LATVIEŠU UN IGAUŅU DZIESMU SVĒTKI LAIKPOSMĀ LĪDZ PIRMAJAM PASAULES KARAM: KOPĪGAIS UN ATŠĶIRĪGAIS

Anotācija

Igauņu un latviešu tautu dzīvē bijis daudz paralēļu jau kopš pirmskristietības laikiem. To noteikusi gan teritoriālā tuvība, gan no tās izrietošā mijiedarbe dažādās sfērās – sadzīvē, tirdzniecībā, kultūrā u. c. Turpmākajos gadsimtos savstarpējo ietekmi vēl stiprinājusi iesaiste vienās un tajās pašās norisēs (12. gadsimtā vācu krustnešu iebrukums, no 17. gadsimta Igaunijā un Vidzemē zviedru un no 18. gadsimta gan Igaunijā, gan Latvijā krievu laiki). Un tomēr – neraugoties uz šīm paralēlēm, abas tautas saglabājušas savrupību, ko nav spējusi izjaukt pat ilgstoša līdzāspastāvēšana bez mazākās politiskās autonomijas. Un patiesi, neraugoties uz oficiālas robežas ilgstošu neesamību (tā noteikta tikai 1920. gadā), neoficiālā (valodu) robeža pie Valkas pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi. Līdzīga mijiedarbe un reizē zināma savrupība izpaudusies daudzās jomās – arī dziesmu svētku kustībā. Gan Igaunijā, gan Latvijā tā aizsākusies aptuveni vienā vēstures periodā. Kādas bijušas šīs kustības kopīgās tendences – citiem vārdiem, laikmeta zīmes – tās pirmsākumos, proti, cariskajā Krievijā, un vai tajā vērojamas arī kādas būtiskas atšķirības? Raksta mērķis ir rast vismaz daļēju atbildi uz šiem jautājumiem. Lai to paveiktu, sniegts salīdzinošs hronoloģisks pārskats par dažādiem svētku aspektiem un izklāstīti vairāki secinājumi, kas skar repertuāra jomu.