NO PRĀTA UZ DZIRDI JEB MŪZIKA TRANZĪTĀ

Anotācija

Mūzikas pārraide no prāta uz dzirdi prasa divkāršu pārveidi: skaņa pārtop simbolā, lai pēc tam atkal transformētos skaņā – pastāvošā un nozīmīgā. Šai divkāršajai pārveidei ir vajadzīga vispārpieņemta valoda ar savu vispārējo sintaksi, kas ļaus pārraidīt naratīvo struktūru no viena avota uz otru un atpakaļ. Mūzikas notācija ir ne tikai nepilnīgs, bet arī maldinošs mūzikas jēgas atspoguļotājs, jo nošu lasītāji ir tendēti noteikt mūzikas sintakses vienības, motīvus un frāzes ierastā, bet ne visai atbilstošā veidā, kas balstās uz metru, taktssvītrām un nošu grupējumiem, – itin kā tās būtu metra vienības. Atskaņojuma viengabalainība ir atkarīga no tā, kā norit virzība uz kulminācijas punktu. Atskaņojuma procesā jāpievērš lielāka uzmanība mūzikas materiāla kompozicionālajām īpatnībām; tādējādi izdosies atklāt pamattēla (Grundgestalt) attīstību, balstoties uz kompozīcijas struktūras izpratni. Rakstā aplūkoti veidi, ar kuriem atskaņotājam jārēķinās atbilstoši dažādām pamattēla attīstības pakāpēm, saglabājot motīvu viengabalainību, kā arī visu balsu mērķtiecīgu virzību akordā un struktūras karkasu.