SIMFONIJAS JĒDZIENS. PĒTNIEKA LABIRINTS?

Autori

  • Zane Prēdele

Atslēgvārdi:

simfonija, žanrs, etimoloģija, komponisti

Anotācija

Grieķu mitoloģijā ir teiksma par Etiopijas brīnumputnu Fēniksu, kurš, paredzēdams savu galu, sadedzinās ligzdā. Taču turpat no pelniem ceļas jauns Fēnikss. Ir arī cita versija – Fēnikss mirst, ieelpojot ligzdas zāļu aromātu, bet no viņa sēklas rodas jauns putns, kas pārnes sava tēva pīšļus uz Ēģipti. Tātad šis ir mīts par sēklu, kas aiznesta citur, un pīšļiem, kas rada jaunu dzīvību. Fēniksa tēls lieti noder, iepazīstinot ar simfonijas jēdzienu un kaut daļēji arī ar tā laikmetīgo traktējumu. Kā zināms, gadsimtu gaitā pats simfonijas žanrs piedzīvojis vairākus arhetipus – klasisko, romantisko u. c., bet vai spējam pārvarēt stereotipu apburto loku un formulēt šā žanra identitāti mūsdienās? Mūziķu aprindās vārds simfonija ir biežā apritē, tomēr vai izprotam tā jēdzienisko būtību? Un vai komponistu Artura Maskata un Imanta Kalniņa pēdējās simfonijas dod mums iespēju runāt par žanra atdzimšanu jaunā veidolā? Šī raksta ietvaros es vēlētos aplūkot simfonijas jēdziena traktējuma vēsturi un raksturot tā brīvāku, individuālāku tvērumu laikmetīgajā latviešu mūzikā. 

Downloads

Download data is not yet available.

References

Čaklais M. Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā. – Rīga: Jumava, 1998.

A Greek-English Lexicon / compiled by H. G. Liddell and R. Scott. – New York: Oxford University press, 1996.

Jungheinrich H. K. A world of “freely invented orders of magnitude”: Hans Werner Henze and the problem of the Symphony // Contemporary Music Review: Vol. 12. – Malaysia: Harwood Academic Publishers GmbH, 1995, p. 125–143.

Steinbeck W., Blumrőder C. von. Die Symphonie im 19. und 20. Jahrhundert: Band 3, 2. – Laaber: Laaber-Verlag, 2002.

Wilson C. The survival of the symphony // The New Grove Dictionary of Music and Musicians: Vol. 24. – London: Macmillan Publishers Limited, 2001, p. 847–849.

Хориков И., Малев М. Новогреческо-русский словарь. – Москва: Культура и традиции, 1993.

Штейнпресс Б. Симфония // Музыкальная энциклопедия / гл. ред. Ю. В. Келдыш, т. 5. – Москва: Советская энциклопедия, 1981, c. 22–26.

Щербо Т. Понятие «симфония»: вопросы этимологии, истории, эстетики и философии // Двенадцать этюдов о музыке: K 75-летию со дня рождения Евгения Владимировича Назайкинского 12 августа 2001 года. Его ученики / сост. Л. Н. Логинова. – Москва: Московская государственная консерватория им. П. И. Чайковсково, 2001, c. 157–169.

Publicēts

19.06.2024

How to Cite

SIMFONIJAS JĒDZIENS. PĒTNIEKA LABIRINTS?. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 2, 121-131. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/271