LATVIEŠU KOMPONISTES: DZIMUMA IDENTITĀTE UN TĀS IZPĒTES PERSPEKTĪVAS

Autori

  • Ilze Šarkovska-Liepiņa

Atslēgvārdi:

latviešu mūzika, identitāte un mūzika, dzimtes studijas, feminisms, latviešu komponistes

Anotācija

Jau kopš 20. gadsimta sākuma latviešu sievietes tēls pakāpeniski ieņem arvien lielāku vietu profesionālās mūzikas jomā; mūsdienās tas kļuvis par neatņemamu, ļoti nozīmīgu mūzikas kultūras sastāvdaļu (sieviešu vidū ir komponistes, atskaņotājmākslinieces, skolotājas un profesores, mūzikas menedžeres, muzikoloģes u. c.). Marijas Gubenes (1872–1947), Paulas Līcītes (1889–1966), Lūcijas Garūtas (1902–1977), Laumas Reinholdes (1906–1986), Maijas Einfeldes (1939), Selgas Mences (1953), Daces Aperānes (1953), Ilonas Breģes (1957), Indras Rišes (1961), Ligitas Sneibes (1962), Anitras Tumševicas (1971), Gundegas Šmites (1977), Rutas Paideres (1977), Santas Ratnieces (1977) u. c. komponistu sieviešu mūziku var pētīt, izmantojot vēsturiskās vai sistemātiskās muzikoloģijas metodes. Taču nepieciešama arī starpdisciplināra pieeja, lai aptvertu dzimuma, seksualitātes un feminisma diskursu, kā arī socioloģijas un sociālās vēstures motīvus, kas var ienest gluži jaunas, negaidītas vēsmas latviešu skaņumākslas un mūzikas vēstures kanonu kontekstā. Šajā rakstā Latvijas komponistu sieviešu identitāte aplūkota kā nacionālās kultūras identitātes aspekts. Analizēti sociālie un politiskie apstākļi, feminisma loma latviešu literatūrā un kultūrā, kā arī jautājumi, kas saistīti ar sievietes pašizziņu, pašizpratni un paškritiku.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Beard, D., & K. Gloag (2005). Musicology: The Key Concepts. London, New York: Routledge.

Biezais, H. (1955). Die Hauptgöttinnen der alten Letten. Trans. by R. Drīzule as: Seno latviešu galvenās dievietes. Rīga: Zinātne, 2006.

Buceniece, E. (1999). Saprāts nav ilūzija (Rietumu filozofija modernisma situācijā) [Reason is not an Illusion (Western Philosophy in the Situation of Post-Modernity)]. Rīga: Pētergailis.

Bula, D. (2000). Dziedātājtauta: folklora un nacionālā ideoloģija [Nation of Singers: Folklore and National Ideology]. Rīga: Zinātne.

Latvian Cultural Canon: Music (2009). http://www.kulturaskanons.lv/en/1/7/

Latviešu konversācijas vārdnīca [Latvian Conversation Dictionary] (1939), 19. sējums [Vol. 19] . Rīga: A. Gulbja apgāds.

Palēviča, M. (1939). Sievietes gara līdzdalības nepieciešamība tautas dzīvē un kultūrā [The necessity of the participation of the woman’s spirit in the life and culture of a nation]. Latviete [Latvian Woman], Nr. 1, 5.–7. lpp.

Samama, L. (2009). Interview with S. Ņedzvecka. Rīga, Latvijas Radio Klasika, 22 October. http://www.latvijasradio.lv/program/3/2009/10/20091022.htm

Ström, Å., & H. Biezais (Hrsg., 1975). Germanische und Baltische Religion (Die Religionen der Menschheit. Hrsg. von C. M. Schröder, Bd. 19.1). Stuttgart: W. Kohlhammer.

Stumbre, S. (1969). Zvaigznes un zeme: Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā [Stars and Earth: Garūta’s Life and Work]. Rīga: Liesma.

Stumbre, S. (1985). Vasaras pastorāles: komponiste Paula Līcīte dzīvē un darbā. [Summer Pastorals: Composer Paula Līcīte in the Life and Work]. Rīga: Liesma.

Šnē, N. (2010). Personal interview. 15 October.

The Global Gender Gap Index 2010 rankings: Comparisons with 2009, 2008, 2007 and 2006. In: R. Hausmann, L. D. Tyson, S. Zahidi (2010). The Global Gender Gap Report 2010 (World Economic Forum), pp. 8–9. http://www3.weforum.org/docs/WEF_GenderGap_Report_2010.pdf

Toivo, T. Sievietība [Womanhood]. Latviete [Latvian Woman]. 1935, Nr. 6/7, 101.–107. lpp.

Zelče V. (2002). Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē = Unbekannte. Frauen Lettlands in der zweiten Hälfte des 19. Jahrhunderts. Rīga: Latvijas Arhīvistu biedrība.

Publicēts

20.06.2024

Izdevums

Sadaļa

1. TĒMA. MŪZIKA UN IDENTITĀTES: BALTIJAS JŪRAS REĢIONS 21. GADSIMTĀ

How to Cite

LATVIEŠU KOMPONISTES: DZIMUMA IDENTITĀTE UN TĀS IZPĒTES PERSPEKTĪVAS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 8, 99–109. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/247