FELICITA TOMSONE UN OPERA PŪT, VĒJIŅI! (1960)
Atslēgvārdi:
operas librets, operas iestudējums, Rainis, Pūt, vējiņi! muzikālajā teātrī, kultūrpolitika, tautasdziesmaAnotācija
Latviešu komponistes Felicitas Tomsones (dzim. Vidberga, 1901–1969) vārds visbiežāk saistās ar viņas operu Pūt, vējiņi! (1960), tomēr sava laika kritiķu negatīvais vērtējums par šo darbu atstāja sekas uz komponistes tālāko radošo dzīvi. Pēc daudziem gadiem šis ir pirmais mēģinājums no jauna paskatīties uz šo aizmirsto latviešu oriģināloperu. Raksta centrā ir Felicitas Tomsones Pūt, vējiņi! kā viena no Raiņa lugas kameriskākajām interpretācijām latviešu muzikālajā teātrī. Akcentēta tautasdziesmas nozīme un salīdzinātas tās traktējuma izmaiņas lugas un libreta tekstā, kā arī tā attiecības ar operas muzikālo materiālu. Par pētījuma avotiem kalpojuši operas Pūt, vējiņi! klavierizvilkumi no Latvijas Nacionālās operas un baleta nošu arhīva un Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves, kā arī Latvijas Valsts arhīva Latvijas Nacionālās operas fonda dokumenti un presē publicētā informācija par iestudējuma
tapšanas gaitu un tā rezultātu.
Downloads
References
Tomsone, Felicita (1947). Pūt, vējiņi! Operas klavierizvilkums. Glabājas Latvijas Nacionālās operas un baleta nošu bibliotēkā, reģistrācijas nr. 0178
Tomsone, Felicita (1947). Pūt, vējiņi. Operas klavierizvilkums. Glabājas Latvijas Nacionālās operas un baleta nošu bibliotēkā, reģistrācijas nr. 0179
Latvijas Valsts arhīvs (LVA)
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskās padomes sēdes protokols. 1960.gada 13. marts, 260. f., 1. apr., 19. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskās padomes sēdes protokols. 1960. gada 28. maijs, 260. f., 1. apr., 19. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra koncertmeistares Veltas Ošes mēģinājumu un koncertu kontroles žurnāls. 1957. gada 6. novembris – 1960. gada 5. jūnijs, 260. f., 1. apr., 156. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra 1959./60. gada sezonas dekādes afišas, 260. f., 2. apr., 115. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra 1960./61. gada sezonas dekādes afišas, 260. f., 2. apr., 116. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra kolektīva kopsapulču protokoli un darba atskaites, solistu apspriede. 1960. gada 6. jūlijs, 260 f., 5. apr., 17. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra kora kolektīva ražošanas sapulces protokols. 1959. gada 13. augusts, 260. f., 5. apr., 32. lieta.
Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra orķestra ražošanas apspriede. 1959. gada14. augustā, 260. f., 5. apr., 32. lieta.
Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM)
RMM 213350 – kol. Felicita Tomsone, apr. Felicitas Tomsones opera Pūt, vējiņi!. [notis].
RMM 213351 – kol. Felicita Tomsone, apr. Felicita Tomsone pretskatā, ap 1939. gadu.Portrets.
RMM 213353 – kol. Felicita Tomsone, apr. Komponiste Felicita Tomsone pretskatā, tuvplānā. 1950. gadu sākums. Portrets. Apakšmalā autogrāfs.
RMM 275903 – kol. Pēteris Grāvelis, apr. Felicitas Tomsones operas Pūt, vējiņi! programmiņa, 1960. gads.
Latviešu opera laiku lokos – 2. Rīga: 1989 [CD albums] (skatīts 2021. gada 5. jūnijā) http://www.diva.lv/audio/latviesu-opera-laiku-lokos/put-vejini-baibas-un-ulda-duets
Silabriedis, Orests (2014). Felicitas Tomsones un Teodora Tomsona vokālā un instrumentālā kamermūzika. LR3 raidījums. 4. maijs (skatīts 2021. gada 5. jūnijā) https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/felicitas-tomsones-un-teodoratomsona-vokala-un-instrumentala-ka.a37084/
Jurjānu Andrejs (1903). Viegli laidu es rociņu. Latvju tautas mūzikas materiāli. Otrā grāmata. (skatīts 2021. gada 5. jūnijā) http://pase.garamantas.lv/lv/unit/1523663
Tomsone, Felicita, Tomsons, Teodors (1989). Dziesmas: balsij un klavierēm [notis]. Rīga: Liesma.
[anonīms] No krasta līdz krastam.. Laiks, nr. 9, 30. 01. 1985., 2.
Aperāne, Dace.LNO sōlistu koncerts. Laiks, nr. 17, 28. 04. 2001., 4.
Balodis, Jānis (red.). Akadēmiskais operas un baleta teātris. Rīgas Balss, nr. 156, 02.07. 1960., 7.
Balodis, Jānis (red.). Teātros un koncertzālēs. Rīgas Balss, nr. 279, 24. 11. 1960., 7.
Bāliņa R. Ciemos pie Lūcijas Garūtas. Literatūra un Māksla, nr. 18, 07. 05. 1960., 3.
Bērziņa, Marita. Kur tie gadi. Karogs, nr. 6, 01. 06. 1990. 186–189.
Bērzkalns, Valentīns. Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki. Latvju Mūzika nr. 6, 01.01. 1973, 561.
Birnsons, Artūrs. Līdz galam neatrisināts… Literatūra un Māksla, nr. 27, 09. 07. 1960., 3.
Darkevics Arvīds. Par dažām operas jaunrades problēmām. Karogs, nr. 4, 01. 04.1960., 95–102.
Dimants, A. Operas un baleta teātra kolektīvam sākusies kārtējā atpūta. Padomju Jaunatne, nr. 148, 29.07.1960,3.
Grāvītis, Oļģerts (1963). Nemirstīgais dzejnieks mūzikā. Dzimtenes Balss, nr. 75, 20.09. 1963, 4.
Grāvītis, Oļģerts. Pūt, vējiņi! Vai muzikāls eksperiments? Cīņa, nr. 151, 27. 07. 1960., 3.
Grīnfelds, Nilss. Mūzika Raiņa daiļradei. Padomju Jaunatne, Literatūras un Mākslas pielikums, nr. 179, 10. 09. 1949., 3.
Grīnfelds, Nilss. Par mūzikas kritiku. Literatūra un Māksla, nr. 50, 17. 12. 1960., 3.
Īverts, Ilmārs (red.).Akadēmiskā operas un baleta teātrī. Cīņa, nr. 210, 03. 09.1960., 3.
Īverts, Ilmārs (red.).Rīgas teātros un koncertzālēs. Cīņa, nr.142, 16. 06. 1960., 3.
Kasperskis, M. Ko dara komponisti Latvijā. Latviju Vārds, nr. 23, 23. 03. 1946., 4.
Koļeda, Romāns. Mūzika un vārds: Alfrēds Kalniņš – Latvijas ērģeļu virtuozs. Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, nr. 3, 01. 03. 1998., 20–21.
Mārēns P. Divas operas solistes atvadās no skatītājiem. Rīgas Balss, nr. 174, 23. 07.1960., 5.
Muižnieks, Ignats (red.) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Plēnums. Literatūra un Māksla, nr. 31, 06. 08. 1960., 1.
Patvaldnieks, Eduards (1981). Veiksmīgs koncerts. Laiks, nr. 88, 04. 11. 1981.,3.
Reķe, S. Ulda un Baibas likteņstāsts uz operas skatuves. Rīgas Balss, nr. 126, 26. 05.1960., 4.
Rozenieks, Jānis. Par Arturu Salaku, koklēm un operu ”Pūt, vējiņi!”. Cīņa, nr. 64., 17.03.1959., 4.
Stumbre, Silvija (1960). Ar drosmi vien šoreiz ir par maz. Rīgas Balss, nr. 153, 29.07. 1960., 6.
Škapars, Jānis (red.). Felicita Tomsone. Literatūra un māksla, nr. 38. 20. 09. 1969., 15.
Štrāle-Didrichsone, Ilze. Ritas Dzilnas-Zaprauskas koncerts. Latvija Amerikā, nr. 18,07. 05. 1977., 3.
Štrāle-Didrichsone, Ilze. Simpatisks koncerts. Laiks, nr. 37, 07. 05. 1977., 3.
Tons, Edgars. Kritiķis – draugs un palīgs. Literatūra un Māksla, nr. 49. 10. 12. 1960., 3.
Trepša, Norberts. [bez nosaukuma]. Atbalss: Altetingas latviešu komitejas informācijas daļas ziņu dienesta biļetens, nr. 144–145, 24. 06. 1946., 3.
Valdmanis, Rūdolfs. Ko dara komponisti Latvijā. Nākotnes Ceļš: Latviešu nometnes laikraksts Ķīlē, nr. 74, 04. 05. 1946., 7.
Vīnerte, Mirdza. Jaunas mākslinieces ar latvisku programmu. Laiks, nr. 25. 28. 03.1981., 3.
Zariņš, Marģeris.8. Apstāties un atskatīties. Optimistiskās dzīves enciklopēdijas P-P-V (pēdējais pārstrādātais variants). Karogs, nr. 8, 01. 08. 1993., 39–41.
Alksne, Benita, un Vita Banka, Māris Dakteris, u.c. (2000). Latvijas Nacionālā opera. Rīga: Mantojums, Jumava.
Bērziņa, Marita (2015). Sigismunds Vidbergs. Rīga: Neputns.
Briede, Vija (1987). Latviešu operteātris. Rīga: Zinātne.
Briede-Bulavinova Vija (1975). Latviešu opera (līdz 1940. gadam). Rīga: Zinātne.
Fūrmane, Lolita (2017). Nikolajs Dauge: Atmiņas par pianistu un pedagogu. Rīga: Mantojums, 24.
Grāvītis, Oļģerts (1961). Drošs pamats tālākai augsmei: Opera un balets 42. sezonā. Teātris un dzīve. Rīga: LVI, 32–48.
Hausmanis, Viktors (1973). Raiņa dramaturģija. Rīga: Zinātne. Krājuma dārgumi: Raiņa saulgriežu pasakas muzikālā interpretācija – Arvīda Žilinska opera ”Zelta zirgs”. Raiņa un Aspazijas muzejs (skatīts 05. 06. 2021.) http://www.aspazijarainis.lv/krajuma-dargumi-raina-saulgriezu-pasakasmuzikala-interpretacija-zilinska-opera-zelta-zirgs/
Šikov, Viktor (1984). Muzykanty verhnevolž'â. Moskva: Moskovskij rabočij, 97–106.
Teteris-Dunker, Melisandra E. (2017). From table to theater: Pūt, vējiņi, the ever-evolving song. A Thesis. Long Beach: California State University, 52 (skatīts 05. 06. 2021.) https://www.proquest.com/openview/5cda155faad30f87b9691c8f4b734ced/1?pq-ori
gsite=gscholar&cbl=18750&diss=y
U Na (2009). Pedagogičeskaâ deâtel'nost' professora B. S. Zaharova v Šanhae (po materialam dokumentov i publikacij Din Šan Dè). Izvestiâ Rossijskogo gosudarstvennogo pedagogičeskogo universiteta imeni A. I. Gercena, 92. N. P. Civinskaâ. SPb, 262–271. https://lib.herzen.spb.ru/m/rgpu-periodic/1/101 Viduleja, Ligita (1973). Latviešu padomju opera. Rīga: Zinātne.
Viduleja, Ligita (1973). Latviešu padomju opera. Rīga: Zinātne.
