DEJOTĀJS ALEKSANDRS LEMBERGS BALETMEISTARU HELĒNAS TANGIJEVAS-BIRZNIECES UN JEVGEŅIJA ČANGAS IESTUDĒJUMOS: 20. GADSIMTA 40.–60. GADI
Atslēgvārdi:
Aleksandrs Lembergs, balets, dejas vēsture, pedagoģija, Helēna Tangijeva-Birzniece, Jevgeņijs ČangaAnotācija
Periods no 1945. līdz 1965. gadam bija laiks, kad latviešu baletu pārmaiņus vadīja divi interesanti baletmeistari un lielas personības: Helēna Tangijeva-Birzniece (1945–1952, 1956–1965 galvenā baletmeistare) un Jevgeņijs Čanga (1950–1961 baletmeistars). Viņu ieguldījums ir iezīmīgs ar daudzu oriģinālbaletu, klasisko baletu redakciju un padomju baletu inscenējumiem uz Valsts operas un baleta teātra skatuves. Tangijeva-Birzniece un Čanga pārstāvēja dažādas baleta skolas un atšķirīgus virzienus baletmākslā, tāpēc šis laiks bija interesants dejotājiem un skatītājiem. Tas arī iegājis vēsturē kā periods, kurā notika baletmeistaru sāncensība, valdīja nesaskaņas un tika izmantoti dažādi paņēmieni, lai pierādītu savu profesionālo pārākumu vai taisnību. Šī laikposma repertuārs ietvēra stilistiski daudzveidīgus baletu iestudējumus, kuru kopaina bagātināja kā latviešu baleta vēsturi kopumā, tā abu baletmeistaru daiļradi.
Aleksandrs Lembergs (1921–1985) bija baleta premjers tieši šajos divdesmit auglīgajos gados. Viņš dejoja abu horeogrāfu iestudējumos, tajos nobrieda viņa radošā personība, pilnveidojās dejotāja un aktiera talants un attīstījās nākošā baletmeistara mākslas iedīgļi.
Downloads
References
Literatūra un citi avoti
Bāliņa, Gunta, & Ija Bite (2006). Latvijas baleta enciklopēdija. Rīga: Pētergailis
Beinaroviča, Baiba (1998). Janina Pankrate un Aleksandrs Lembergs. Viņu laiks latviešu baletā. Bakalaura darbs. Glabājas Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā
Beinaroviča, Baiba (2008). Sergeja Prokofjeva baleti Latvijā. Mūzikas akadēmijas raksti V. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Musica Baltica, 132–148
Bite, Ija (2002). Latviešu balets. Rīga: Pētergailis
Bērziņš, Jānis (1958). Domas un sirds – dejai. Cīņa. 18. augusts
Drulle, Elga (1957). „Staburadze“ Operas un baleta teātrī. Cīņa. 21. decembris
Dzelme, K. (1951). Gulbju ezers. Padomju Jaunatne. 25. jūlijs
Kokle, J. (1949). Balets „Laurensija“ Valsts Operas un baleta teātrī. Literatūra un Māksla. 17. jūlijs
Krasovska, Vera (1958). Latviešu balets Ļeņingradā. Literatūra un Māksla. 27. decembris
Latvijas PSR Mākslas lietu pārvaldes Izrāžu un repertuāra kontroles daļas izrādes pieņemšanas akts. LPSR Valsts operas un baleta teātrī (1951a). Baleta Gulbju ezers pieņemšanas komisijas sēdes protokols 21. maijā. Glabājas Latvijas Valsts arhīvā, 260. fonds, 1. apraksts, 24. lieta, 15. lp.
Latvijas PSR Mākslas lietu pārvaldes Izrāžu un repertuāra kontroles daļas izrādes pieņemšanas akts. LPSR Valsts operas un baleta teātrī (1951b). Baleta Esmeralda pieņemšanas komisijas sēdes protokols LPSR Valsts Operas un baleta teātrī 19. novembrī. Glabājas Latvijas Valsts arhīvā, 260. fonds, 1. apraksts, 24. lieta, 20. lp.
Lembergs, Aleksandrs (1985). Atmiņas. A. Lemberga audiointervijas Solveigas Stukmanes atšifrējumā un sakārtojumā. Manuskripts. Glabājas Solveigas Stukmanes privātarhīvā
Pankrate, Janīna (1996). Intervija. 14. jūlijs. Pieraksts Baibas Beinarovičas privātarhīvā
Sam-Hiors (1951). Izcils mūsu baleta teātra sniegums. „Gulbju ezers“ Operas un baleta teātrī. Literatūra un Māksla. 10. jūnijs
Siliņa, Elza (1957). Balets „Staburadze“. Literatūra un Māksla. 28. decembris
Siliņa, Elza (1960). Helēna Tangijeva-Birzniece. Teātris un dzīve. 4. almanahs, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 187–220
Stumbre, Silvija (1961). Pa Spartaka takām. Rīgas Balss. 4. janvāris
Tivums, Eriks (1996). Nakts ar primabalerīnu. Rīga: Likteņstāsti
Zariņš, Marģers (1959). Rigonda. Rīgas Balss. 25. septembris
Zosts, Valērijs (1952). „Esmeralda“ LPSR Valsts operas un baleta teātrī. Cīņa. 18. janvāris
Вахрушева, Елена (1956). Жизель. Советская Латвия. 22 декабря
Марков, П. (1997, ред.). Русский балет. Москва: Большая Российская Энциклопедия, Согласие
