONOMIKA
Atslēgvārdi:
koncerts, rituāls, forma, ekonomikaAnotācija
Klusums zālē kā formāls cieņas apliecinājums – šī iezīme mūsu uztverē nesaraujami saistīta ar priekšstatu par klasisku izrādi un arī ar simfoniskā orķestra koncertu. Taču pētījumi rāda, ka šādu koncertu publika noveco un kļūst arvien mazskaitlīgāka. Piemēram, akadēmiskās mūzikas koncertos ASV klausītāju pulks kopš 2002. līdz 2012. gadam sarucis no 72,8 līdz 53,1 miljonam. Vācijā koncertu un to klausītāju skaits no 1993. līdz 2006. gadam gan ir nedaudz palielinājies, tomēr arī šeit klausītāji izteikti noveco. Pašlaik viņu vidējais vecums ir 55–60 gadi. Maz ticams, ka mūsdienu trīsdesmitgadnieku vairums iemīlēs akadēmisko mūziku. Arī tās uztvere – piemēram, spēja novērtēt virtuozitāti, skaņas kvalitāti – ir mainījusies. Potenciālais klausītājs uzdod sev jautājumu: kāpēc iet uz koncertu, ja mājās var noklausīties perfektu skaņierakstu, ja koncerta atraktivitāte ir mazinājusies? Koncerts zaudē savu nozīmību kā estētiska un arī kā sociāla institūcija. Statistiķu fiksētās tendences priekšvēsta tuvākajos gadu desmitos īsti apokaliptisku scenāriju – orķestris un koncerts vairs nevarēs eksistēt, jo nebūs publikas. Tāpēc būtiski ir censties noskaidrot: kādi faktori ietekmē lēmumu par vai pret koncerta apmeklējumu un kāpēc mēs aizvien retāk izšķiramies par nopietno (t. i., akadēmisko) mūziku?
Downloads
References
A decade of arts engagement: Findings from the survey of public partipation in the arts, 2002–2012. National Endowment for the Arts (URL: http://arts.gov/publications/decade-arts-engagementfindings-survey-public-participation-arts-2002-2012; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 10. augustā)
Ābeltiņa, Anna (2008). Inovācija – XXI gadsimta fenomens. Rīga: Biznesa augstskola Turība
Deutscher Musikrat (2009). Konzertveranstaltungen und Besucher der Kulturorchester, Spielzeit 1993/94–2007/08 (URL: http://www.miz.org/intern/uploads/statistik20.pdf; pēdējoreiz atvērts 2010. gada 9. septembrī)
DiMaggio, Paul (1991). Cultural entrepreneurship in nineteenthcentury Boston: The creation of an organizational base for high culture in America. In: Chandra Mukerji & Michael Schudson (ed.). Media, Culture and Society. Rethinking Popular Culture: Contemporary Perspectives in Cultural Studies. Berkeley and Los Angeles, California: University of California, pp. 33–50
Franck, Georg (2002). The scientific economy of attention: A novel approach to the collective rationality of science. Journal Scientometrics 55 (1), pp. 3–26
Frith, Simon (2007). Taking Popular Music Seriously: Selected Essays. Aldershot: Ashgate Publishing Limited
Godins, Sets (2002). Atļaujas mārketings. No angļu val. tulkojusi Ruta Veisberga. Rīga: SIA Baltijas vadības konferences
Horkheimers, Makss, un Teodors V. Adorno (2009). Apgaismības dialektika. Filosofiski fragmenti. Tulkotājs no vācu val. un zinātn. red. Ivars Ijabs. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs
Kolbērs, Fransuā (2007). Kultūras un mākslas mārketings. No angļu val. tulkojusi Maija Jurkāne. Rīga: RD Rīgas Kongresu nams
Kotlers, Filips (2006). Mārketinga pamati. No angļu val. tulkojusi Teika Lapsa. Rīga: Jumava
Lanham, Richard A. (2006). The Economics of Attention. Style and Substance in the Age of Information. Chicago: University of Chicago Press
Maturana, Humberto Rumesin, & Francisco Varela (1987). The Tree of Knowledge: The Biological Roots of Human Understanding. Boston: New Science Library/Shambala
McCarthy, Kevin F., Arthur Brooks, Julia Lowell & Laura Zakaras (2001). The Performing Arts in a New Era. Santa Monica, CA: RAND
Richard Wagner´s Briefe an Theodor Uhlig, Wilhelm Fischer, Ferdinand Heine (1888). Leipzig: Verlag von Breitkopf und Härtel Simon, Herbert A. (1971). Designing organizations for an information-rich world. In: Martin Greenberger (ed.). Computers, Communication, and the Public Interest. Baltimore, MD: The Johns Hopkins Press, pp. 37–72
Tröndle, Martin (Hrsg., 2011). Das Konzert. Neue Aufführungskonzepte für eine klassische Form. Bielefeld: Transcript Verlag
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
