18. GADSIMTA NOGALES (1782–1800) KONCERTDZĪVE RĪGĀ THEATERZETTEL KOLEKCIJAS LIECĪBĀS
Atslēgvārdi:
publiskie koncerti un programmu veidošanas principi, klausītāji, Haidns, Pleijels, MocartsAnotācija
18. gadsimta beidzamās desmitgades Rīgas mūzikas vēsturē ir iezīmīgas kā kardinālu pārmaiņu laiks. Strauji uzplaukst publiskā koncertdzīve: skaņdarbs arvien biežāk kļūst ne vien par tīkamu fonu saviesīgam pasākumam turīgu ļaužu namā (lai arī šī funkcija pilnībā neizzūd), bet par pašvērtību, ko īpašā koncertzālē var novērtēt un baudīt jebkurš biļeti iegādājies interesents – ņemot gan vērā tolaik pašsaprotamos kārtu ierobežojumus. Līdzīgi kā daudzviet vācvalodīgajā kultūrtelpā, arī Rīgā nozīmīgs koncertdzīves centrs šajā periodā ir pilsētas teātris (Rigaer Stadttheater). Tā paspārnē darbojas gan dramatiskā, gan opertrupa, un tieši nepieciešamība angažēt mūziķus – solistus, orķestra māksliniekus un kapelmeistaru – ir būtisks impulss koncertdzīves attīstībai.
Downloads
References
LUAB RRGN (Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa)
LUAB RRGN, 6714–6732:
Izrāžu afišas un koncertu programmas, 1782–1800 (daļa no Rīgas pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmu kolekcijas, 1782–1914 / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1782–1914)
[Anonym] (1761). Schreiben von einem Freund in der Stadt an seinen Freund zu Lande. Rigische Anzeigen (Beylage zum XXV. Stück), 24. Dezember, Nr. 25
[Anonym] (1774). Bekanntmachungen. Rigische Anzeigen, 20. Oktober, Nr. 42: 3
[Anonym] (1799). Trois grandes Sonates pour le Clavecin ou Pianoforte, avec. accomp. d'un Violon et Violoncello, par I. Pleyel. Allgemeine musikalische Zeitung, 5. Juny, Nr. 36: 572–573
[Anonym] (1830). Memoir of Johann Peter Salomon. The Harmonicon, vol. 8: 45–50
Behling, Rudolph (1860). Hundert Jahre der Musikalischen Gesellschaft zu Riga: zur Feier des hundertjährigen Bestehens derselben. Riga: [W. F. Häcker]
Breģe, Ilona (1997). Teātris senajā Rīgā. Rīga: Zinātne
Čeže, Mikus (2007). Burvju flauta Rīgas vēsturē. In: Dzirdēt Mocartu. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, 275–304
Dukov, Evgenij Viktorovič (2003). Koncert v istorii zapadnoevropejskoj kul’tury. Moskva: Klassika-XXI
ff. (1859). Die musikalische Gesellschaft in Riga. Rigasche Zeitung. 25. März (6. April), Nr. 69: 1–2
Finscher, Ludwig (1974). Studien zur Geschichte des Streichquartetts. Die Entstehung des klassischen Streichquartetts. Von den Vorformen zur Grundlegung durch Joseph Haydn. Kassel: Bärenreiter
Gailīte, Zane (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Rīga: Pētergailis
Gerber, Ernst Ludwig (1790). Historisch-biographisches Lexicon der Tonkünstler: welches Nachrichten von dem Leben und Werken musikalischer Schriftsteller, berühmter Compo- nisten, Sänger, Meister auf Instrumenten, Dilettanten, Orgel- und Instrumentenmacher, enthält. Erster Theil. Leipzig: Johann Gottlob Immanuel Breitkopf
Hanovs, Deniss (2014). Opera seria un Eiropas aristokrātijas kritika 18. gadsimta Apgaismības kultūrā. In: Mūzikas akadēmijas raksti, XI. Sast. Baiba Jaunslaviete. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 100–116
Heartz, Daniel (2009). Mozart, Haydn and Early Beethoven. New York: Norton
Irving, John (2010). Mozart's Words, Mozart's Music: Untangling an Encounter with a Fortepiano and Its Remarkable Consequences. In: Words and Music (series: Austrian Studies. Vol. 17). Edited by Judith Beniston, Geoffrey Chew and Robert Villain. [Cambridge:] Modern Humanities Research Association, 29–42
Kārkliņš, Ludvigs (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga: Liesma
Keefe, Simon Patrick (2009). Across the Divide: Currents of Musical Thought in Europe, c. 1790–1810. In: The Cambridge History of Eighteenth-Century Music. Edited by Simon Patrick Keefe. Cambridge: Cambridge University Press, 661–688
Kerten, August Friedrich Wilhelm von (1783). Auszug aus dem Tagebuch eines Russen auf seiner Reise nach Riga. Riga: [o. V.]
Komlós, Katharina (1987). The Viennese Keyboard Trio in the 1780s: Sociological Background and Contemporary Reception. Music & Letters, vol. 68, No. 3: 222–234
Lindenberga, Vita (1997). Rīgas Pilsētas teātris teātra programmu krājuma gaismā (1782–1814). In: Gadsimtu skaņulokā. [Sast.] Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 48–60
Lindenberga, Vita, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane (sast.) (1997). Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne
Lindenberga, Vita (2004a). Jozefa Haidna skaņdarbi Rīgas koncertdzīvē 18. un 19. gs. mijā. In: Skaņuloki gadsimtos. [Sast.] Vita Lindenberga, Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane un Mikus Čeže. Rīga: Zinātne, 36–46
Lindenberga, Vita (2004b). Rīgas kulturoloģiskā situācija 18. gs. 2. pusē un K. F. E. Baha darbu atskaņojumi. In: Skaņuloki gadsimtos. [Sast.] Vita Lindenberga, Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane un Mikus Čeže. Rīga: Zinātne, 9–21
Lindenberga, Vita, Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane un Mikus Čeže (sast.) (2004). Skaņuloki gadsimtos. Rīga: Zinātne
Paul, Jean (1804). Flegeljahre. Eine Biographie. Zweites Bändchen. Tübingen: J. G. Cotta'sche Buchhandlung
Pētersone, Līga (2018). Klavieru trio Latvijas atskaņotājmākslā: vēsturiskā kopaina, ansambļi un spēles tradīcijas. Promocijas darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Pētersone, Pārsla (zin. red.) (2003). Johans Andreass Ēzens. Rīga 18. gadsimtā: zīmējumi. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Ritzarev, Marina (2006). Eighteenth-Century Russian Music. London and New York: Routledge, 2016
Rudolph, Moritz (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon: nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Kommissions Verlag von N. Kymmel
Scheunchen, Helmut (1991). Franz Adam Veichtner: ein Lebensbild zum 250. Geburtstag (Schriftenreihe der Georg-Dehio-Gesellschaft Oldenburg). Esslingen: Helmut Scheunchen
Snell, Karl Philipp Michael (1794). Beschreibungen der russischen Provinzen an der Ostsee. Jena: Akademische Buchhandlung
Torgāns, Jānis (1997). Daži Rīgas mūzikas vēstures bibliogrāfiskie un arhīva avoti. In: Gadsimtu skaņulokā. [Sast.] Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 83–99
Torgāns, Jānis (2004). K. F. E. Baha saskarsmes ar Latviju. In: Skaņuloki gadsimtos. [Sast.] Vita Lindenberga, Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane un Mikus Čeže. Rīga: Zinātne, 22–35
Vītoliņš, Jēkabs, un Lija Krasinska (1972). Latviešu mūzikas vēsture, 1. Rīga: Liesma
Weber, William (2008). The Great Transformation of Musical Taste: Concert Programming from Haydn to Brahms. New York, NY: Cambridge University Press
White, Chappell (2001). Giornovichi, Giovanni. Oxford Music Online: Grove Music Online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000011178 (skatīts 01.02.2019.)
Zaslaw, Neal (1989). Mozart's Symphonies: Context, Performance Practice, Reception. Oxford: Clarendon Press
Žune, Inese (2016). Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā. Rīga: Zinātne
