Jāzepa Vītola likums

Autori

  • Mikus Čeže

Atslēgvārdi:

Jāzeps Vītols, personība, trimda, kompozīcija

Anotācija

Latviešu mūzikas klasiķis Jāzeps Vītols, kurš savas garās un piepildītās dzīves gaitā tika dažādi uzrunāts (Hermanis JozefsJoskeSepsŽozefsJosifs Ivanovičs Osips IvanovičsJāzeps) un arī atšķirīgi vērtēts, raksturā un principialitātē iemiesoja nevis bedrē mesto sapņotāju Jāzepu, bet gan kādu citu Svētajos rakstos minētu personību – ja vien varam atļauties runāt par vecāku dotā vārda atbilstību vai neatbilstību cilvēka iekšējās būtības satvaram. 

Viena no Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klases pirmajām absolventēm, Paula Līcīte, savulaik rakstīja: Profesora paskaidrojumi parasti bija skopi, bet tik koncentrēti, vienreizēji un savdabīgi, ka tos būtu derējis rakstīt uz galdiņiem kā Mozus baušļus [6: 249–250].1 Šis salīdzinājums šķiet zīmīgs divu iemeslu dēļ. Jāzepa Vītola personība veidojās svešas nācijas radītās kultūrvides paspārnē: jau Emīls Dārziņš uzsvēra, ka Vītols nav uzaudzis, izteicoties tikpat banāli, cik vecmodīgi, “pie tautas krūts”, Vītolu nav izaudzējusi latviešu kulturālā sabiedrība [2: 129]. Beigu beigās viņš arī bija spiests mirt viņpus ūdeņiem, ārpus Latvijas. Komponista liktenī gan saskatāmas vairākas atšķirības no Mozus dzīves gājuma: Vītols pieredzējis brīnišķīgo iespēju uzaugt un pēc 36 gadus ieilgušā Pēterburgas intermeco 1918. gadā atgriezties dzimtenē, ar Operas vilcienu dodoties cauri Pirmā pasaules kara radītajam tuksnesim un pārvedot bēgļu gaitās izkliedētos latviešu mūziķus. Tomēr salīdzinājums ar Mozu ir gluži vai nenovēršams, jo tas balstīts paša Vītola domāšanā un rīcībā. Viņš nebija pirmais akadēmisku komponista izglītību guvušais latvietis, taču uzskatāms par pirmo latviešu kompozīcijas skolas meistaru, bet plašākā laika perspektīvā – par pirmo īsteno šīs skolas likumdevēju.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Literatūra

Apkalns, Longīns. Meti un velki kādam Jāzepa Vītola piemiņas vērpumam // Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās / Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne, 1999, 169.–187. lpp.

Emils Dārziņš 31. VIII. 1910.–31. VIII. 1925 / Piemiņas krājums Visvalža Penģerota redakcijā. Rīga: E. Dārziņa mantinieku izdevums, 1925.

Grāvītis, Oļģerts. Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958.

Jērums, Alberts. “Kas nu rādīs?” // Jāzeps Vītols / Sast. Jēkabs Graubiņš. Rīga: Latvju grāmata, 1944, 290.–297. lpp.

Ķeniņš, Tālivaldis. Profesoru Jāzepu Vītolu atceroties // Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās / Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne, 1999, 202.–206. lpp.

Līcīte, Paula. Manas atmiņas par Jāzepu Vītolu // Jāzeps Vītols / Sast. Jēkabs Graubiņš. Rīga: Latvju grāmata, 1944, 246.–251. lpp.

Pavasars, Helmers. Ar mēru un gaumi // Jāzeps Vītols / Sast. Jēkabs Graubiņš. Rīga: Latvju grāmata, 1944, 281.–285. lpp.

Poruks, Jēkabs. Vientulis burzmā // Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās / Sast. Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne, 1999, 150.–157. lpp.

Siliņš, Uldis. Dziesmai vieni gala nava. Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs 1918–1944. Rīga: Nordik, 2006.

Sproģu Jūlijs [Sproģis, Jūlijs]. Latvju mūzikas ideālu sakars ar mūzikas vēsturi // Latvijas Sargs. 1919, 5. septembrī.

Vēriņa, Sofija. Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots, 1991.

Vītoliņš, Jēkabs. Jāzeps Vītols latviešu mūzikā // Komponists Jāzeps Vītols. Bibliogrāfija / Sast. Kārlis Egle. Rīga: LPSR Zinātņu akadēmijas

izdevniecība, 1963, 11.–18. lpp.

Vītols, Jāzeps. Mana koradziesma // Jāzeps Vītols. Kopotas dziesmas jauktiem, vīru un sievu koriem a cappella. Rīga: Latvijas Skaņražu kopa, 1933, 289.–293. lpp.

Vītols, Jāzeps. Raksti / Sast. un komentāru autore Vija Muške. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.

Zemzare, Ingrīda. Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. Rīga: Garā pupa, 1994.

Асафьев, Борис. Русская музыка. Ленинград: Музыка, 1968.

Грюнфельд, Нильс. История латышской музыки. Москва: Музыка, 1978.

Кирсанова, Раиса. Сценический костюм и театральная публика в России XIX века. Москва: Артист. Режиссер. Театр; Калининград:

Янтарный сказ, 1997.

Publicēts

19.06.2024

Izdevums

Sadaļa

KOMPONISTS SAVĀS ATZIŅĀS UN JAUNRADĒ

How to Cite