LATVIEŠU MŪZIKA UN MŪZIĶI TARTU 1916. GADA VASARĀ

Anotācija

Publikācijas centrā ir vēstījums par latviešu mūziķu un Jāzepa Vītola saistību ar Tartu mūzikas dzīvi Pirmā pasaules kara laikā.

19. gadsimta Eiropā publiskā koncertdzīve lielā mērā balstījās uz dažādām mūzikas un koru biedrībām. Tartu kopā ar Igaunijas dienvidu daļu un Latvijas ziemeļu daļu ķeizariskajā Krievijā veidoja Livonijas guberņas ar galvaspilsētu Rīgu. Tartu Universitāte, kas tika atkārtoti atvērta 1802. gadā, kļuva par nozīmīgu muzikālās darbības centru. Lai gan Tartu universitāte oficiāli bija Krievijas impērijas institūcija (Keiserliche Universität), tā bija Vācijas universitāte, līdz 1880. gados tika uzsākta oficiālā rusifikācijas politika, kuras mērķis bija svešvalodīgos pierobežas apgabalus ciešāk apvienot ar krievu kultūru. Lai gan vairāk vērsta pret spēcīgo vācu kundzību Baltijā, tā skāra arī vietējos iedzīvotājus.

Sabiedriskā dzīve Tartu bija cieši saistīta ar Rīgu un Sanktpēterburgu – apkaimes administratīvajiem un kultūras centriem. Kopš 19. gadsimta sākuma Tartu muzikālā dzīve guva labumu no tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas - pozīcijas starp šīm divām lielākajām pilsētām -, jo mākslinieki, kas ceļoja no Rietumiem uz Sanktpēterburgu, bieži piestāja Tartu. Tartu Universitātes studenti un mācībspēki bija ne tikai no vietējām ģimenēm, bet arī no plašākas apkārtnes; komunikācija gan vācu, gan krievu valodā gadsimtu mijā bija ierasta prakse. Turklāt nacionālās kustības Rīgā un Tartu bija izveidojušas vairākas igauņu un latviešu organizācijas ar mērķi kopt nacionālo valodu, literatūru un mākslu, attīstīt nacionālās kultūras un izglītības iestādes. Interesanti varētu šķist, ka Igaunijas studentu biedrības darbojās ne tikai Tartu (1870–1940, turpinājās emigrācijā), bet arī Sanktpēterburgā (1880–1918) un Rīgā (1909–1915).