KVODLIBETA PIEDZĪVOŠANA. RĪGAS PILSĒTAS TEĀTRA TRIJU MUZIKĀLO IESTUDĒJUMU (1814–1835) ANALĪZES
Atslēgvārdi:
iestudējumu avoti, pasticcio prakse, autorības mobilitāte, dziesmuspēle, vodeviļa un vodeviļfarss, mūzikas materiāla “pārintonēšana”Anotācija
Raksts veltīts vienai no interesantākajām parādībām muzikālajā teātrī, un tas ir kvodlibets – līdz šim neskarts pētnieciskais lauks Latvijas mūzikas vēsturnieku publikācijās un zinātniskajās diskusijās. Lai gan muzikālais teātris arvien ir bijis pētnieku uzmanības centrā, tā pārsvarā ir skārusi operu, kamēr citi žanri – vodeviļas, satīriska rakstura dziesmuspēles un farsi ar mūziku jeb t. s. poses (die Posse – joku luga, farss) – tikuši atstāti novārtā savas it kā mākslinieciskās nenopietnības (lasi: nevērtības) dēļ. Tomēr jautājums kļūst aktuāls, pētot tieši 19. gadsimta pirmās puses muzikālo teātri, kad “nopietnais” un “parodizēti nopietnais” teātra repertuārā kļuva par it kā divām ābola pusītēm: kāda publikas iemīļota operas melodija kvodlibeta prakses rezultātā ieguva negaidītu asociatīvo jēgu, un, parādīdamās noteiktā laikā un vietā, “uzlādēja” muzikālo teātri no iekšienes, piešķīra tam provokatīvu raksturu.
Pētījuma pamatā ir trīs iestudējumi Rīgas Pilsētas teātrī no 1814. līdz 1835. gadam. Izvēli būtiski ietekmēja iestudējumu avotu pieejamība – visi analizētie darbi izvēlēti no LNB speciālā Rīgas Pilsētas teātra krājuma, kura kataloģizēšanā (2019–2020) iesaistījās arī pati raksta autore1. Tās ir rokrakstā saglabājušās partitūras un orķestra vai vokālās balsis, kā arī izrāžu teksta burtnīcas. Šie materiāli pirmoreiz sniedz iespēju kaut daļēji rekonstruēt dažus vēsturiskos iestudējumus Rīgā, kas līdz šim tika aplūkoti galvenokārt caur periodikas vai ceļotāju aprakstu un memuāru prizmu. Tā kā raksta fokusā ir kvodlibeta parādība, raksta autore mēģinājusi kristalizēt tās izpausmes Rīgas iestudējumu vidē, vienlaikus iezīmējot saikni ar plašākiem muzikālā teātra procesiem.
Downloads
References
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums: Der Sänger und der Schneider (Drieberg). [Partitūra.] NRt/23.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums: Gänserich und Gänschen (Blum/nach Favart). [Partitūra.] NRt/73.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums: Johann, der muntere Seifensieder (Volkmann/Kayser). [Partitūra, nepilnīga. Orķestra un vokālās balsis.] NRt/90.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums: Köck und Juste (Friedrich). [Partitūra.] NRt/80.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums: Paris in Pommern, oder Die seltsame Testaments-Klausel (Angely). [Librets. Partitūra.] NRt/114.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums: Pumpernickels Hochzeitstag (Stegmayer/Seyfried?). [Librets. Partitūra.] NRt/30.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Aline, Königin von Golconda (Aline, reine de Golconde). 14.(26.)05.1808 – R 6739: 128.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Der Sänger und der Schneider. 07.(19.)03.1819 – R 6750: 76.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Die Familie Pumpernickel. 03.(15.)02.1814 – R 6745: 42.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Die Pilgrimme von Mecca (La rencontre imprévue, ou Les pèlerins de la Mecque). 25.07.(05.08.)1785 – R 6717: 105; 16.(27.)01.1795 – R 6727: 17.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Die schöne Müllerin (L’amor contrastato, ossia La molinara). 01.(12.)10.1797 – R 6729: 148.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Elias Quodlibet. 07.(19.)05.1816 – R 6747: 133.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Fanchon, das Leiermädchen. 13.(25.)04.1805 – R 6736: 91.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Gänserich und Gänschen. 27.04.(09.05.)1823 – R 6754: 109.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Herr Rochus Pumpernickel. 08.(20.)09.1810 – R 6741: 218.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Johann, der muntere Seifensieder. 13.(25.)10.1845 – R 6773: 246.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Köck und Juste. 24.05.(05.06.)1844 – R 6772: 181.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Lilla, oder Schönheit und Tugend (Una cosa rara, ossia Bellezza ed onestà). 20.09. (01.10.)1791 – R 6723: 135.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Paris in Pommern, oder Die seltsame Testaments-Klausel. 21.05.(02.06.)1824 – R 6755: 128; 04.(16.)02.1835 – R 6763: 47.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Pumpernickels Hochzeitstag. 23.02.(07.03.)1814 – R 6745: 65.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1782–1914. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914: Sappho. 11.(23.)11.1818 – R 6749: 320.
Saksijas Zemes bibliotēka – Drēzdenes Valsts un Universitātes bibliotēka / Sächsische Landesbibliothek – Staats- und Universitätsbibliothek Dresden (SLUB): Aline, Königin von Golkonda. Partitur. Handschrift. Mus. 4153-F-7. http://imslp.org/wiki/Aline,_Reine_de_Golconde_(Berton,_Henri-Montan)
Saksijas Zemes bibliotēka – Drēzdenes Valsts un Universitātes bibliotēka / Sächsische Landesbibliothek – Staats- und Universitätsbibliothek Dresden (SLUB): Pumpernickels Hochzeitstag. Partitur. Handschrift. Mus. 4262-F-3. https://digital.slub-dresden.de/werkansicht/dlf/103604/1
Aline [s. a.] = Aline, Reine de Golconde. Opéra en trois Actes. Parolea de M. M.rs Vial & Favière. Dédié à Monsieur Monsigny par H. Berton, Membre du Conservatoire de Musique de France. Paris: Chez Berton & Loraux [..]. https://archive.org/details/alinereinedegolc00pfull/page/n1/mode/2up?view=theater
Aline [ca. 1803] = Aline, Königin von Golkonda. Oper in drey Akten von Treitschke. Musik von Berton. [S. l.]. https://digital.blb-karlsruhe.de/blbihd/content/pageview/4062956
Aline (1808) = Aline, Königin von Golconda. Ein Singspiel in drey Aufzügen, aus dem Französischen. Die Musik von Berton. München: Gedruckt bey Franz Seraph Hübschmann. https://www.loc.gov/resource/musschatz.14348.0/?sp=3
Blum (1824) = Vaudevilles, für deutsche Bühnen und gesellige Zirkel; nach dem Französischen bearbeitet von Carl Blum. Berlin: Im Verlage von Duncker und Humblot.
Blum [ca. 1824] = Arien und Gesänge aus: Gänserich und Gänschen. Vaudeville in 1 Akt, nach dem Französischen des Favart von Carl Blum. Berlin: Königstädtisches Theater.
Diabelli [1807] = X Pieces favorites de differents Auteurs arrangées pour la Guitarre Seule par Ant. Diabelli. Vienne: Magasin de l’imprimerie chimique.
Encyclopédie (1765) = Encyclopédie, Dictionnaire raisonné des sciences, des arts et des métiers, par une Société de Gens de lettres. Tome treizieme. Chez Samuel Faulche & Compagnie, Libraires & Imprimeurs.
Favart (1743) = La chercheuse d’esprit, Opéra-comique de Monsieur Favart. Représenté, pour la première fois, en Février 1741. Avec le compliment prononcé à la clôture du Thèâtre. Paris: Chez la Veuve Allouel, au milieu du Quay de Gêvres, à la Croix Blanche. https://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k57723342.texteImage
Gänserich und Gänschen. Vaudeville in einem Act, nach dem Französischen des Favart. [S. n.], [s. l.], [s. a.].
MW [1806] = Musikalisches Wochenblat, das ist: Eine Sammlung der besten Arien, Duetten, Terzetten, Maersche, Rondós und Ouverturen aus den vorzüglichsten Opern und Balleten, für Gesang und Forte Piano. Wien, bey Johann Cappi. 1. Jahrgang, Nr. XI.
MW [1807] = Musikalisches Wochenblat, das ist: Eine Sammlung der besten Arien, Duetten, Terzetten, Maersche, Rondós und Ouverturen aus den vorzüglichsten Opern und Balleten, für Gesang und Forte Piano. Wien, bey Johann Cappi. 2. Jahrgang, Nr. 8.
PH (1811) = Arien und Gesänge aus Pumpernickels Hochzeitstag, als dritten Theil des Rochus Pumpernickel. Ein musikalisches Quodlibet in drey Aufzügen von Mathias Stegmayer. [S. l]. https://libretti.digitale-sammlungen.de/de/fs1/object/display/bsb00059830_00005.html,
PP [s. a.] = Arien und Gesänge aus: Paris in Pommern, oder Die seltsame Testaments-Klausel. Vaudeville-Posse in einem Akt und mit bekannten Melodieen versehen von Louis Angely. Berlin: Königstädtisches Theater. https://www.loc.gov/resource/musschatz.22109.0/?sp=3
PP (1840) = Paris in Pommern oder Die seltsame Testaments-Klausel. Vaudeville-Posse in 1 Act und mit bekannten Melodieen versehen von Louis Angely. Berlin: Verlag von L. Fernbach jun. https://digital.zlb.de/viewer/resolver?urn=urn:nbn:de:kobv:109-opus-106291
RP (1810) = Arien und Gesänge aus dem komischen Singspiele: Herr Rochus Pumpernickel. In drey Aufzügen. Berlin. https://www.loc.gov/resource/musschatz.14153.0/?sp=2r=-0.03,0.023,1.06,0.674,0
RP (1811) = Rochus Pumpernickel. Ein musikalisches Quodlibet in drey Aufzügen. Von Matthäus Stegmeyer, kaiserl. königl. Hofschauspieler. Wien: Im Verlage bey Joh. Bapt. Wallishausser. https://www.loc.gov/resource/musschatz.14083.0/?sp=3
Räckl, Joseph [ca. 1811] = Theatralisches Taschenbuch zur geselligen Unterhaltung von Jos. Räckl, Soufleur. Wien.
[Richter, Joseph] (1810). Briefe des jungen Eipeldauers an seinen Herrn Vettern in Kakran. Mit Noten von einem Wiener. Siebentes Heft. Wien: Bey Peter Rehms sel. Wittwe.
[Anonym] (1811). Tagebuch der Wiener Bühnen. Thalia. Ein Abendblatt, den Freunden der dramatischen Muse geweiht. Hrsg. von I. F. Castelli. Bd. 2. Wien und Triest: In der Geislinger’schen Buchhaltung, Nr. 16, 64.
Becker, Paul (1930). Geschichte der Stadt Meseritz. Meseritz: Selbstverlag des Magistrats.
Feurzeig, Lisa, and John Sienicki (2008). Quodlibets of the Viennese Theater. Middleton, Wisconsin: A-R Editions, Inc.
[Gagliardo, Giovanni Battista, ed.] (1816). Onori funebri renduti alla memoria di Giovanni Paisiello. Napoli: Presso Angelo Trani.
Heine (1830/1950) = Ceļojums no Minchenes uz Dženovu, tulkojis Kārlis Kundziņš. Heinrichs Heine. Izlase. II: Proza. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1950 (Heinrich Heine. Reisebilder. Dritter Theil. Hamburg: Bey Hoffmann und Campe, 1830).
Heppner, Aaron, und Isaak Herzberg (1914). Aus Vergangenheit und Gegenwart der Juden in Posen. Zweiterter Separatabdruck von “Aus Vergangenheit und Gegenwart der Juden und der jüd. Gemeinden in den Posener Landen”. Koschmin–Bromberg: Selbstverlag.
Jeitteles, Ignaz (1839). Aesthetisches Lexikon. Bd. 2. Wien: Bei J. G. Ritter v. Mösle’s Witwe und Braumüller.
Koch, Klaus-Peter (2015). Deutsche Musiker in den baltischen Ländern [Einleitung zum Verzeichnis “Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen Livland” als Pdf-Datei auf der Internetseite der Universität Leipzig]. Musikgeschichte in Mittel- und Osteuropa. Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig. Heft 15. Hrsg. von Helmut Loos und Eberhard Möller. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag, 87–93. https://ul.qucosa.de/api/qucosa%3A16176/attachment/ATT-2/
Kolb, Fabian. Die Oper in Italien und Deutschland zwischen 1770 und 1830: Die neue online-Datenbank erschließt das Opernrepertoire der Zeit um 1800 und stellt rund 500 digitalisierte Manuskripte zur Verfügung. Fontes Artis Musicae, 2007, Vol. 54, No. 4, pp. 522–527.
LNB ZR (2021) = Fūrmane, Lolita. Jauns signāls mūzikas pētniecībai: Rīgas pirmā Pilsētas teātra nošu krājums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Zinātniskie raksti. 7. (XXVII) sēj.: Vēstures avoti Latvijas atmiņas institūcijās. Red. Jana Dreimane. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 88–106.
MGB [ca. 1870] = Meyer’s Groschen-Bibliothek der Deutschen Classiker für alle Stände. Dreihundertstes Bändchen. Karl Blum und Klamer Schmidt. Mit Biographieen. Hildburghausen: Druck vom Bibliographischen Institut; New-York: Hermann J. Meyer.
Müller (1811). Gespräch zweyer Freunde über das musikalische Quodlibet:
Pumpernickels Hochzeitstag. Thalia. Ein Abendblatt, den Freunden der dramatischen Muse geweiht. Hrsg. von I. F. Castelli. Bd. 2. Wien und Triest: In der Geislinger’schen Buchhaltung, Nr. 16, 61–63.
Porhansl, Lucia, und Frank Ziegler (1996). Mutter Ludlams geplagter Sohn. Weberiana. Heft 5. Berlin: Internationale Carl-Maria-von-Weber-Gesellschaft e.V., 34–42.
Riemann/Einstein (1882/1922). Quodlibet. Hugo Riemanns Musik-Lexikon. Zehnte Auflage, bearb. von Alfred Einstein. Berlin: Max Hesses Verlag.
Rudolph, Moritz (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Commissions Verlag von N. Kymmel.
Schäffer, Carl, und Carl Hartmann (1886). Die Königlichen Theater in Berlin. Statistischer Rückblick auf die künstlerische Thätigkeit und die Personal-Verhältnisse während des Zeitraums vom 5. December 1786 bis 31. December 1885. Berlin: Berliner Verlags-Comtoir. https://sammlungen.ulb.uni-muenster.de/hd/content/pageview/4542280
Schenk, Tobias (2007). Friedrich und die Juden. Friedrich300 – Colloquien. Vol. 1: Friedrich der Große – eine perspektivische Bestandsaufnahme. Hrsg. von Jürgen Luh und Michael Kaiser. https://perspectivia.net/rsc/viewer/ploneimport_derivate_00000031/Schenk_Juden.doc.pdf?page=1
Scherf, Manuela (2010). Adolf Bäuerle und die Parodie auf dem Alt-Wiener Volkstheater. Diplomarbeit (Magistra der Philosophie) an der Universität Wien. https://utheses.univie.ac.at/detail/7384
Ueding, Gert (Hg.) (2003). Historisches Wörterbuch der Rhetorik. Bd. 6. Tübingen: Max Niemeyer Verlag.
Viedert, Friedrich (Hg.) [1827]. Almanach für Freunde der Schauspielkunst auf das Jahr 1828. Riga: gedruckt bei Wilhelm Ferdinand Häcker.
[Wustmann, Gustav, Hg.] (1886). Als der Großvater die Großmutter nahm. Ein Liederbuch für altmodische Leute. Leipzig: Verlag von Fr. Wilh. Grunow.
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2023 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
