20. GADSIMTA 20.–30. GADI LATVIJAS MŪZIKAS KULTŪRĀ UN MODERNISMS. PRESES NARATĪVS UN KONTEKSTI
Atslēgvārdi:
modernisms, nacionālais modernisms, mūzikas kritika, Jāzeps Vītols, ISCMAnotācija
Raksta mērķis ir apzināt modernisma izpausmes Latvijā 20. gadsimta starpkaru periodā. Galvenie pētījuma avoti bija 20.–30. gadu periodika, kā arī citas rakstu liecības – memuāri, dienasgrāmatas, vēstules, muzikoloģiski pētījumi. Modernisma iedvesmotais naratīvs starpkaru perioda presē ir pārsteidzoši plašs un sazarots. Tas ietver gan vispārēju laikmetīgās mūzikas stilistikas un estētikas analīzi, gan modernisma autoritāšu tekstu pārpublicējumus un informāciju par starptautiskajām aktualitātēm, kā arī Rīgas koncertzālēs izskanējušo daudzo modernistu darbu vērtējumu. Rakstā tiek oponēts uzskatam, ka modernisma minimālajā ietekmē uz latviešu komponistu jaunradi vainojams teju vienīgi Jāzepa Vītola konservatīvisms. Tādēļ izvērtēta tiek gan mūzikas dzīves vispārējā situācija, gan valsts kultūrpolitikas izpausmes un to ietekme uz latviešu komponistu jaunradi. Tas viss ļauj secināt, ka modernismam 20. gadsimta starpkaru perioda Latvijas mūzikas dzīvē ir bijusi krietni lielāka loma un nozīme nekā pieņemts domāt līdz šim. Arī par spīti tam, ka laikmetīgās mūzikas (toskait latviešu mūzikas) institucionalizācijai nekādi īpaši rīki valsts kultūrpolitikā nebija paredzēti.
Downloads
References
Latvijas Skaņražu kopas sēžu protokolu klade (1923–1936). Glabājas Jāzepa Vītola piemiņas istabā Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Akords. M. Vētras latvju modernistu vakars konservatorijā, 17. okt. Mūzikas nedēļa, 27.11.1926.
Arnolds, J. (Graubiņš, Jēkabs). Mākslas dzīve. Latvis, 01.04.1924.
Arnolds, J. (Graubiņš, Jēkabs). IV simfoniskais koncerts. Latvis, 11.01.1925.
Brēms, M. Latvju modernistu vakars. Latvijas Kareivis, 19.10.1926.
Brēms, M. Māksla. Latvijas Kareivis, 24.11.1926.
Brēms, M. Māksla. Jūrmalas koncertsezonu slēdzot. Latvijas kareivis, 16.08.1927.
Brēms, M. Māksla. Lietuvas pianists. Latvijas Kareivis. 12.12.1937.
Brusubārda, E. Prof. V. Baceviča klaviervakars. Jaunākās Ziņas, 10.12.1937.
Chlopecki, Andrzej. Karol Szymanowski and the International Society for Contemporary Music: 1923–1939. World New Music Magazine, Volume 24, 2014, 78–85.
Cīrulis, Jānis. Rīgas koncerti. Mūzika, 1925, Nr.2, 64.
Cīrulis, Jānis. Nacionāla opera. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1925, Nr.2, 195–196.
Cīrulis, J. Karola Šimanovska skaņdarbu vakars. Latvis, 13.12.1927.
Dārziņš, V. Viktora Babina klaviervakars. Rīts, 28.03.1935.
“Džonnijs uzspēlē” pirmizrādē Operā. Elegantā Rīga, 1930, Nr.1., 6–7.
Fers, T. Preses apskats. Mūzikas nedēļa, 23.11.1923, 172 –173.
Garūta, Lūcija. Pārdomas sakarā ar Onegera ”Pacific”. Mūzika, 1925, Nr. 3, 106–108.
Graubiņš, Jēkabs. Latvju mūzika. Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1921, Nr.4., 427 –429.
Graubiņš, J. Mūzikas pārvalde, Latvis, 21.09.1923.
Graubiņš, J. E. Kšeneka Džonijs uzspēlē Nacionālajā operā. Daugava, 1930, Nr. 2, 245–248.
Gruzna, Pāvils. Mūzika un dziesmas. Domas, 1930, Nr. 10, 404.
Gruzna, Pāvils. Tēlojošās mākslas un mūzika. Domas, 1930, Nr. 1, 72–77.
Jk.V. Starptautiskās šolaiku mūzikas biedrības 1925. gada festivāli. Mūzika, 1925, Nr. 4, 144–146.
Kultūras Fonda Domes sēde 1924. g. 21. maijā. Valdības Vēstnesis, 23.05.1924.
Paucītis, K. Apskats. Dr. V. Nīmaņa: Impresionisms mūzikā. Latvju Mūzika, 1921, Nr. 3, 63–64.
Poruks, Jēkabs. Nacionāla opera divdesmitajā gadumijā. Brīvā Zeme, 1.12.1939.
Jakubēns, Vladislavs. Modernās mūzikas krīze. Burtnieks, 1932, Nr.11, 902–910.
Jakubēns,Vlads. Profesors Jāzeps Vītols un lietuvju mūziķi. Mūzikas Apskats, 1933, Nr. 9, 133–134.
J.S. Apskats. Francija. Latvju mūzika, 1921, Nr.4, 83–85.
J.S. Mūzikas notikumi. Sociāldemokrāts, 06.03.1924.
J.W. Māksla. Simfoniskais koncerts Operā. Latvijas Vēstnesis, 8.01.1925.
Lācis, Vilis. Atbrīvotais zvērs. Domas, 1930, Nr. 9.
Leihtentrits, Hugo. Ko jaunās mūzikas labā dara cittautas? Mūzika, 1925, Nr. 5, 189–193.
Māksla. Latvijas Sargs, 10.01.1925.
Muzikālā dzīve ārzemēs. Mūzikas Nedēļa, 28.09.1923, 43– 44.
Mūzikas svētki Zalcburgā. Latvijas Vēstneša Pielikums, 1923, Nr. 41, 328.
Onkuls Pičpačs. Smaida brīvību! Pasta-Telegrāfa Dzīve 1930, Nr. 7.
Ramats, Ed. Ceturtais simfoniskais koncerts. Latvijas Kareivis, 10.01.1925.
Ramats, Ed. Māksla. Džonnijs uzspēlē! Latvijas Kareivis, 21.12.1929.
Rīgas Radiofona programma. Kino. 1929, Nr. 2, 02.02.1929.
Sakss, Imants. Skaņas un atskaņas. Jaunā gaita, 1988, Nr. 167.
Švanda, dūdu spēlmanis. Latvijas Kareivis, 04.12.1930.
Tr. Modernisma ieskaņas Nacionālā operā. “Džonijs uzspēlē!” Kino , 1929, Nr. 50, 16.
Velless, Egons. Modernās mūzikas problēmas. Mūzika, 1925, Nr. 3, 81–90.
Vētra, M. Vācu jaunāko operu komponistu darbi. Daugava, 1929, Nr. 1, 115–119.
Vītoliņš, Jēkabs. Mūzikas dzīve. Ritums, 1924, Nr. 8, 632–634.
Vītoliņš, Jēkabs. Prāgas starptautiskie jaunlaiku mūzikas svētki. Ritums, 1924, Nr. 6., 470–472.
Vītoliņš, Jēkabs. Mūzikas dzīve. Ritums, 1924, Nr. 8, 632–634.
Vītoliņš, Jēkabs. Marisa Vētras latvju modernistu vakars. Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvijas Vēstnesi, 18.10.1926.
Vītoliņš, Jēkabs. Viktora Babina klaviervakars. Teātra Nedēļa, 06.10. 1929.
Vītols, Jāzeps. Klods Debisī. Burtnieks, 1929, Nr. 2, 148–152.
Vītols, Jāzeps. Ko mūzikā esam sasnieguši, kā mums trūkst? Pēdējā brīdī, 17.11.1928.
Zālītis, Jānis. VI simfoniskais koncerts, Jaunākās Ziņas,11.02.1924.
Zālītis, Jānis. Profesora Sbigņijeva-Drzevjecka klaviervakars, Jaunākās Ziņas, 15.02.1924
Zālītis, Jānis. Prāgas mūzikas svētki. Jaunākās Ziņas, 02.07.1924.
Zālītis, Jānis. Prāgas mūzikas svētki(2. turpinājums). Jaunākās Ziņas, 08.08.1924.
Zālītis, Jānis. Prāgas mūzikas svētki(beigas). Jaunākās Ziņas, 09.08.1924.
Zālītis, Jānis. Pastāvīgus simfoniskos koncertus Rīgai un Jūrmalai! Jaunākās Ziņas, 03.09.1924.
Zālītis, Jānis. Neparasts simfonisks koncerts. Jaunākās Ziņas, 31.10.1929.
Zālītis, Jānis. “Džonijs uzspēlē” pirmizrāde Nacionālajā operā. Jaunākās Ziņas, 21.12. 1929.
Bērziņa, Vizbulīte (2006). Daudz baltu dieniņu… Rīga: Atēna.
Bērziņa, Vizbulīte (1978). Jānis Zālītis. Rīga: Liesma.
Cīrulis, Jānis (1961). Muzikanta piezīmes. Apgāds “Literatūra” (Kanāda), 95.
Čeže, Mikus (2008). Jāzepa Vītola likums. Mūzikas akadēmijas raksti IV, Rīga: Musica Baltica, 9.
Kārkliņš, Ludvigs (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga: Liesma.
Klotiņš, Arnolds. (2013). Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists. Letonika. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 103.
Klotiņš, Arnolds. (1979). Alfrēds Kalniņš: komponista dzīve un darbs. Rīga: Zinātne, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts.
Kudiņš, Jānis (2015). Modernism as a Marginal Phenomenon in the Context of National Musical Culture: Some Local Historical Experiences in Latvia between the Two World Wars. Lietuvos muzikologija, t. 16, Vilnius: Lietuvos Muzikos ir Teatro Akademija, 41.
Miķelsone, Anita (2008). Jāzeps Vītols un 20.gadsimta mūzikas jaunās vēsmas. Mūzikas akadēmijas raksti IV. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Muške, Vija (1974). Jāzeps Vītols – mūzikas kritiķis. Rīga: Zinātne.
Petraškevičs, Jānis (2003). New Times, New Paradigms. Music in Latvia 2003. Latvian Music Information Centre, 28 –31.
Pētersone, Līga (2018). Klavieru trio Latvijas atskaņotājmākslā: vēsturiskā kopaina, ansambļi un spēles tradīcijas. Promocijas darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Latvijas konservatorija. 1919–1929 (1930). Rīga, 18.
Stanevičiūtė, Rūta (2015). Figures of Modernity. International Society for Contemporary Music and the Modern Music Movement in Lithuania. Modernumo lygtys. Taurptautinė šiuolaikinės muzikos draugija ir muzikinio modernizmo sklaida Lietuvoje. Kaunas: Vilnios Dailės Akademijos Leidykla, 391–401.
Sudrabkalns, J. (1983). Jaunu mūzikas sezonu iesākot. Par mūziku. Rīga: Zinātne [sast. un kom. Guntars Pupa], 47.
Sudrabkalns, J. (1983). Mūzikas dzīve pagājušajā gadā. Par mūziku. Rīga: Zinātne, [sast. un kom. Guntars Pupa], 121.
Sudrabkalns, J.(1983). Arrau un “Rigoleto” operā. Par mūziku. Rīga: Zinātne, [sast. un kom. Guntars Pupa], 245.
Sudrabkalns, J. Operā. Par mūziku. Rīga: Zinātne, [sast. un kom. Guntars Pupa], 252–254.
Vītoliņš, Jēkabs (1973). Franču mūzikas vakars. Pianists Anrī Žils-Maršē. Mūzikas kritika. Rīga: Liesma.
Vītols, Jāzeps (1964). Klods Debisī. Jāzeps Vītols. Raksti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 210.
Zemzare, Ingrīda (1994). Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. Rīga: Garā pupa.
Žune, Inese (2014). Maksis Brēms un viņa vieta Latvijas mūzikas kritikā 20. gadsimta 20.–30. gados. Mūzikas akadēmijas raksti, XI. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 35–48.
