PAR HELĒNAS TULVES SKAŅDARBA VERTIGE TONĀLO STRUKTŪRU: DAŽAS IEROSMES POSTTONĀLĀS MŪZIKAS BALSSVIRZES ANALĪZEI
Atslēgvārdi:
igauņu komponisti, Helēna Tulve, Vertige, mūzikas analīze, balsvirze, posttonāla mūzikaAnotācija
Analizējot 20. gadsimta skaņdarbu balssvirzes struktūru, bieži rodas jautājums, kā diferencēt dažādus strukturālos līmeņus. Tonālajā mūzikā funkcionālās harmonijas esamība palīdz noteikt, vai skaņa (akords) funkcionē kā strukturāla vai ārpusstrukturāla vienība, turpretī posttonālajai mūzikai parasti trūkst šādu universālu harmonisko kritēriju. Apvienojot dažus Paula Hindemita harmoniskās analīzes principus ar Heinriha Šenkera tradīcijām, šis raksts piedāvā kritērijus paildzināto vienību noteikšanai balssvirzes vidusslānī Helēnas Tulves skaņdarbā Vertige (tulkojumā Reibonis, apmātība − red. piezīme) paplašinātajām klavierēm.
Downloads
References
Hindemith, Paul. Unterweisung im Tonsatz 1. Theoretischer Teil. Mainz: B. Schott’s Söhne, 1940
Lerdahl, Fred. Atonal prolongational structure. Contemporary Music Review 4/1 (1989), pp. 65−87
Schenker, Heinrich. Free Composition (Der freie Satz) / Translated and edited by Ernst Oster. New York, London: Longman, 1979
Wason, Robert, W. Epistemologies of music theory. The Cambridge History of Western Music Theory / Ed. Thomas Christensen. Cambridge, UK; New York: Cambridge University Press, 2002, pp. 78−105
