NO JELGAVAS MŪZIKAS VĒSTURES: IV VISPĀRĪGO LATVIEŠU DZIESMU UN MŪZIKAS SVĒTKU NOZĪMĪGUMS
Atslēgvārdi:
dziesmusvētku popularizēšana, bazilikas tipa celtne, Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, foto reportāža, simfoniskais orķestris, lauku muzikantiAnotācija
Pagaidām vienīgo reizi, kad latviešu dziesmu svētki nav noritējuši Rīgā, var attiecināt uz IV Vispārīgajiem1 latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem Jelgavā 1895. gadā. Presē tos dēvēja par goda svētkiem, kuriem citām tautām jāliecina par latviešu izglītības un pašapziņas līmeni. Raksta mērķis ir izcelt Jelgavu kā būtisku latviešu garīgās dzīves centru Krievijas impērijā 19. gadsimta beigās, kurā kā Latviešu biedrības priekšnieks rosīgi darbojās advokāts, nākamais Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste. Raksts apliecina, ka IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki Jelgavā bija lielākā šāda manifestācija visā latviešu dziesmu svētku norises periodā Krievijas impērijā.
Rakstā apzināti līdz šim mazāk aprobēti vēstures avoti, iezīmēta šo svētku unikālā panorāma, ieskaitot teātra mākslas prezentāciju un Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstādes organizēšanu, kā arī aktualizēta latviešu simfoniskās mūzikas regulārā prakse – tobrīd vēl lielākoties ar tautas amatiermūziķu piedalīšanos. Raksts ir daļa no topoša plašāka pētījuma par Jelgavas pilsētas muzikālo dzīvi 19. gadsimtā, un tajā līdzās periodikas materiāliem izmantoti avoti no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (ĢEJVMM) krājuma, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Vēstures departamenta Fotonegatīvu kolekcijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Jāzepa Vītola piemiņas istabas arhīva. Raksta autore atlasījusi piecus vēsturiski nozīmīgus skatpunktus, kas saistāmi ar IV Vispārīgajiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem Jelgavā, un piedāvā jaunus akcentus attiecībā uz vispusīgi pētīto dziesmu svētku kustību Latvijā.
Downloads
References
Dseesmas IV. wispahrigeem Latweeschu Dseesmu – un Musikas – swehtkeem (1895). Jelgawâ: Drukats pee J. F. Steffenhagena un dehla (Dziesmas IV vispārīgiem Latviešu Dziesmu – un Mūzikas – svētkiem (1895). Jelgavā: Drukāts pie J. F. Stefenhāgena un dēla).
Grāvītis, Oļģerts. Kad toni uzdod jelgavnieki…: par IV Dziesmu svētkiem. Raidījumu cikls Dziesmu svētku pakāpieni, 1990., 5. raidījums, LR [Latvijas Radio], Fv–18817; J–2774.
IV dziesmu svētku gājiena priekšgājēji. JVLMA JVpi, bez šifra, (no Oļģerta Grāvīša privātarhīva).
Svētku dalībnieki pie IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku norises paviljona Jelgavā. 1895. gada jūnijs. Fotogrāfs: Oskars Emīls Šmits (Oscar Emil Schmidt), LNVM, Neg. Nr. 37201.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (ĢEJVMM) krājums:
IV dziesmu svētku dalībnieku gājiens. ĢEJVMM, JVMM–2280.
Svētku ēkas iekšpuse ar dalībniekiem. ĢEJVMM, plgk. 8867/4.
Svētku ēkas pretskats. ĢEJVMM, plgk. 8865/5.
Svētku ēkas sānskats. ĢEJVMM, plgk. 8866/7.
[Anonīms]. Par 1895. gada swehtkeem. Tehwija (Tēvija), Nr. 9, 03.03.1893., 1–2.
[Anonīms]. Zeturtee wispahrejee Latweeschu dseedaschanas swehtki scha gada 15., 16., 17. un 18. junijâ (Ceturtie vispārējie Latviešu dziedāšanas svētki šā gada 15., 16., 17. un 18. jūnijā). Mahjas Weesis (Mājas Viesis), Nr. 18, 26.04.1895., 1–3.
Augusts, Mārtiņš. Jānis Bētiņš. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 5/6, Maijs /Jūnijs, 1928., 477–484.
Augusts, Mārtiņš. Pirmais prezidents Jānis Čakste un vispār. dziesmu svētki. Mūzikas Nedēļa, Nr. 9–10, 28.03.1927., 98–101.
Dripe, Jānis. Skanošās būves. Ieskats Latviešu dziesmu svētku būvvēsturē. II. Dziesma (XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku orgkomitejas izdevums), Nr. 5, 24.05.1990., 7.
Dripe, Jānis. Skanošs trauks dziesmai. Ieskats ar atskatu. Māksla, Nr. 4, 01.10.1985., 11–13.
Ģeibaks, Mintauts. Pirms skanīgās simtgades, kurā viss joprojām top. No 9. līdz 11. jūnijam – IV vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgades norises Jelgavā. Latvijas Vēstnesis, 01.06.1995., Nr. 84: 1, 7.
Jehkabs (Jēkabs). Wehstule is tehwijas (Vēstule iz tēvijas), XVII. Austrums, 01.07.1895., Nr. 7, 459–471.
Jurjānu Andrejs. IV. Latwju dseesmu un musikas swehtku orķestrim (IV Latvju dziesmu un mūzikas svētku orķestrim). Baltijas Westnesis (Baltijas Vēstnesis), Nr. 114, 23.05.1895., 1.
Jurjānu Andrejs. IV. Latwju dseesmu un musikas swehtku orķestrim (IV Latvju dziesmu un mūzikas svētku orķestrim). Balss, 24.05.1895., 2–3.
Jurjānu Andrejs. IV. Latwju dseesmu un musikas swehtku orķestrim (IV Latvju dziesmu un mūzikas svētku orķestrim). Tehwija (Tēvija), 31.05.1895., 2–3.
Latweeschu IV. wisp. Dseesmu un Musikas swehtki Jelgawâ. Sieslack’a Latweeschu kalendara 1896. gada Literariskais peelikums. Sast. J. S. [Jānis Straume]. 1905., Jelgawa: G. Landsberga apgahdibâ (Latviešu IV visp. Dziesmu un Mūzikas svētki Jelgavā. Zīslaka Latviešu kalendāra 1896. gada Literārais pielikums. Sast. J. S. [Jānis Straume]. 1905., Jelgava: G. Landsberga apgāds).
Lūsis, Jūlijs. Dziesmu svētku celtniecība. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 2, 01.02.1934., 97–106.
P. J. Latweeschu IV. dseesmu swehtki Jelgawâ (Latviešu IV dziesmu svētki Jelgavā). Austrums, 01.07.1895., Nr. 7, 451–458.
Rublis, P. Us Jelgawu! Us Jelgawu! (Uz Jelgavu! Uz Jelgavu!) Sobgals (Zobgals), 1. krājums, 1895., 6–10.
Rutmanis, Jānis. Latvju dziesmu svētku celtnes. Latvijas Architektūra. Nr. 1, 1938., 4–16.
Wisulis (Vizulis). Us IV. dseesmu swehtkeem godalgotàs lugas (Uz IV dziesmu svētkiem godalgotās lugas). Austrums, 01.07.1895., Nr. 7, 497–501.
Apīnis, Aleksejs (1977). Latviešu grāmatniecība no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. Rīga: Liesma.
Bērzkalns, Valentīns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture 1864–1940. Grāmatu Draugs.
Daugavietis, Jānis (2018). Līdzšinējie pētījumi par Dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rūtas Muktupāvelas un Andas Laķes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 68–139.
Dziesmu svētku mazā enciklopēdija (2004). Sast. Ilma Grauzdiņa. Rīga: Musica Baltica.
Grauzdiņa, Ilma (2013). Koru dziedāšana un dziesmu svētki Latvijā. Latvieši un Latvija. IV sējums Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Red. Viktors Hausmanis un Maija Kūle. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 412–443.
Grauzdiņa, Ilma, un Oļģerts Grāvītis (1990). Dziesmu svētki Latvijā. Norises, skaitļi, fakti. Rīga: Latvijas enciklopēdija.
Grauzdiņa, Ilma, un Andris Poruks (1990). Dziesmu svētku gara gaita. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrs.
Hanovs, Deniss, un Valdis Tēraudkalns (2012). Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934–1940. Rīga: Zinātne.
Jelgavas dziesmu un mūzikas svētki 1895–1995 (1995). Sast. Līga Meldere. Jelgava: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919 (2019). Sast. Pauls Daija un Lilija Limane (izstādes Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919 katalogs). Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Jurjānu Andrejs. Raksti (1980). Sast. Laima Mūrniece. Rīga: Liesma.
Kļaviņš, Eduards (2014). Fotomākslas sākumi. Latvijas mākslas vēsture IV: Neoromantiskā modernisma periods 1890–1915. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 396–403.
Ķaune, Nikolajs (1939). Vecā Jelgava. Rīga: Valters un Rapa.
Latvijas fotomāksla: vēsture un mūsdienas (1985). Sast. Pēteris Zeile. Rīga: Liesma.
Mana Jelgava (2015). Sast. Andris Tomašūns. Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Mīlenbahs, Fricis ([1928]/2019). J. Čakste ģimnāzijā un viņa vēlākā darbība Jelgavā. Jānis Čakste. Piemiņas rakstu krājums. Red. Ansis Kurmis [pirmā izdevuma Jānis Čakste. Illūstrēts piemiņas rakstu krājums pārpublicējums]. Rīga: Jumava.
Muktupāvels, Valdis (2018). Vispārējo latviešu dziesmu (un deju) svētku tradīcijas vēsture. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Zin. red. Rūta Muktupāvela un Anda Laķe. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 52–67.
Seši latvju vispārējie dziesmu svētki 1873–1926 (1928). Red. Roberts Eglentāls. Rīga: Latvju Kultūra.
Stradiņš, Jānis (1999). Jānis Čakste un demokrātijas ideju iedibināšana Latvijā. Jānis Čakste. Taisnība vienmēr uzvarēs. Atziņas. Runas. Dokumenti. Raksti. Vēstules. Sast. Ainārs Dimants. Rīga: Jumava, 5–11.
Svešvārdu vārdnīca (2008). Sast. Indra Andersone u. c. Rīga: Avots.
Šmidchens, Guntis (2016). Dziesmu vara: nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā. Tulkotāja Ingūna Beķere. Rīga: Mansards.
Šūberte, Janīna (2011). Jānis Čakste un Jelgava. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Torgāns, Jānis (1980). Jānis Bētiņš un mūsu profesionālās mūzikas pirmsākumi. Latviešu Mūzika 80, Nr. 14. Sast. Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 125–132.
Vītols, Jāzeps ([1928]/2019). IV Dziesmu svētki. Atkalredzēšanās Pēterpilī. Jānis Čakste. Piemiņas rakstu krājums [pirmā izdevuma Jānis Čakste. Illūstrēts piemiņas rakstu krājums pārpublicējums. Krājuma saīsināts izdevums 1993, Rīga: Avots]. Red. Ansis Kurmis. Rīga: Jumava.
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2023 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
