UZMANĪBAS KOMPONENTU UN MŪZIKAS PARAMETRU MIJIEDARBE DZIRDES UZMANĪBAS TRENIŅPROGRAMMAS "AUT" KONTEKSTĀ

Autori

  • Valdis Bernhofs

Atslēgvārdi:

dzirdes uzmanības treniņš, skaņu augstumi un ritma struktūras, treniņprogramma AUT

Anotācija

Uzmanības sistēma ir svarīgs cilvēka funkcionēšanas aspekts. To raksturo kompleksa darbība, kuru savukārt iespaido smadzeņu dažādu centru funkcionāla mijiedarbe un savstarpēja kooperēšanās (Birbaumer, Schmidt 1996). Uzmanība ietekmē kognitīvos procesus kopumā – atbild par cilvēka vispārēju aktivizēšanos, informācijas uztveri un izvērtēšanu, patstāvīgu plānošanu. Līdzīgi citām bioloģiskajām sistēmām, arī uzmanībai ir sava anatomija, regulētājmehānismi un attīstība (Posner 2004). Uzmanības kā vienotas sistēmas pētījumi mūsdienās balstās uz vairākkārt pārbaudīto trīskomponentu teoriju, proti, trim funkcionāli un anatomiski atšķirīgiem komponentiem:
• aktivizēšanas funkciju (alerting), kas nodrošina uzmanības aktivizēšanos,
• pozicionēšanas funkciju (orienting) – nodrošina uzmanības fokusēšanu uz notikumu (kairinājumu),
• izpildes funkciju (executive function) – nodrošina uzmanības rīcību sarežģītā situācijā, kas prasa ātru izšķiršanos (reakciju) (Posner, Petersen 1990; Raz, Buhle 2006).
Pētījuma pamatā ir secinājumi par dzirdes uzmanības procesiem, mūzikas parametru lomu uzmanības sistēmas funkciju aktivizēšanā, kā arī par akustiskās informācijas kognitīvo apstrādi strukturētas apmācības rezultātā. Pētījuma gaitā tika izveidota struktūru sistēma, kas ietvēra divus mūzikas parametrus – augstumu un ritmu. Šī sistēma kalpo par pamatu tās datorizētajam modelim – apmācību programmai AUT (audiālās uzmanības treniņprogramma).

Downloads

Download data is not yet available.

References

Altenmüller, Eckart, Maria Schuppert, Helen Kuck, Marc Bangert & Michael Grossbach (2000). Neuronale Grundlagen der Verarbeitung musikalischer Zeitstrukturen. In: Katharina Müller & Gisa Aschersleber (Hrsg). Rhythmus. Ein interdisziplinäres Handbuch. Bern: Huber, S. 59–76

Altenmüller, Eckart, & Gary E. McPherson (2007). Motor learning and instrumental training. In: Wilfried Gruhn & Frances Rauscher (ed.). Neurosciences in Music Pedagogy. New York: Nova Science Publishers, pp. 121–142

Beutel, Manfred E., Peggy Klockenbrink, Jörg Wiltink, Sylvia Dietrich, R. Thiede, Jin Fan & Michael I. Posner (2005). Aufmerksamkeit und exekutive Funktionen bei Patienten mit Adipostas per magna. Der Nervenarzt 77, S. 1323–1331

Biederman, Joseph (2005). Attention-defficit/hyperactivity disorder: A selective overview. Biological Psychiatry 57, pp. 1215–1220

Birbaumer, Niels, & Robert F. Schmidt (1996). Biopsychologie. Berlin: Springer Verlag

Cenova, Valerija = Valeriâ Cenova (red., 2007). Teoriâ sovremennoj kompozicii [Laikmetīgās kompozīcijas teorija]. Moskva: Muzyka

Cusack, Rhodri, John Deeks, Genevieve Aikman & Robert P. Carlyon (2004). Effects of location, frequency region, and time course of selective attention on auditory scene analysis. Journal of Experimental Psychology: Human Perception and Performance 30 (4), pp. 643–656

Fujioka, Takako, Laurel J. Trainor, Bernhard Ross, Ryusuke Kakigi & Christo Pantev (2004). Musical training enhances automatic encoding of melodic contour and interval structure. Journal of Cognitive Neuroscience 16, pp. 1010–1021

Gottselig, Julie Marie, Daniel Brandeis, Gilberte Hofer-Tinguely, Alexander A. Borbély & Peter Achermann (2004). Human central auditory plasticity associated with tone sequence learning. Learning and Memory 11, pp. 162–171

Koelsch, Stefan, Tobias Grossmann, Thomas C. Gunter, Anja Hahne, Erich Schröger & Angela D. Friederici (2003). Children processing music: Electric brain responses reveal musical competence and gender differences. Journal of Cognitive Neuroscience 15 (5), pp. 683– 693

Krumhansl, Carol L. (2000). Rhythm and pitch in music cognition. Psychological Bulletin 126 (1), pp. 159–179

Lappe, Claudia, Laurel J. Trainor, Sybylle C. Herholz & Christo Pantev (2011). Cortical plasticity induced by short-term multimodal musical rhythm training. PloS ONE 6 (6), pp. 1–8

Luck, Steven J., & Shaun P. Vecera (2002). Attention: From paradigms to mechanisms. In: Steven Yantis (ed.). Stevens’ Handbook of Experimental Psychology. Sensation and Perception. New York: Wiley, pp. 235–286

Mathys, Christoph, Psyche Loui, Xin Zheng & Gottfried Schlaug (2010). Non-invasive brain stimulation applied to Heschl‘s gyrus modulates pitch discrimination. Frontiers in Psychology 1, pp. 193

McDermott, Josh H., & Andrew J. Oxenham (2008). Music perception, pitch, and the auditory system. Current Opinion in Neurobiology 18, pp. 1–12

Näätänen, Risto, Petri Paavilainen & Kalevi Reinikainen (1989). Do event-related potentials to infrequent decrements in duration of auditory stimuli demonstrate a memory trace in man? Neuroscience Letters 107, pp. 347–352

Näätänen, Risto, Petri Paavilainen, Teemu Rinne & Kimmo Alho (2007). The mismatch negativity (MMN) in basic research of central auditory processing: A review. Clinical Neurophysiology 118, pp. 2544–2590

Näätänen, Risto, Teija Kujala & Istwán Winkler (2011). Auditory processing that leads to conscious preception: A unique window to central auditory processing opened by the mismatch negativity and related responses. Psychophysiology 48, pp. 4–22

Nagui, Hanna (2009). Attention Deficit Disorder (ADD). Attention Deficit Hyperactive Disorder (ADHD). Is it a product of our modern lifestyles? American Journal of Clinical Medicine 6 (4), pp. 22–31

Neumann, Odman, A.H.C. van der Heijden, & D. Alan Allport (1986). Visual selective attention: Introductory remarks. Psychological Research 48, pp. 1985–1988

Parsons, Lawrence M. (2007). Exploring the functional neuroanatomy of music performance, perception, and comprehension. In: Isabelle Peretz & Robert J. Zatorre (ed.). The Cognitive Neuroscience of Music. New York: Oxford University Press, pp. 211–231

Plahl, Christine, & Hedwig Koch-Temming (Hrsg., 2005). Musiktherapie mit Kindern. Grundlagen – Methoden – Praxisfelder. Bern: Huber

Posner, Michael I. (ed., 2004). Cognitive Neuroscience of Attention. New York: The Guilford Press, pp. 3–12

Posner, Michael I., & Steven E. Petersen (1990). The attention system of the human brain. Annual Review of Neuroscience 13, pp. 25–42

Poulin-Charronnat, Bénédicte, Emmanuel Bigand & Stefan Koelsch (2006). Processing of musical syntax tonic versus subdominant: An event-related potential study. Journal of Cognitive Neuroscience 18 (9), pp. 1545–1554

Raz, Amir, & Jason Buhle (2006). Typologies of attentional networks. Nature Reviews Neuroscience 7 (5), pp. 367–379

Rohling, Martin L., Mark E. Faust, Brenda L. Beverly & George Demakis (2009). Effectiveness of cognitive rehabilitation following acquired brain injury: A meta-analytic re-examination of Cicerone et al.’s (2000, 2005) systematic reviews. Neuropsychology 23, pp. 20–39

Ruggles, Dorea, & Barbara Shinn-Cunningham (2010). Spatial selective auditory attention in the presence of reverberant energy: Individual differences in normal-hearing listeners. Journal of the Association for Research in Otolaryngology 12, pp. 395–405

Stoffer, Thomas H. (2005). Aufmerksamkeitsprozesse beim Musikhören: Wissensunabhängige und wissensabhängige Selektionsprozesse. In: Thomas H. Stoffer & Rolf Oerter (Hrsg.). Allgemeine Musikpsychologie. Göttingen: Hogrefe, S. 591–592

Sussman, Elyse S., Walter Ritter & Herbert G. Vaughan (1998). Attention affects the organization of auditory input associated with the mismatch negativity system. Brain Research 789, pp. 130–138

Valmaggia, Lucia Rita, Theo K. Bouman & Laura Schuurman (2007). Attention training with auditory hallucinations: A case study. Cognitive and Behavioral Practice 14, pp. 127–133

Wacongne, Catherine, Jean-Pierre Changeux & Stanislas Dehaene (2012). A neuronal model of predictive coding accounting for the mismatch negativity. The Journal of Neuroscience 32 (11), pp. 3665–3678

Winkler, Istwán (2007). Interpreting the mismatch negativity. Journal of Psychophysiology 21 (3/4), pp. 147–163

Zatorre, Robert J. (2007). Neural specializations for tonal processing. In: Isabelle Peretz & Robert J. Zatorre (ed.). The Cognitive Neuroscience of Music. New York: Oxford University Press, pp. 231–246

Publicēts

20.03.2024

Izdevums

Sadaļa

MŪZIKAS PSIHOLOĢIJA

How to Cite

UZMANĪBAS KOMPONENTU UN MŪZIKAS PARAMETRU MIJIEDARBE DZIRDES UZMANĪBAS TRENIŅPROGRAMMAS "AUT" KONTEKSTĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 11, 145-161. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/110