JAUNI MEKLĒJUMI LAIKMETĪGAJĀ KONCERTMŪZIKĀ RĪGAS VĀCU MŪZIKAS KRITIKAS (1850–1875) SKATĪJUMĀ

Autori

  • Baiba Jaunslaviete

Atslēgvārdi:

vācbaltieši, “nākotnes mūzika” (Zukunftsmusik), “modernā mūzika”, jaunvācu skola, Brāmsa Vācu rekviēms

Anotācija

Rakstā tiek analizētas Rīgas lielākajos vācu laikrakstos (Rigasche Zeitung un kopš 1867. gada arī Zeitung für Stadt und Land), kā arī atsevišķos citos izdevumos publicētās mūzikas kritiķu atziņas, kas 19. gs. trešajā ceturksnī veltītas jauniem meklējumiem laikmetīgo komponistu koncertmūzikā. Tiek pētīts, kā Rīgā tika uztverti tādi Eiropas kultūrtelpā būtiski jēdzieni kā “nākotnes mūzika” (Zukunftsmusik) un “modernā mūzika”; kāda bija attieksme pret t. s. jaunvācu skolas meklējumiem, toskait simfoniskās poēmas žanru; kā tika vērtētas reliģiskas tematikas netradicionālas interpretācijas; kā recenzenti raudzījās uz Eiropas mūzikas aktuālo tendenču atspoguļojumu vietējo komponistu daiļradē. Secināts, ka 19. gs. trešā ceturkšņa gaitā Rīgas mūzikas kritikas attieksme pret jauniem meklējumiem pamazām kļuva arvien labvēlīgāka. Atšķirībā no Vācijas, koncertdzīves norises šajā periodā gan nebija Rīgas preses regulāru un kaismīgu polemiku objekts; iemesls varētu būt vācbaltiešu kopienas vēlme saglabāt iespējami lielu vienotību uzskatos laikā, kad tā jau sāka izjust savas kultūridentitātes apdraudējumu.

Supporting Agencies
Latvijas Zinātnes padomes administrētās Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai projekta CARD (Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/ CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas apakšprojekts Mūzika Latvijā 17.-19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Wagner, Richard (1850). Das Kunstwerk der Zukunft. Leipzig: Otto Wigand.

Wagner, Richard (1869). Das Judenthum in der Musik. Leipzig: J. J. Weber.

Wagner, Richard ([1870] 1911). Mein Leben. Erster Band. München: F. Bruckmann A.-G.

Wieck, Friedrich (1853). Clavier und Gesang. Leipzig: F. Whistling.

Schumann, Robert (o. J.). Op. 44. Pianoforte-Quintett. Es-dur (Reihe: Payne's Kleine Partitur-Ausgabe). Leipzig: Ernst Eulenburg. https://ks.imslp.net/files/imglnks/usimg/6/6d/IMSLP228078-SIBLEY1802.18183.9c2d-39087009246127score.pdf (skatīts 01.01.2021.).

A[lt], C[arl]. Der Dilettanten-Verein des Hrn. Musikdirectors Löbmann im Blaugardschen Saale. Rigasche Zeitung, Nr. 266, 12.11.1852, 7.

A[lt], C[arl]. Quartett- und Concert-Musik. Rigasche Zeitung, Nr. 275, 22.11.1852, 6–7.

A[lt], C[arl]. Das dritte Abonnements-Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 299, 20.12.1852, 7–8.

A[lt], C[arl]. Viertes Concert der Musikalischen Gesellschaft. Dritte Quartett-Aufführung. Rigasche Zeitung, Nr. 12, 16.01.1853, 3.

A[lt], C[arl]. Theater. Rigasche Zeitung, Nr. 13, 17.01.1853, 7–8.

A[lt], C[arl]. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 49, 28.02.1853, 5–6.

A[lt], C[arl]. Quartettmusik. Rigasche Zeitung, Nr. 233, 07.10.1853, 8.

A[lt], C[arl]. Mozart-Feier. – Theater. Rigasche Zeitung, Nr. 17, 21.01.1856, 8.

Alt, C[arl]. Beethoven, eine Kunststudie. Von Wilhelm von Lenz, Kaiserlich Russischem Staatsrath. Erster Theil: Das Leben des Verfassers. (Schluß.). Rigasche Zeitung, Nr. 150, 30.06.1856, 6–8.

[Anonim]. Riga, 17-go nojabrja. Rižskij vestnik, Nr. 257, 17.11.1870, 2–3.

[Anonym]. Musikalische Soirée [Bekanntmachung]. Rigasche Zeitung, Nr. 287, 09.12.1847, 3.

[Anonym nach Berlioz]. Hector Berlioz über Richard Wagner. Rigasche Zeitung, Nr. 38, 16.(28.)02.1860, 1–2.

[Anonym]. Mannichfaltiges. Rigasche Zeitung, Nr. 59, 12.(24.)03.1860, 3.

[Anonym]. Locales. Rigasche Zeitung, Nr. 87, 17.(29.)04.1865, 3.

[Anonym]. (Vorträge über Musik). Rigasche Zeitung, Nr. 251, 29.10.(10.11.)1871, 3.

[Anonym]. (Kirchenconcert). Rigasche Zeitung, Nr. 84, 11.(23.)04.1872, 6.

[Anonym]. Das deutsche Requiem [..]. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 86, 13.(25.)04.1872, 2–3.

[Anonym]. Stadt-Theater [Bekanntmachung]. Rigasche Zeitung, Nr. 21, 26.01. (07.02.)1873, 4.

[Anonym]. Von dem in der abgewichenen Woche stattgehabten lettischen Gesangfest [..]. Zeitung für Stadt un Land, Nr. 149, 01.(13.)07.1873, 5–6.

[Anonym]. Die Charfreitags-Aufführung [..]. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 85, 13.(25.)04.1875, 5–6.

[Anonym]. (Festconcert). Rigasche Zeitung, Nr. 222, 25.09.(07.10.)1875, 5–6.

[Anonym]. (Concert). Rigasche Zeitung, Nr. 300, 27.12.1875 (08.01.1876), 5.

[Anonym]. Jubiläums-Concert des Bach-Vereins. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 203, 07.(19.)09.1889, 3.

[Anonym]. Die Jubiläumsfeier des Bachvereins. Rigasches Kirchenblatt, Nr. 9, 02.03.1890, 1–2.

E. B. Auch ein Wort über R. Wagner's Opernstyl. Rigasche Zeitung, Nr. 40, 18.02.1853, 5–6.

F. R. Richard Wagner's neuer Opernstyl. Rigasche Zeitung, Nr. 34, 11.02.1853, 7; Nr. 46, 25.02.1853, 4–5.

ff. Die musikalische Gesellschaft in Riga. Rigasche Zeitung, Nr. 69, 25.03.(06.04.)1859, 1–2.

[Frommel, Emil]. Händel und Bach. (Forts[etzung] und Schluß). Rigasches Kirchenblatt, Nr. 30, 25.07.1875, 233–237.

Hr. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 63, 16.(28.)03.1863, 1.

-l-. Das Jubiläum der Musikalischen Gesellschaft in Riga. Rigasche Stadtblätter, Nr. 49, 08.12.1860, 416–417.

P[antenius], T[heodor]. Allerlei vom lettischen Gesangfest. Rigasche Zeitung, Nr. 149, 30.06.(12.07.)1873, 1–2.

-ph. Theater. Rigasche Zeitung, Nr. 99, 01.(13.)05.1871, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 234, 09.(21.)10.1867, 1.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Musik. Anton Rubinstein. Rigasche Zeitung, Nr. 238, 14.(26.)10.1869, 1.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Concert der musikalischen Gesellschaft. Rigasche Zeitung, Nr. 243, 20.10.(01.11.)1869, 1.

[Pilzer, Friedrich]. Aus der Saison der Vorträge. Sechs Vorträge des Herrn Friedrich Pilzer über die Entwickelung der modernen Musik. Vortrag I. Rigasche Zeitung, Nr. 261, 10.(22.)11.1871, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Musikalische Gesellschaft. Rigasche Zeitung, Nr. 248, 26.10. (07.11.)1871, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Concerte. Rigasche Zeitung, Nr. 92, 22.04.(04.05.)1872, 1–2.

Pilzer, Fr[iedrich]. Das Rigaer Musikleben sonst und jetzt. Rigascher Almanach für 1872. Mit 3 Original-Stahlstichen. Fünfzehnter Jahrgang. Riga: Druck und Verlag von W. F. Häcker, 1–26.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Concerte. Rigasche Zeitung, Nr. 32, 08.(20.)02.1873, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Hans v. Bülow. Rigasche Zeitung, Nr. 41, 19.02.(03.03.)1873, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Bachverein. Rigasche Zeitung, Nr. 49, 01.(13.)03.1873, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 247, 23.10.(04.11.)1873, 1.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Compositionen für Pianoforte. Rigasche Zeitung, Nr. 285, 06.(18.)12.1873, 1.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Zweites Concert des Herrn Otfried Rötscher. Rigasche Zeitung, Nr. 290, 12.(24.)12.1874, 2.

P[ilzer], Fr[iedrich]. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 229, 03.(15.)10.1875, 1.

Postel, R[udolf]. Reformen in der Musik. Rigasche Zeitung, Nr. 22, 22.09.(04.10.)1862, 1

R[udolph, Moritz]. Die Saison der musikalischen Gesellschaft [..]. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 250, 28.10.(09.11.)1871, 2.

R[udolph, Moritz]. Das schwedische Damen-Quartett [..]. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 57, 10.(22.)03.1872, 2.

R[udolph, Moritz]. Das vorgestrige Charfreitagsconcert [..]. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 88, 16.(28.)04.1872, 5.

Rudolph, [Moritz]. Concert. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 249, 26.10.(07.11.)1873, 2.

Rudolph, [Moritz]. Clavier-Compositionen von Louis Pabst. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 287, 09.(21.)12.1873, 5.

R[udolph, Moritz]. Das Concert des Herrn Otfried Rötscher. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 288, 10.(22.)12.1874, 7.

Schmidt, Hans. Aus der österreichischen Kaiserstadt. I. Rigasche Zeitung, Nr. 251, 28.10.(09.11.)1880, 1.

Schmidt, Julian. Berliner Plaudereien. Rigasche Zeitung, Nr. 62, 17.(29.)03.1869, 1–2.

-tz. Geistliches Concert in der Domkirche. Rigasche Zeitung, Nr. 74, 02.04.1858, 3.

-u-. Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 56, 09.(21.)03.1860, 3.

v. G. Geistliches Concert. Rigasche Zeitung, Nr. 83, 11.(23.)04.1881, 5–6.

W. A. G. Theater. Rigasche Zeitung, Nr. 13, 17.(29.)01.1859, 3.

x. Die vierte Soirée der musikalischen Gesellschaft. Rigasche Zeitung, Nr. 28, 04.(16.)02.1866, 1.

X. Musikalische Gesellschaft. Rigasche Zeitung, Nr. 132, 11.(23.)06.1866, 1.

Behling, Rudolph (1860). Hundert Jahre der musikalischen Gesellschaft zu Riga. Riga: Druck von W. F. Häcker.

Beller-McKenna, Daniel (1998). How “deutsch” a Requiem? Absolute Music, Universality, and the Reception of Brahms’s “Ein deutsches Requiem,” op. 45. 19th-Century Music, Vol. 22, No. 1, 3–19.

Bērziņa, Vizbulīte (1983). Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. Rīga: Zinātne.

Botstein, Leon (2001). Modernism. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000040625?rskey=YBOr9W (skatīts 02.01.2021.).

Fūrmane, Lolita (1997a). Instrumentālā kamermūzika Latvijā 19. gadsimtā. Gadsimtu skaņulokā. Autoru kolektīvs: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 141–164.

Fūrmane, Lolita (1997b). Par dažām mūzikas biedrībām Latvijā 19. gadsimtā. Gadsimtu skaņulokā. Autoru kolektīvs: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 133–142.

Gregor-Dellin, Martin (1980). Richard Wagner: Sein Leben – sein Werk – sein Jahrhundert. München: R. Pipper & Co.

Jaunslaviete, Baiba (sast.) (2004). Latviešu mūzika cittautu kritiķu skatījumā (Mūzikas akadēmijas raksti, I). Rīga: JVLMA, Musica Baltica.

Jaunslaviete, Baiba (2008). Latviešu dziesmu svētki vācu un krievu preses atsauksmēs (1873–1938). Letonica, Nr. 17, 78–94.

Kallionpää, Maria, and Hans-Peter Gasselseder (2020). Back to the Future and Forward to the Past: Zukunftsmusik and the Aesthetics of Immersive Classical Music Experience. Proceedings of EVA London 2020. BCS Learning and Development Ltd, 112–119. https://www.scienceopen.com/document_file/6b8aeea3-c26-4d4f-95bf-478ac15c6e4a/ScienceOpen/112_Kallionp%C3%A4%C3%A4.pdf (skatīts 01.02.2021.).

Koch, Klaus-Peter [2015]. Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen Livland. Musikgeschichte in Mittel- und Osteuropa. Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig. Heft 15. Hrsg. von Helmut Loos und Eberhard Möller. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag, 87–93. https://ul.qucosa.de/api/qucosa%3A16176/attachment/ATT-2/ (skatīts 01.01.2021.). Lindenberga, Vita (1997a). Mūzikas kritika Rīgā 19. gadsimta pirmajā pusē. Gadsimtu skaņulokā. Autoru kolektīvs: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 90–99.

Lindenberga, Vita (1997b). Riharda Vāgnera Rīgas gadi. Gadsimtu skaņulokā. Autoru kolektīvs: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 100–117.

Millington, Barry, John Deathridge, Carl Dahlhaus and Robert Bailey (2001). Wagner, (Wilhelm) Richard. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-6002278269?rskey=M08nvJ (skatīts 01.02.2021.).

Paddison, Max (2002). Music as Ideal: The Aesthetics of Autonomy. The Cambridge History of Nineteenth Century Music. Edited by Jim Samson. Cambridge: Cambridge University Press, 318–342.

Pētersone, Līga (2018). Klavieru trio Latvijas atskaņotājmākslā: vēsturiskā kopaina, ansambļi un spēles tradīcijas. Promocijas darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Russell, Tilden A., and Hugh Macdonald (2001). Scherzo. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000024827?rskey=6oDd0N (skatīts 01.03.2021.).

Scheunchen, Helmut (2002). Lexikon deutschbaltischer Musik. Hrsg. von der Georg-Dehio Gesellschaft. Wedemark-Elze: Verlag Harro v. Hirschheydt.

Seeberg-Elverfeldt, Roland (1977). Dreihundert Jahre deutschbaltische Presse. Zeitschrift für Ostforschung, Nr. 26, 651–670.

Sommer, Andreas Urs (2013). Kommentar zu Nietzsches Der Antichrist, Ecce homo, Dionysos-Dithyramben, Nietzsche contra Wagner (Reihe: Historischer und kritischer Kommentar zu Friedrich Nietzsches Werken. Band 6.2). Berlin: De Gruyter.

Spārītis, Ojārs (2000). Vācu garīgās un materiālās kultūras vērtības Latvijā. Vācieši Latvijā. Sast. Leo Dribins un Ojārs Spārītis. Rīga: Bez izdevniecības, 86–228.

Taruskin, Richard (1997). Defining Russia Musically: Historical and Hermeneutical Essays. Princeton, NJ: Princeton University Press.

Tunbridge, Laura (2019). Constructing a Musical Nation: German-Language Criticism in the Nineteenth Century. The Cambridge History of Music Criticism. Edited by Christopher Dingle. Cambridge: Cambridge University Press, 170–189.

Volkovs, Vladislavs (1998). Krievi Latvijā XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā. Slāvi Latvijā (Etniskās vēstures apcerējums. Autori – Ilga Apine un Vladislavs Volkovs). Rīga: Mācību Apgāds, 143–249.

Walker, Alan (2001). The War of the Romantics. In: Maria Eckhardt, Rena Charnin Mueller & Alan Walker. Liszt, Franz [Ferenz]. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000048265#omo-9781561592630-e-0000048265 (skatīts 01.01.2021.).

Weber, William (2008). The Great Transformation of Musical Taste: Concert Programming from Haydn to Brahms. New York, NY: Cambridge University Press.

Williamson, John (2002). Progress, Modernity and the Concept of an Avant-garde. The Cambridge History of Nineteenth Century Music. Edited by Jim Samson. Cambridge: Cambridge University Press, 287–317.

Zandberga, Diāna (2014). Latvijas un Ungārijas kultūrvēsturiskās attiecības mūzikas jomā. Mūzikas akadēmijas raksti, XI. Sast. Baiba Jaunslaviete. Rīga: JVLMA, 60–71.

Publicēts

24.01.2024

How to Cite

JAUNI MEKLĒJUMI LAIKMETĪGAJĀ KONCERTMŪZIKĀ RĪGAS VĀCU MŪZIKAS KRITIKAS (1850–1875) SKATĪJUMĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 19, 85-126. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/15