IDENTITĀTES DINAMIKA KRIEVU INSTRUMENTĀLAJĀ TAUTAS MŪZIKAS KULTŪRĀ

Autori

  • Ulrihs Morgenšterns

Atslēgvārdi:

Krievija, tradicionālā mūzika, identitāte, lokalitāte, Pleskavas apgabals

Anotācija

Identitātes jautājums krievu tradicionālajā kultūrā un tautas mūzikas diskursā parādās ļoti dažādos veidos un dažādos līmeņos. Jēdziens krieviskums visvairāk ir saistīts ar dažādiem folklorisma virzieniem (nacionālais romantisms, padomju stils, nacionālisms). Kamēr nacionālās kultūras ideja vispārēju akceptu ieguva tikai Staļina nacionālboļševisma periodā, lauku vidē reģionālās un lokālās identitātes sakņojas daudz dziļāk. Šīs identitātes mēdz būt cieši saistītas ar etnomuzikālajām robežām, it īpaši ar instrumentālo melodiju noteiktiem ģeogrāfiskajiem areāliem. Tomēr melodiju nosaukumu diahronā analīze rāda, ka toponīmijas un etnonīmijas terminoloģijai ir relatīvi vēla izcelsme. Repertuārs tradicionāli daudz biežāk veidots pēc funkcionālajiem un strukturālajiem kritērijiem. Vēlīno terminoloģiju var skaidrot ar iedzīvotāju paaugstināto mobilitāti, kā arī lokalitātes pieaugošo prestižu pēdējās desmitgadēs. Instrumentālā kultūra ir jo cieši saistīta ar personisko identitāti. Tā kā krievu instrumentālā tautas mūzika ir lielā mērā solistiska un profesionālisms nav vispārējs, tad balalaikas vai akordeona spēlēšana un iezīmīga, prasmīga individuālā stila izkopšana bija veids, kā celt personisko prestižu – it īpaši, taču ne tikai, ievērojamai ciema kopienas jauno vīriešu daļai.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bohlman, P. V. (2004). The Music of European Nationalism: Cultural Identity and Modern History. Santa Barbara, etc.: ABC-CLIO.

Brandenberger, D. (2002). National Bolshevism: Stalinist Mass Culture and the Formation of Modern Russian National Identity, 1931–1956. Cambridge: Harvard University Press.

Gogol, N. (1842). Pohozhdeniya Chichikova, ili Mertvye dushi. Trans. by C. Garnett as: Dead Souls. With an introduction of C. Odets. New York: The Modern Library, 1936.

Hall, S. (1992). The question of cultural identity. In: S. Hall, D. Held, T. McGrew (eds). Modernity and Its Futures. Cambridge: Polity Press, pp. 273–325.

Hondrich, K. O. (2006). Geteilte Gefühle. Frankfurter Allgemeine Zeitung. 29. Juli, No. 174, S. 8. http://www.protosociology.de/Download/KarlOttoHondrich-GeteilteGefuehle.pdf

Livingston, T. E. (1999). Music revivals: Towards a general theory. Ethnomusicology, Vol. 43, No. 1, pp. 66–85.

Markworth, T. (2005). Unsterblichkeit und Identität beim frühen Herder. Paderborn, etc.: F. Schöningh.

Mekhnetsov, A. (1987) Gudi gorazdo. Narodnye muzykal’nye instrumenty Pskovskoi oblasti [Twang Louder. Folk Music Instruments of the Pskov Region]. Vypusk 1: Iarmarochnaia igra [Vol. 1: Music of the Parish Fairs]. LP, Leningrad: Melodia, S20 26011 002.

Morgenstern, U. (2007a). Die Musik der Skobari. Studien zu lokalen Traditionen instrumentaler Volksmusik im Gebiet Pskov (Nordwestrußland). Göttingen: Cuvillier, Bde 1, 2.

Morgenstern, U. (2007b). Musik und Eros im traditionellen russischen Kurzlied (častuška). In: M. Bröcker (Hrsg.). Berichte aus dem ICTMNationalkomitee Deutschland, Bd. XV (Stimme und Instrument in musikalischen Regionalkulturen der Gegenwart, Freie Berichte). Bamberg: ICTM-Nationalkomitee Deutschland, S. 97–106.

Morgenstern, U. (2008a). Der Skobarja von Velikie Luki und angrenzende instrumental-vokale Formen im Gebiet Tver’ (ethnische und ethnomusikalische Identität). In: A. Schneider (Hrsg.). Systematic and Comparative Musicology: Concepts, Methods, Findings (Hamburger Jahrbuch für Musikwissenschaft, Bd. 24). Frankfurt a. M.: Peter Lang, S. 399–442.

Morgenstern, U. (2008b). “My dazhe ne znali, chto ėto ” Toponimika i ėtnonimika v nazvaniiakh tradicionnykh russkikh naigryshei [“We didn’t even know that this is the Skobar’!“ Toponymics and ethnonymics in the names of traditional Russian instrumental tunes]. V sbornike: E. Shishkina (red.). Vostok i zapad: ėtnicheskaia identichnost’ i traditsionnoe muzykal’noe nasledie kak dialog tsivilizacii i kult’ur [In: E. Shishkina (ed.). East and West: Ethnic Identity and Traditional Musical Heritage as a Dialogue of Civilizations and Cultures]. Astrakhan: AIPKP, s. 61–64.

Olson, L. J. (2004). Performing Russia: Folk Revival and Russian Identity. New York and London: Routledge Curzon.

Stählin, J. von (1770). Nachrichten von der Musik in Rußland. In: M. J. J. Haigold (Hrsg.). Beylagen zum Neuveränderten Rußland. Zweiter Teil. Riga, Leipzig: J. F. Hartknoch, S. 39–192.

Taruskin, R. (1997). Defining Russia Musically: Historical and Hermeneutical Essays. Princeton: Princeton University Press.

Taylor, C. (1989). Sources of the Self: The Making of the Modern Identity. Cambridge: Harvard University Press.

Publicēts

20.06.2024

Izdevums

Sadaļa

1. TĒMA. MŪZIKA UN IDENTITĀTES: BALTIJAS JŪRAS REĢIONS 21. GADSIMTĀ

How to Cite

IDENTITĀTES DINAMIKA KRIEVU INSTRUMENTĀLAJĀ TAUTAS MŪZIKAS KULTŪRĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 8, 42–52. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/229