JAUNA PIEEJA GREGORISKĀ KORĀĻA PĒTNIECĪBAI: ETNOMUZIKOLOĢISKAIS ASPEKTS
Atslēgvārdi:
gregoriskais korālis, lokālās mūzikas tradīcijas, etnomuzikoloģiskā pieeja, Rīgas misāle, viduslaiku RīgaAnotācija
Raksts saistīts ar manas disertācijas tēmu, kuras fokuss ir gan Rīgas misāles manuskripts (14. gadsimts), gan lokālās mūzikas tradīcijas viduslaiku Rīgā. Galvenais jautājums, uz kuru meklēju atbildi: vai manuskripta mūzikas materiāls atspoguļo jebkādu lokālās mūzikas tradīciju? Viduslaiku Rīgas mūzikas vēstures kontekstā šis faktors nekad nav ticis pētīts tiešā saiknē ar vēstures un identitātes aspektu. Raksts piedāvā piemērotas metodoloģijas un pieejas izvēli ceļā uz šīs nozīmīgās problēmas izzināšanu, kā arī pozicionē citus jautājumus, kas saistīti ar priekšstatu par globālo un lokālo mūzikā.
Downloads
References
Bárdos, K. (1975). Volksmusikartige Variierungstechnik in den ungarischen Passionen (15.–18. Jahrhundert). Aus dem Ungarischen übertragen von T. und P. Alpári (Musicologia Hungarica: neue Folge, Veröffentlichungen des Bartok-Archivs Nr. 5). Budapest, etc.: Akadémiai Kiadó , etc.
Cardine, E. (1979). Semiologia gregoriana. Roma: Pontificio di Musica Sacra.
Cardine, E. (1980). Sémiologie et interprétation. Ut mens concordet voci. Festschrift Eugène Cardine zum 75. Geburtstag. St. Ottilien: EOS-Verlag, pp. 30–33.
Dobszay, L. (1990). Corpus antiphonalium officii, ecclesiarum centralis Europae. 1/A/. Budapest: Zenetudomanyi Intézet = Institute for Musicology.
Graduale Triplex (1979). Paris-Tournai: Abbaye Saint-Pierre de Solesmes & Desclée.
Haefele, H. F. (Hrsg., 1959). Notkeri Balbuli Gesta Karoli Magni imperatoris (Monumenta Germaniae Historica, Scriptorem rerum Germanicarum, Nova series, 12). Berlin: Monumenta Germaniae Historica.
Hucke, H. (1980). Toward a new historical view of Gregorian chant. Journal of the American Musicological Society, Vol. 33, No. 3, pp. 437–467.
Huglo, M. (1996). La recherche en musicologie médiévale au XXe siécle. Cahiers de civilisation médiévale, Vol. 39, pp. 67–84.
Jeffery, P. (1990). The formation of the earliest Christian chant traditions: Four processes that shaped the texts. PRISM: Yale Institute of Sacred Music, Worship and the Arts 14 (December), pp. 10–13.
Jeffery, P. (1995). Re-Envisioning Past Musical Cultures: Ethnomusicology in the Study of Gregorian Chant. Chicago: The University of Chicago Press.
Johannes diaconus (1892). Vita Gregorii. In: J.-P. Migne (ed.). Patrologia latina, cursus completus 75. Paris: Garnier, pp. 59–242.
Kleeman, J. E. (1985/1986).The parameters of musical transmission. The Journal of Musicology, Vol. 4, No. 1, pp. 1–22.
Le codex 121 de la Bibliothèque d’Einsiedeln (Xe-XIe siècle). Antiphonale missarum Sancti Gregorii (1974). Paléographie Musicale, Vol. 1, No. 4. Bern (Rpt. of Solesmes, 1894 edition).
Nettl, B. (1981). Some notes on the state of knowledge about oral transmission in music. In: D. Heartz, B. Wade (eds). International Musicological Society: Report on the Twelfth Congress, Berkeley 1977. Basel, London: Bärenreiter, pp. 139–144.
Rankin, S. K. (1993). Carolingian music. In: R. McKitterick (ed.): Carolingian Culture: Emulation and Innovation. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 274–316.
Treitler, L. (1975). “Centonate” chant: übles Flickwerk or E pluribus unus? Journal of the American Musicological Society, Vol. 28, pp. 1–23.
Treitler, L. (1988). Communication regarding Levy’s “Charlemagne’s archetype of Gregorian chant”. Journal of The American Musicological Society, Vol. 41, pp. 566–575.
Wagner, P. (1970). Einführung in die Gregorianischen Melodien. Ein Handbuch der Choralwissenschaft. Zweiter Teil: Neumenkunde. Hildesheim: Georg Olms Verlag; Wiesbaden: Breitkopf & Härtel
SELECTED BIBLIOGRAPHY
Books:
Agustoni, L., & J. B. Göschl (1987). Einführung in die Interpretation des Gregorianischen Chorals. Bd. 1: Grundlagen. Regensburg: Gustav Bosse Verlag.
Bárdos, K. (1975). Volksmusikartige Variierungstechnik in den ungarischen Passionen (15.–18. Jahrhundert). Aus dem Ungarischen übertragen von T. und P. Alpári. Musicologia Hungarica: neue Folge, Veröffentlichungen des Bartok-Archivs Nr. 5. Budapest, etc.: Akadémiai Kiadó , etc.
Cardine, E. (1979). Semiologia gregoriana. Roma: Pontificio di Musica Sacra.
Diehr, A. (2004). Literatur und Musik im Mittelalter. Berlin: Erich Schmidt Verlag.
Fellerer, K. G. (1941). Deutsche Gregorianik im Frankenreich (Kölner Beiträge zur Musikforschung, Bd. V). Regensburg: Gustav Bosse Verlag.
Graduale Triplex (1979). Paris-Tournai: Abbaye Saint-Pierre de Solesmes & Desclée.
Harnoncourt, N. (1982). Musik als Klangrede. Wege zu neuen Musikverständnis. Salzburg, Wien: Residenz-Verlag.
Jeffery, P. (1990). The formation of the earliest Christian chant traditions: four processes that shaped the texts. PRISM: Yale Institute of Sacred Music, Worship and the Arts 14 (December), pp. 10–13.
Nettl, B. (1981). Some notes on the state of knowledge about oral transmission in music. In: D. Heartz, B. Wade (eds). International Musicological Society: Report of the Twelfth Congress, Berkeley 1977. Basel, London: Bärenreiter, pp. 139–144.
Rubenis, A. (1997). Viduslaiku kultūra Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC.
Schmidt, C. (2004). Harmonia Modorum. Eine gregorianische Melodielehre (Publikationen der Schola Cantorum Basiliensis). Winterthur: Amadeus Verlag.
Articles:
Hucke, H. (1980). Toward a new historical view of Gregorian chant. Journal of the American Musicological Society, Vol. 33, No. 3, pp. 437–467.
