LATVIJĀ SACERĒTO ŠLĀGERU NOŠIZDEVUMI BALSIJ UN KLAVIERĒM 20. GS. 20.–30. GADOS: IZDEVĒJI, KOMPONISTI UN DEJU MŪZIKAS ŽANRI
Atslēgvārdi:
deju mūzika, mūzikas izdevējdarbība, šlāgerisAnotācija
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Eiropas populārās mūzikas tendences ienāca arī Latvijas izklaides kultūrā. Populārās mūzikas apritē pieauga šlāgeru nošizdevumu kā mūzikas izdevēju veicinātas kategorijas loma. Rakstā analizēti 20. gs. 20.–30. gadu vietējo komponistu publicētie šlāgeri – komponēti modes deju ritmos un aranžēti balsij un klavierēm. Kvantitatīvo datu analīzē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma materiāli. Apkopotie rezultāti ļauj saskatīt būtisku vietējo komponistu šlāgeru izdevumu pieaugumu tikai 20.–30. gadu mijā, turpretī 20. gadu šlāgeru jomu pārstāvēja galvenokārt ārzemju komponistu publicējumi. Pieaugot vietējo autoru radīto nošizdevumu apjomiem, 30. gadosizkristalizējās populārākie, kompozīcijā biežāk izmantotie deju mūzikas žanri – fokstrots un tango, vienlaikus aktualitāti nezaudēja arī valša ritmi. 30. gadu sākumā mūzikas apritē Latvijā lielākā skaitā parādījās arī pirmie vietējo šlāgeru skaņieraksti. Līdz ar to šlāgeru izplatībā vērojama pieaugoša skaņuplašu un nošizdevumu mijiedarbība. Tas apstiprina teorētiskajā literatūrā eksistējošu tēzi par mediju mijiedarbi šlāgera izplatībā arī Latvijā. Līdz ar to 30. gados šlāgeris jau kā stabila mūzikas industrijas kategorija arī vietējā tirgū ceļoja starp skaņas izplatības medijiem.
Downloads
References
Grāmatu un muzikāliju tirgotāju savienības fonds. Sarakste ar ārzemju izdevniecībām par nošu izdošanu Latvijā ( Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 2345. f., 1. apr. 1., 48)
Abraham, P. Zeugner der Nacht [notis]. Berlin: Musik-Verlag ALROBI, 1932.
Jaunāko grāvēju (šlāgeru) Kalendārs 1934. Rīga: Mascotte, 1933.
Maija naktī (Eine Nacht im Mai) [notis]. Rīga: Akords, 1939.
Marjanovskis, M. Carmencita [notis]. Rīga: Autora izdevums, 1932 .
Marjanovskis, M. Tu visa mana [notis]. Rīga: Autora izdevums, 1932.
Meitene – Zeltene [notis]. 20 dziesmas un dejas klavierēm un dziedāšanai. Rīga: Kazanova, [1934].
Melodiju virkne. Rīga: Harmonija, 1940.
Roze–Marija (Rose–Marie). Albums klavierēm un dziedāšanai [notis]. Rīga: Kazanova, [19--]
Strock, Oscar. Russian Jazz! Russkij džaz!. Rīga: Kazanova, 1937.
Stroks, Oskars. Zwei dunkle Augen schau’n mich an. [notis: 1 klavieru direkcijs + 14 balsis]. Rīga: Casanova, 1930.
Stroks, Oskars (sast.) (1934). Šlāgeru kalendārs 1935. Rīga: Kazanova
Zu Tee, Tanz und Gesang [notis]. Rīga : Edition Oskar Strock, 1924.
Zu Tee und Tanz. Band 1.: 30 moderne Tänze [Notis]. Berlin, München, Wien: Drei Masken-Verlag, 1919.
Stroks, O. Mama! Mama! [notis]. Rīga : K. Reinhold, [19--]
Vinters, A. Meiču ilgas [notis]. Rīga : Autora izdevums, 1934.
Vinters, A. Alfrēda Vintera jaunākās melodijas [notis]. Rīga: Akords, 1938.
Vinters, A. Alfrēda Vintera melodiju izlase [notis]. Rīga: Harmonija, 1938.
Vinters, A. Mīlai un jaunībai. Albums klavierēm un dziedāšanai [notis]. Rīga: Akords, 1938.
B. A. Valsts bibliotēka. Valdības Vēstnesis, 23.03.1926., 2.–3.
Bērziņš, Alfrēds. Lēmums. Valdības Vēstnesis, 2.08.1937., 8.
Čakste, Jānis. Likums par pārgrozījumu preses likumā. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1924, Nr. 7, 73.
Ginters, A. 1922. gada bibliogrāfija. Valdības Vēstnesis, 9.08.1922., 2.
Grebzde, Morics. Mūzikas kritika. Vadonis Deju valstī, 1933., Nr. 1, 19.–20.
Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts. Rīga: Iekšlietu ministrijas administratīvais departaments, 1940, 1138.
Kino apskats. Tu visa mana. Pasaules Pasts, 25.12.1932., 13.
Krūmājs, Kārlis. Lipīgā melodija. Jaunākās Ziņas, 13.04.1940., 3.
Latvju Mūzika, 1921, Nr. 1
Likumi un rīkojumi. Jaunais muitas tarifs. Ekonomists, 1922, Nr. 13–14, 347.–348.
Likumu un valdības rīkojumu Krājums. 1921, Nr. 4., 25. februāris, 65.
Nedēļa, 1925, Nr. 35
Pagaidu noteikumi par tirdzniecību ar drukas darbiem, par bibliotēkām un lasītavām.
Rīgas mūzikas instrumentu akc. biedr. Arnold Neumann un biedri. Pārskats par 1925. gadu. Ekonomists, 1926, Nr. 17, 743.
Vagels, J., Purics, J. Valdības Vēstnesis, 16.07.1929., 1.
Zālītis, Jānis. Izveidosim mājas mūzikas kultūru. Jaunākās Ziņas, 9.10.1937., 5.
Bandur, Markus (1995). Schlager. Terminologie der Musik im 20. Jahrhundert. Hrsg. von Hans Heinrich Eggebrecht. Stuttgart: Franz Steiner Verlag.
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture. 1. daļa. Rīga: Vesta-LK
Bondare, Daiga (2011). Kultūrsituācijas atspoguļojums nošu izdevumos Latvijā no 1918. līdz 1944. gadam. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija.
Cook, Susan C. (2004). Flirting with the Vernacular: America in Europe, 1900–1945. The Cambridge History of Twentieth-Century Music. Ed. Nicholas Cook, Antony Pople. Cambridge: Cambridge University Press, 152–185.
Currid, Brian P. (1998). The Acoustics of National Publicity: Music in German Mass Culture, 1924–1945. Dissertation to the Faculty of the Division of the Humanities, Department of Music. Chicago, Illinois.
Driver, Ian (2006). A Century of Dance: A Hundred Years of Musical Movement, from Waltz to Hip Hop. London: Bounty Books.
Grāvītis, Oļģerts (2000). No operetes Liepājā līdz Kārnegi zālei Ņujorkā: latviešu komponista un pianista Aleksandra Okolo-Kulaka (1906–1989) likteņgaitas. Rīga: Jumava.
Gronow, Pekka. Saunio, Ilpo (1998). An International History of the Recording Industry.London: Cassell.
Grunte, Vija (2007). Oskars Stroks. Tango. Latvijas Arhīvi, Nr. 1, 73.–94.
Franklin, Peter (2004). Between the Wars: Traditions, Modernisms, and the “Little People from the Suburbs”. The Cambridge History of Twentieth-Century Music. Ed. Nicholas Cook, Anthony Pople. Cambridge: Cambridge University Press.
Kārkliņš, Ludvigs (1990). Mūzikas leksikons. Rīga: Zvaigzne.
Kruks, Sergejs (2001). Hallo, šeit Rīga – Radiofons!. Latvijas arhīvi, Nr. 2. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 45.–73.
Kudiņš, Jānis (2019). Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums. Rīga: Zinātne.
Lamb, Andrew (2001). Operetta. Oxford Music Online. Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000020386rskey=k23z58 (skat. 01.05.2021.)
Letellier, Robert Ignatius (2015). Operetta: A Sourcebook. Volume I. Cambridge: Cambridge Scholars Publishing, xxii.
Lipša, Ineta (2002). Rīga bohēmas varā. Rīga: Priedaines.
Mediņš, Jānis (1992). Toņi un pustoņi. Rīga: Liesma.
Preismanis, R. (1933). Modernie šlāgeri I. Rīga: N. Zeltiņa grāmatu spiestuve.
Rokpelnis, Alberts (2018). Alfrēds Vinters (1908–1976): radošās darbības profils 20. gadsimta 30. gados. Mūzikas akadēmijas raksti XV, 2018, 111.–133.
Scott, Derek B. (2019). German Operetta on Broadway and the West End, 1900–1940. Cambridge: Cambridge University Press.
Schneider, Otto (1985). Tanzlexikon: Volkstanz, Kulttanz, Gesellschaftstanz, Kunsttanz, Ballett: Tänzer, Tänzerin, Choreographen, Tanz- und Ballettkomponisten von den Anfängen bis zur Gegenwart. Mainz: Schott.
Schröder, Heribert (1990). Tanz und Unterhaltungsmusik in Deutschland 1918–1933. Bonn: Orpheus Verlag und Buchhandel.
Veitners, Indriķis (2014). Latvijas džeza vēsture (1922–1940). Rīga: JVLMA promocijas darbs.
Vidzemniece, Valda (2021). Modernā deja Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē. Rīga: LKA promocijas darbs.
Vītoliņš, Jēkabs, Kroders, Roberts. (1930). Latvju skaņu mākslinieku portrejas. Rīga: J. Ozoliņa izdevniecība.
Vītols, Jāzeps (1932). Latvju mūzika. Grām.: Latvieši II. Rīga: Valters un Rapa.
Wicke, Peter (1998) Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Allgemeine Enzyklopädie der Musik. Begründet von Friedrich Blume. Zweite, neubearbeite Ausgabe. Hrsg. von Ludwig Finscher. Sachteil 8. Kassel, etc.: Bärenreiter, 1064–1070.
Wicke, Peter (2009). The Art of Phonography: Sound, Tehnology and Music.
The Ashgate Research Companion to Popular Musicology. Ed. Derek B. Scott. Farnham: Ashgate.
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2023 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
