VALODAS LIETOJUMA STĀVOKLIS UN PROBLĒMAS MŪZIKAS APRITĒ MŪSDIENĀS

Anotācija

Sabiedrība nevar pastāvēt bez saziņas. Mēs visi runājam un rakstām, skatāmies televīzijas raidījumus, klausāmies koncertus, ieskaņojumus un gūtos iespaidus salīdzinām ar recenzentu atsauksmēm, sūtām un saņemam īsziņas. Visās šajās norisēs galvenais darbarīks ir valoda. Precīzāk – valodas prasme: griba un spēja izmantot valodas līdzekļus, lietot valodu ne tikai pareizi un saprotami, bet arī skaisti, uzmanību saistoši, tēlaini, asprātīgi. Dzīvi. Tas attiecas uz visām cilvēka darbības jomām. Arī uz mūziku – tās norisēm, organizācijām un institūcijām, mūzikas mācīšanu, kritiku, pētniecību, ikdienas saziņu. Tomēr – šodien mēs vairs nerunājam un nerakstām tā, kā vakar, un nepavisam ne tā, kā pirms piecdesmit un simts gadiem. Ļoti spēcīga, spilgta pagājības valoda – kaut vai Emīla Dārziņa rakstos un recenzijās – arī mūsdienās ir apbrīnas vērta (turklāt šādos gadījumos arī pati doma parasti ir būtiska, dziļa, svarīga). Taču mēs jūtam laika distanci, saprotam, ka valoda ir mainījusies, attīstījusies, bagātinājusies, bet dažos gadījumos – noplicinājusies.