MŪZIKASDARBA ONTOLOĢIJA: JAUTĀJUMS PAR BŪTĪBU UN INTERPRETĀCIJU

Autori

  • Ineta Kivle

Atslēgvārdi:

mūzika, mūzikasdarbs, filosofija, ontoloģija, Stīvens Deiviss, Romans Ingardens

Anotācija

Filosofijā mūzikasdarbs kā patstāvīgs izpētes objekts ienāk 20. gadsimtā; iepriekš filosofija aplūkoja galvenokārt mūziku kopumā, taču mūzikasdarba nodalīšana no mūzikas nekad nevar būt pilnīga. Filosofija nesniedz vienotu atbildi, kas ir mūzika un mūzikasdarbs – līdz ar cilvēka pašsapratni, tām vai citām filosofiskajām nostādnēm dažādojas arī mūzikas un mūzikasdarba filosofiskās interpretācijas. Stīvens Deiviss (Stephen Davies) savu pētījumu Mūzikas filosofijas tēmas (Themes in the Philosophy of Music, 2003) iesāk ar vārdiem: Es studēju filosofiju ar mērķi rakstīt par mūziku [3: 1]. Jautājumi, kurus uzdod filosofija, atšķiras no citu zinātņu jautājumiem, tādēļ arī mūzikas interpretācija filosofijā būtiski atšķiras no muzikoloģiskas analīzes, un filosofijā pieļaujams abu jēdzienu lietojums – gan skaņdarbs, gan mūzikasdarbs. Jēdzienam mūzikasdarbs ir plašāks konteksts nekā jēdzienam skaņdarbs. Mūzikas un mūzikasdarba filosofisks skatījums 20. gadsimtā skar jautājumus par appasauli, intersubjektivitāti, jēgas konstituēšanos, iekļautību horizontos, apziņu un ķermeni, eksistenci, fenomenu, pārdzīvojumu un pieredzi, telpu un laiku, intencionalitāti, būtību, izpratni, tradīciju, redzamo un dzirdamo, simbolu un formu. Īpaši pētījumi veltīti arī mūzikasdarba autentiskumam, nozīmēm u.c. Taču neatkarīgi no tā, kādās filosofiskās nostādnēs mūzikasdarbs tiek skatīts, tas e k s i s t ē , saglabājot pats savu identitāti. Jautājums par to, kas ir mākslasdarbs un kas – mūzikasdarbs, nodarbina gan mākslas pētniekus, gan filosofus.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Benson, Bruce Ellis. The Improvisation of Musical Dialogue: A Phenomenology of Music. Cambridge: Cambridge University Press, 2003.

Davies, Stephen. Authenticity in Musical Performance // Arguing About Art. Contemporary Philosophical Debates. London: Routledge, 2002, pp. 57–69.

Davies, Stephen. Themes in the Philosophy of Music. Oxford-New York: Oxford University Press, 2003.

Gadamers, Hanss Georgs. Patiesība un metode. Filosofiskas hermeneitikas pamatiezīmes / Tulkotājs Igors Šuvajevs. Rīga: Jumava, 1999.

Gadamers, Hanss Georgs. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki / Tulkotājs Igors Šuvajevs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.

Heidegers, Martins. Mākslasdarba sākotne // Malkasceļi / Tulkotājs Rihards Kūlis. Rīga: Intelekts, 1998, 9.–57. lpp.

Huserls, Edmunds. Fenomenoloģija / Tulkotāji Rihards Kūlis, Aigars Dāboliņš. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2002.

Husserl, Edmund. Experience and Judgement: Investigations in a Geneology of Logic / Translated by J. Churchill and K. Ameriks. Evanston, IL: Northwestern University Press, 1973.

Ingarden, Roman. Ontology of the Work of Art: The Musical Work; The Picture; The Architectural Work; The Film / Translated by Raymond Meyer with John T. Goldthwait. Athens: Ohio University Press, 1989.

Pytlak, Andrzej. On Ingarden’s Conception of the Musical Composition // On the Aesthetics of Roman Ingarden: Interpretations and Assessments. Edited by Bohdan Dziemidok and Peter McCormick. Dordrecht: Kluwer Academic Publishers, 1989, pp. 233–254.

Sartre, Jean-Paul. The Imaginary. A Phenomenological Psychology of the Imagination / Introduction by Arlette Elkaim-Sartre, Translation and Philosophical Introduction by Jonathan Webber. London: Routledge, 2004.

Шюц, Альфред. Избранное: Мир, светящийся смыслом / Под ред. Н. Смирновой. Москва: РОССПЭН, 2004.

Publicēts

03.06.2024

Izdevums

Sadaļa

MŪZIKA UN FILOSOFIJA

How to Cite

MŪZIKASDARBA ONTOLOĢIJA: JAUTĀJUMS PAR BŪTĪBU UN INTERPRETĀCIJU. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 5, 87–107. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/158