SITUĀCIJAS GLEZNAS JĀZEPA VĪTOLA A CAPPELLA KORMŪZIKĀ
Atslēgvārdi:
Jāzeps Vītols, a cappella kormūzika, forma, harmonija, kora instrumentācijaAnotācija
„Vītola kordziesmas var pazīt jau pēc dažām taktīm!” – šāda atziņa mūziķu sarunās dzirdēta it bieži. Tai jāpiekrīt, un to, šķiet, kā klausītāji esam sajutuši katrs. Pētnieki savukārt jau vairāk nekā simt gadu garumā mēģinājuši noskaidrot, kas ir tas individuālais, tas “specifiski vītoliskais” (Emīls Dārziņš), pēc kā pazīstam Jāzepa Vītola rokrakstu (Jurjāns 1895; Dārziņš 1908; Graubiņš 1933, 1944; Kļaviņš 1972; Pismennaja 1976; Lindenbergs 2001; Klotiņš 2008, 2013). Kopsavelkot šos novērojumus, var secināt, ka a cappella kordziesmu žanrā par galvenajiem Vītola individuālā rokraksta rādītājiem visbiežāk uzskata šos trīs:
1) formas skaidrību un viengabalainību;
2) harmonijas līdzekļu īpašo lomu;
3) kora instrumentācijas meistarību.
Downloads
References
Darkevics, Arvīds (sast.; 1975). Emīls Dārziņš. Raksti. Atmiņas par Emīlu Dārziņu. Rīga: Liesma, 43.– 46., 167.–205. lpp.
Dārziņš, Emīls (1906). Latviešu mūzika. Balss. 18. novembris
Dārziņš, Emīls (1908, 1909). Jāzeps Vītols. Zalktis 5, 6, 7.
Graubiņš, Jēkabs (sast.; 1944). Jāzepa Vītola koŗadziesmas. Jāzeps Vītols. Raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata, 342.–372. lpp.
Jaunslaviete, Baiba (1988). Retorika un tās ietekme uz mūziku (17.–18. gadsimts). Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets
Jurjānu Andrejs (1891). Latviešu tautas mūzikas literatūra no viņas sākuma līdz 1891. gadam. Baltijas Vēstnesis 170–172.
Jurjānu Andrejs (1895, 1896). Kritisks pārskats par latvju jaunāko mūzikas literatūru. Baltijas Vēstnesis. 1895, 24. aug., 1896, 26. janv., 30. janv.
Klotiņš, Arnolds (sast.; 2008). Sakārtotāja priekšvārdi. Jāzeps Vītols. Koŗa mūzika, II sējums. Oriģināldziesmas a cappella jauktam, sieviešu un vīru korim. Rīga: Musica Baltica, 17.–24. lpp.
Klotiņš Arnolds (2013). Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists. Letonica 25. Rīga: LU LFMI, 95.–107. lpp.
Kļaviņš, Dzintars (1972). Latviešu klasiskā kora balāde. Latviešu mūzika 9, 91.–107. lpp.
Lindenbergs, Jānis (2001). Latviešu kora literatūra. II daļa. Rīga: Musica Baltica
Mūrniece, Laima (sast.; 1980). Jurjānu Andrejs. Raksti. Rīga: Liesma, 51.–91., 126.–135. lpp.
Pavasars, Helmers (1944). Ar mēru un gaumi. Jāzeps Vītols. Raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata, 281.–285. lpp.
Unger, Hans-Heinrich (1941). Die Beziehungen zwischen Musik und Rhetorik im 16.–18. Jahrhundert. Würtzburg: Konrad Triltsch Verlag
Vītoliņš, Jēkabs (1944). Jāzepa Vītola dzīve. Jāzeps Vītols. Raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata, 11.–150. lpp.
Vītols, Jāzeps (1933). Mana koŗadziesma. Jāzeps Wihtols. Kopotas dziesmas jauktiem, vīru un sievu koriem a cappella. Rīga: Latvijas Skaņražu kopa, 289.–293. lpp.
Zaharova, Olʹga (1983). Ritorika i zapadnoevropejskaâ muzyka XVII – pervoj poloviny XVIII veka: principy, priemy. Moskva: Muzyka, c. 27, 30.
Kudrâšov, Andrej (2006). Teoriâ muzykalʹnogo soderžaniâ. Sankt-Peterburg: Lanʹ
Pisʹmennaâ, Lûdmila (1976). Âzep Vitol i latyšskaâ horovaâ kulʹtura. Leningrad: Muzyka
Holopova, Valentina (2000). Muzyka kak vid iskusstva. Sankt- Peterburg: Lanʹ
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
