JĀZEPS VĪTOLS PĒTERBURGAS KONSERVATORIJĀ (NO SANKTPĒTERBURGAS ARHĪVU MATERIĀLIEM)

Anotācija

Latviešu klasiķis Jāzeps Vītols trīsdesmit astoņus gadus (1880–1918) pavadīja Krievijas pirmajā mūzikas akadēmijā. Sešus no šiem gadiem viņš bija students, bet atlikušos trīsdesmit divus – skolotājs: sākumā pasniedzējs, vēlāk profesors. Dokumenti, kas glabājas Sanktpēterburgas arhīvos – Centrālajā valsts Vēstures arhīvā (CGIA), Krievijas Valsts literatūras un mākslas arhīvā (RGALI), Krievijas Nacionālās bibliotēkas rokrakstu nodaļā (ORRNB), Sanktpēterburgas konservatorijas mūzikas zinātnes bibliotēkas Manuskriptu nodaļā (NIOR NMB SPBGK) – piedāvā iespēju papildināt Jāzepa Vītola portretu ar maz zināmiem vai aizmirstiem faktiem, lai atklātu viņa bagāto māksliniecisko personību un komentētu sarežģītos viņa dzīves līkločus. Tur atrodami N. Rimska-Korsakova Vītola raksturojumi, kas rakstīti personīgā studenta vērtējuma lappusēs 1884. gadā, kā arī dramatiskā epizode no Petrogradas Konservatorijas mākslinieciskās padomes sēdes protokola 1918. gada 14. augustā un daudzi citi avoti. No zinātniskā viedokļa īpaši interesanta ir Jāzepa Vītola recenzija, ko N. Rimskis-Korsakovs pasūtījis savam žurnālam Muzykalʹnyj sovremennik par Arnolda Šēnberga “Harmonijas mācīšanu“ (Harmonielehre, (1911). Papildus kā jauna nianse Vītola dzīves un konservatorijas vides rekonstrukcijai izdevumā iekļauta arī hronika par Vītola godināšanas notikumiem, kas notikuši Sanktpēterburgas/Ļeņingradas konservatorijā Vītola dzīves laikā, kā arī pēc viņa nāves, tostarp viņa piemiņas plāksnes publiskās atklāšanas ceremoniju 2011. gada oktobrī.