ALEKSEJA LOSEVA PIEEJA MŪZIKAS SATURAM UN VALODAI
Atslēgvārdi:
mūzikas saturs, forma, būtība, enerģija, vārds, valoda, eidos, skaitlis, laiksAnotācija
Mūzikas būtību un saturu parasti uztver kā kaut ko ārpusmuzikālu: to veido jūtas, emocijas, afekti vai citi pasaules fenomeni, ko iespējams attēlot mūzikā. Saskaņā ar šo viedokli, mūzika ir valoda, bet ar ne visai skaidru tās vārdu nozīmi (Eduards Hansliks: Mūzika nekad nepacelsies līdz runai). Pretējs viedoklis sāka veidoties 19. gadsimtā, vienlaikus ar absolūtās mūzikas koncepciju. Pēc Hanslika domām, mūzikas būtība neietver jebkādu saturu, kas būtu atdalāms no tās formas. 19. un 20. gadsimta ievērojamākie muzikologi (ieskaitot Hansu Heinrihu Egebrehtu) un komponisti piekrita šai nostādnei. Formas un satura identifikācija mūzikā var radīt pretējus secinājumus. No vienas puses, mūziku iespējams izprast kā spēli ar formām, kas nav saistītas ar reālo pasauli. No otras puses, sastopams uzskats, ka mūzikas būtība simbolizē visu ārpusmuzikālo pasauli (Andrejs Belijs: Mūzika nekad nenolaidīsies līdz runai). Loseva darbos izkristalizējās simbolisma teorija. Viņa neoplatoniskās domas pamatā bija jēdziens eidos – ideja, būtība, tēls un forma vienlaicīgi. Šis priekšstats atbilst mākslas dabai kopumā, jo mākslinieciskā ideja vienmēr izpaužas caur vizuāli juteklisko tēlu. Antīkie un viduslaiku filozofi uzskatīja, ka eidos apvieno būtību un formu, un reizē tas tika pretstatīts matērijai (neapstrādātam materiālam).
Downloads
References
Asafiev, B. (1947). Muzykal’naya forma kak process. Kniga 2: Intonaciya [Musical Form as Process. Book 2: Intonation]. Moskva-Leningrad: Muzgiz.
Hanslick, E. (1854). Vom musikalisch Schönen: Ein Beitrag zur Revision der Aestethik der Tonkunst. Trans. by G. Payzant as: On the Musically Beautiful: A Contribution Towards the Revision of the Aesthics of Music. Indianapolis: Hackett Publishing Company, 1986.
Hegel, G. W. F. (1817). Enzyklopädie der philosophischen Wissenschaften im Grundrisse. Bd. 1: Die Wissenschaft der Logik. Translated by B. Stolpner as: Gegel’, G. V. F. Entsiklopedya filosofskikh nauk. T. 1: Nauka logiki. Moskva: Mysl’, 1974.
Kazantseva, L. (2001). Osnovy teorii muzykal’nogo soderzhaniya [The Bases of Theory of Musical Content]. Astrakhan’: Fakel OOO, Astrakhan’ Gazprom.
Levaya, T. (1987). Ot romantizma k simvolizmu (nekotorye tendentsii russkoy muzykal’noy kul’tury nachala XX veka) [From Romanticism to Symbolism (some tendencies of Russian musical culture at the beginning of the 20th century)]. Problemy muzykal’nogo romantizma [The Problems of Musical Romanticism]. Leningrad: Leningradsky Gosudarstvenny institut teatra, muzyki i kinematografii, s. 130–143.
Losev, A. (1927). Muzyka kak predmet logiki [Music as a Subject for Logic]. Moskva: Sergiev posad.
Losev, A. (1975). Istoriya antichnoy estetiki. Aristotel i pozdniaya klassika [History of Antique Aesthetics. Aristotle and Later Classics]. Moskva: Iskusstvo.
Losev, A. (1995). Forma–Stil’–Vyrazhenie [Form–Style–Expression]. Moskva: Mysl’.
Milshtein, Ya. (1968). Predislovie [Preface]. V izdanii: F. List. Prometej, partitura [In: F. Liszt. Prometheus, score]. Moskva: Muzyka, s. 2–9.
Mikhailov, A. (1981). Etapy razvitiya muzykal’no-esteticheskoy mysli v Germanii XIX veka [Stages of development of musical-aesthetical thought in Germany in the 19th century]. Muzykal’naya estetika Germanii XIX veka, T. 1 [Musical Aesthetics in Germany in the XIX Century, Vol. 1]. Moskva: Muzyka, s. 9–73.
Mikhailov, A. (2002). SLOVO i MUZYKA: Muzyka kak sobytie v istorii Slova [WORD AND MUSIC: Music as an event in the history of Word]. Slovo i Muzyka. V pamyati A. V. Mikhailova (Materialy nauchn. konferencij Moskovskoj konservatorii, T. 36) [Word and Music. To the Memory of A. V. Mikhailov (Research Works of Moscow Conservatory, Vol. 36)]. Мoskva: Moskovskaya Gosudarstvennaya konservatoriya, s. 6–23.
Shkapa, E. (2004). Eshchio raz o forme i soderzhanii v muzyke. Kontseptsiya G. E. Konyusa [Again on form and content in music. G. E. Konyus’s conception]. Мuzykovedenie [Musicology], No. 1, s. 39–42.
Shushkova, O. (2002). Ranneklassicheskaya muzyka: Estetika. Stilevye osobennosti. Muzykal’naya forma [Early Classical Music: Aesthetics. Style Special Features. Musical Form]. Vladivostok: Dal’nevostochny institut iskusstv.
Yavorsky, B. (1923). Osnovnye elementy muzyki [The Main Elements of Music]. Moskva: Rossiyskaya akademia Khudozhestvennykh nauk.
