ŠLĀGERA DISKURSS 20. GADSIMTA 20.–30. GADU LATVIEŠU MŪZIKAS MĒNEŠRAKSTOS
Atslēgvārdi:
mūzikas publicisti, attieksme pret populāro mūziku, negatīvās argumentācijas shēmasAnotācija
Preses diskurss ir vērsts divos virzienos. Pirmkārt, tas atspoguļo kādas sabiedrības daļas nostāju un izpratni par konkrēto jautājumu. Otrkārt, pretējā virzienā darbojoties, ar tā palīdzību tiek mērķtiecīgi konstruēti argumenti par vai pret. Mana nelielā pētījuma mērķis ir šīs tēzes kontekstā raksturot šlāgera reprezentāciju starpkaru perioda latviešu mūzikas publicistikā. Metodoloģiskais pamats ir austriešu zinātnieces Rutas Vodakas izstrādātie diskursa vēsturiskās analīzes principi, ar kuru palīdzību atklātas publicistu izmantotās diskriminējošās argumentācijas shēmas. Rakstā iztirzāts arī jautājums par šlāgeru izplatītājiem jeb personām, kas 20. gadsimta 20.–30. gados nodarbojās ar to sacerēšanu un popularizēšanu.
Downloads
References
Auziņš, Aleksis (1934). Aizsargi, dariet galu šlāgeru kultūrai. Pēdējā Brīdī, 3. septembris
Āre, Jānis (1930). Modernie šlāgeri un dziesmas. Rīga: Iespiedums
Berten-Jörg, Francis (1931). Volkslied und Schlager. Eine nachdenkliche Betrachtung über ihr Wesen und Wirken. Riga am Sonntag, 13. September
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture. 1. daļa. Rīga: Vesta-LK
Bērziņš, Valdis (red., 2003). 20. gadsimta Latvijas vēsture. Neatkarīgā valsts 1918–1940. 2. sējums. Rīga: Latvijas Vēstures institūts
Cherednichenko, T. Shljager. Jenciklopedija kul'turologii. http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_culture/1148/Шлягер (skatīts 2016. gada 29. novembrī)
Cīrulis, Jānis (1933). Chronika. Rīgas koncertzālēs un Operā. Mūzikas Apskats 1, 19. lpp.
Czerny, Peter, & Heinz P. Hofmann (1968). Der Schlager. Ein Panorama der leichten Musik. Band 1. Berlin: Lied der Zeit
Černovs, Aleksandrs, un Mihails Bjaliks (1967). Par vieglo mūziku, džezu un labu gaumi. Rīga: Liesma
Dārziņš, Volfgangs (1933). Eiropas mūzika džesa žņaugos. Mūzikas Apskats 6, 169.–171. lpp.
Graubiņš, Jēkabs (1938). Preses atbalsis. Ko dos dzīvei jaunā kamera. Mūzikas Apskats 5–6, 170.–171. lpp.
Graubiņš, Jēkabs (1940). Mūzikas darbinieki kamerā. Raksti un Māksla 1, 52.–59. lpp.
Gronow, Pekka, & Ilpo Saunio (1998). An International History of the Recording Industry. London: Cassell
Grunte, Vija (2007). Oskars Stroks. Tango. Latvijas Arhīvi 1, 73.–94. lpp.
Gulbis, Vilis (1934). Jauni rīkojumi iedzīvotājiem. Jaunākās Ziņas, 17. maijs, 6. lpp.
Hanovs, Deniss (2016). Kārlis Ulmanis. Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem, 1918–1940. Red. Gatis Krūmiņš. Rīga: Valsts kanceleja, 181.–204. lpp.
Iz ārzemju kritikām (1932). Latvijas Mūziķis 3, 8. lpp.
Jurevičs, Vidvuds (1932). Mūsu radiofons un mūzika. Mūzikas Apskats 2, 40.–45. lpp.
Kā iegravē notis? (1934). Mūzikas Apskats 4, 127.–128. lpp.
Klotiņš, Arnolds (1987). Mūzika un idejas. Rīga: Liesma
Kreicbergs, Jānis (1938). Pārrunas par IX dziesmusvētkiem. Mūzikas Apskats 10/11, 252.–256. lpp.
Krūms, Vilhelms (1926). Par latviešu “oriģinālkompozīcijām”. Mūzika 9, 130.–131. lpp.
Krūms, Vilhelms (1933). Ko stāsta komp. Jānis Vītoliņš par dzīvi Amerikā. Latvijas Mūziķis 3, 3. lpp.
Krūms, Vilhelms (1934). Par žīdu un latviešu šlāgeriem. Latvijas Mūziķis 2, 6.–7. lpp.
Latvju skaņdarbu popularizēšanas veidi (1932). Latvijas Mūziķis 4, 1.– 2. lpp.
Lesiņš, Knuts (1934). Koncertos un operā. Mūzikas Apskats 6, 184.– 186. lpp.
Lesiņš, Knuts (1935a). Daži grūti jautājumi. Vai mums vajadzīgi šlāgeru komponisti un sava deju mūzika? Mūzikas Apskats 5, 141.– 145. lpp.
Lesiņš, Knuts (1935b). Daži grūti jautājumi. Profesionālā ētika. Mūzikas Apskats 6/7, 172.–177. lpp.
Lesiņš, Knuts (1938). Vieglā mūzika. Mūzikas Apskats 12, 283.– 285. lpp.
Lipša, Ineta (2009). Sabiedriskā tikumība Latvijā, 1918–1940. Promocijas darbs vēstures zinātnē. Rīga: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Līcīte, Paula (1926). Apkarojamas parādības muzikālā audzināšanā. Mūzika 5, 65.–67. lpp.
Līcīte, Paula (1928). Mūzika tagadnes sabiedrībā un skolā. Burtnieks 3, 220.–235. lpp.
Līksniņš, Alfrēds (1934). Dziedāšanas stāvoklis Latgalē. Mūzikas Apskats 9, 279.–281. lpp.
Martinovskis, Kārlis (1925a). Latvju lauku mūziķi pag[ājušajā] gadusimtenī (sākums). Mūzikas Nedēļa 2, 34.–35. lpp.
Martinovskis, Kārlis (1925b). Latvju lauku mūziķi pag[ājušajā] gadusimtenī (nobeigums). Mūzikas Nedēļa 3, 59.–60. lpp.
Mazvērsīte, Daiga (2013). Latvijas mūziķi pasaulē. Latvieši un Latvija. 4. sējums. Galv. red. Jānis Stradiņš. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija
Münchhausen, Börries von (1924). Volkslied, Gassenhauer, Schlager. Ein Vorschlag. Beilage zur Rigasche Rundschau, 12. Juli
Paeglis, Jānis (1996). Kas bija liegts Pirmās republikas lasītājiem: preses likumi un izplatīšanai aizliegtā Latvijā izdotā literatūra 1918.–1940. gadā. Rīga: Zinātne
Poruks, Jēkabs (1933). Anekdotiskas lietas. Skeletu teorija. Mūzikas Apskats 7, 219.–221. lpp.
Raibas lietas. Meklē jaunas dejas (1938). Mūzikas Apskats 1, 38. lpp.
Redaktors un izdevēji (1923). Mūsu lasītājiem. Mūzikas Nedēļa 1, 3. lpp.
Skaņufilmu kinematogrāfos būs orķestri? (1931). Latvijas Mūziķis 4, 4. lpp.
[Sludinājums] (1924). Bol'shoj vybor gramofonnyh plastinok, novejshie shlagera. Segodnja, 17 avgusta
Stranga, Aivars (1994). LSDSP un 1934. gada apvērsums. Demokrātijas likteņi Latvijā. Rīga: Preses nams
Strok, Oskar (1930). Chernye glaza (Zwei dunkle Augen schau’n mich an): Tango [notis]. Berlin: Casanova
Švābe, Arveds (red., 1940). Latviešu konversācijas vārdnīca. 21. sējums: Studentu rota – Tjepolo. 41733. šķirklis. Rīga: A. Gulbis
Tischert, Hans (1927). Mūzika Amerikā. Latvijas Mūziķis 1, 4.– 5. lpp.
Veitners, Indriķis (2014). Latvijas džeza vēsture (1922–1940). Promocijas darbs. Rīga: JVLMA
Vītoliņš, Jēkabs (1932). Gaitas sākot. Mūzikas Apskats 1, 5. lpp.
Wicke, Peter (1998). Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Zweite, neubearbeitete Ausgabe. Hrsg. von Ludwig Finscher. Sachteil 8. Kassel: Bärenreiter; Stuttgart u. a.: Metzler, Sp. 1063–1070
Wodak, Ruth (2001). The discourse-historical approach. Methods of Critical Discourse Analysis. Edited by Ruth Wodak and Michael Meyer. London; Thousand Oaks; New Delhi: SAGE Publications, pp. 63–94
Worbs, Hans Christoph (1989). Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Hrsg. von Friedrich Blume. Bd. 11. München, Kassel u. a.: Deutscher Taschenbuch Verlag, Bärenreiter, S. 1737
Zemītis, Guntis, un Tālavs Jundzis (red., 2013). Latvieši un Latvija. Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. 2. sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija
Ziediņš, Jūlijs (1925). Mūzika lauciniekiem. Latvijas Sargs, 4. oktobris
Žune, Inese (2016). Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā. Rīga: Zinātne
