JĀZEPS VĪTOLS UN 20. GS. MŪZIKAS JAUNĀS VĒSMAS
Atslēgvārdi:
Jāzeps Vītols, Modernisms, 20. gadsimtsAnotācija
Latviešu mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols (1863–1948) tradicionāli tiek uzskatīts par samērā konservatīvu skaņradi, un daudzējādā ziņā šim vērtējumam var piekrist. Paliekot uzticīgs skaistuma un gara cildenuma ideāliem, tradicionālai, melodiskai mūzikas valodai, Vītols pārsvarā nesaudzīgi apkaro un kritizē modernisma tendences laikabiedru mūzikā, mēģinot ieaudzināt savu daudzo audzēkņu jaunradē klasiskās harmonijas un formveides principus. Turpmākajās lappusēs apkopoti Vītola zīmīgākie izteikumi par modernajām tendencēm viņa laikmeta skaņumākslā, kā arī sniegts ieskats vairākos šī komponista skaņdarbos, kuros – iespējams, pat neapzināti – tomēr izpaužas atjaunotnes ideja, sekošana līdzi laika garam, modernitātes, 20. gadsimta jauno modernisma tendenču un satricinošo, neatgriezenisko sabiedrisko pārmaiņu iespaids. Raksta tēmas aktualitāti nosaka Vītola personības lielā nozīme latviešu kompozīcijas skolas izveidē.
Downloads
References
Austriņš, Antons. Emīla Dārziņa traģēdija // Emīls Dārziņš. Raksti. Atmiņas par Emīlu Dārziņu. Rīga: Liesma, 1975, 328.–331. lpp.
Dārziņš, Emīls. Ceļa jūtīs // Mēness meti, saules stīga. Emīls Dārziņš / Sast. Zane Gailīte. Rīga: Pils, 2006, 220.–226. lpp.
Graubiņš, Jēkabs. Jāzepa Vītola tautasdziesmu harmonizējumi // Jāzeps Vītols/ Sast. Jēkabs Graubiņš. Rīga: Latvju Grāmata, 1944, 404.–420. lpp.
Gruzna, Pāvils. Jurjānu Pāvula izrīkotais simfoniju koncerts // Balss. 1906, 4. septembris.
Jāņa Zālīša dienasgrāmatas fragmenti // Jānis Zālītis atmiņās un apcerēs, dienasgrāmatas lappusēs, vēstulēs / Sast. un komentāru autore Vizbulīte Bērziņa. Rīga: Zinātne, 1984, 65.–83. lpp.
Klotiņš, Arnolds. Par mūsu mūzikas šodienu // Latviešu mūzika, 5 / Sakārtojuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 1966, 7.–46. lpp.
Kursīte, Janīna. Latviešu dekadence. Dzeja // Grāmata. 1991, 3. nr., 15.–20. lpp.
Kūle, Maija; Kūlis, Rihards. Filosofija / 3. izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.
Ķeniņš, Tālivaldis. Alberts Jērums – pirmais latviešu XX gadsimta komponists // Latvju mūzika / Periodisks rakstu krājums. Red. Roberts Zuika. Apgādātāji: Latviešu koru apvienība ASV un Latviešu dziesmu svētku biedrība Kanādā. 1981, 12. nr., 1110.–1122. lpp.
Lamberga, Dace. Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā. Rīga: Neputns, 2004.
Olimpā bez lifta. Grāmata par komponista Alberta Jēruma dzīvi / Sakārtotāja Inga Jēruma, red. Jāna Jēruma-Grīnberga. Rīga: Musica Baltica, 1996.
Pass, Oktavio. Tagadni meklējot / No spāņu valodas tulkojis Leons Briedis // Grāmata. 1991, 12. nr., 38.–45. lpp.
Rubenis, Andris. 20. gadsimta kultūra Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.
Tabūns, Broņislavs. Modernisma virzieni latviešu literatūrā. Rīga: Zinātne, 2003.
Vēriņa, Sofija. Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots, 1991.
Vītols, Jāzeps. Mana koradziesma // Jāzeps Vītols. Kopotas dziesmas jauktiem, vīru un sievu koriem a cappella. Rīga: Latvijas Skaņražu kopa, 1933, 289.–293. lpp.
Vītols, Jāzeps. Raksti / Sast. un komentāru autore Vija Muške. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.
Vītols, Jāzeps. Zālītis – komponists // Jānis Zālītis atmiņās un apcerēs, dienasgrāmatas lappusēs, vēstulēs / Sast. un komentāru autore Vizbulīte Bērziņa. Rīga: Zinātne, 1984, 14.–31. lpp.
Zālītis, Ed[uards u.c.] Mūsu mākslas motīvi // Dzelme. 1906, 5. nr., 193.–197. lpp.
Zālītis, Jānis. J. Vītols kā solodziesmu komponists // Zālītis, Jānis. Raksti / Sast. Milda Zālīte. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960, 148.–164. lpp.
Zemzare, Ingrīda. Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. Rīga: Garā pupa, 1994.
