20. GADSIMTA ANALĪTISKĀS METODES PIEMĒROŠANA JEBKURA STILA MŪZIKAI, IESKAITOT DŽEZU

Autori

  • Imants Mežaraups

Atslēgvārdi:

analītiskās metodes, mūzikas struktūra, mūzikas interpretēšana

Anotācija

Jauna skaņdarba apguve ir multidimensionāls uzdevums ikvienam mūziķim – jaunam vai vecam, pieredzējušam vai iesācējam. Akadēmiskajā atskaņotājmākslā (tai pretstatāma improvizācija, kas raksturīga džezam un popmūzikai) mūziķim lielākoties jāapgūst visa notīs pierakstītā informācija un jāietver tā savā priekšnesumā. Šo procesu iespējams paātrināt un padarīt precīzāku, ja, pētot partitūru, strādā ar analīzes metodēm. Turklāt analīze var sniegt nozīmīgas norādes, kā mūziķim visveiksmīgāk interpretēt to vai citu mūziku. Analītiskās metodes, ko izstrādājuši Heinrihs Šenkers, Fēlikss Zalcers un Pauls Hindemits, paver iespēju labāk dzirdēt un interpretēt atšķirīgu stilu un žanru darbus. Zināšanas par šīm metodēm ievērojami uzlabo mūziķa spēju saprast skaņdarbu no strukturālā vai fonētiskā viedokļa. Šīs metodes atbilst idejām par skanējuma vadlīnijām, ko ierosināja džeza teorētiķi. Tās sekmē mūzikas audiālās uztveres attīstību, kā arī palīdz, radot transkripcijas. Analīze spēj sniegt pavedienus, kā labāk interpretēt mūziku – ar lielāku pārliecību, izpratni un emocionālo brīvību; tas attiecas uz jebkuru stilu – gan klasisko, gan džezu.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Berg, S. (1990). Jazz Improvisation: The Goal-Note Method. Second Edition. Delevan, New York: Kendor Music, Inc.

Berry, W. (1976). Structural Functions in Music. New York: Dover Publications, Inc.

Friedmann, M. L. (1990). Ear Training for Twentieth-Century Music. New Haven: Yale University Press.

Hindemith, P. (1937). Unterweisung im Tonsatz. Teil I: Theoretischer Teil. Trans. by A. Mendel as: The Craft of Musical Composition. Book 1: Theoretical Part. London: Schott & Co Ltd., 1942.

Kostka, S. (1990). Materials and Techniques of Twentieth-Century Music. Third Edition. Englewood Cliffs, New Jersey: Prentice Hall, Inc.

Larson, S. (1992). Species Counterpoint: A Study of Musical Expression (Manuscript). Temple University, Esther Boyer College of Music and Dance, Philadelphia, PA, USA.

Sadie, S., & A. Latham (eds, 1988). The Norton/Grove Concise Encyclopedia of Music. London: Macmillan Press Ltd.

Salzer, F. (1982). Structural Hearing: Tonal Coherence in Music. New York: Dover Publications, Inc.

Schenker, H. (1932). Fünf Urlinie-Tafeln. Trans. as Five Graphic Music Analyses (with a new introduction by F. Salzer). New York: Dover Publications, Inc., 1969.

Straus, J. N. (1990). Introduction to Post-Tonal Theory. Englewood Cliffs, New Jersey: Prentice Hall, Inc.

Publicēts

20.06.2024

Izdevums

Sadaļa

2. TĒMA. JAUNAS PIEEJAS MŪZIKAS ANALĪZEI

How to Cite

20. GADSIMTA ANALĪTISKĀS METODES PIEMĒROŠANA JEBKURA STILA MŪZIKAI, IESKAITOT DŽEZU. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 8, 168–178. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/275