"RAKSTOT DIVU VEIDU MŪZIKU": VERNONS DJŪKS ALIASVLADIMIRS DUKEĻSKIS

Anotācija

Vladimirs Dukeļskis (Vladimir Dukelsky, 1903–1969) auga Kijivā līdz brīdim, kad viņa ģimene emigrēja uz ASV 1921. gadā. Izglītību Dukeļskis ieguva Kijivas konservatorijā, absolvējot klavieru un kompozīcijas klases. Taču viņam piemita ne mazāks talants populārajā mūzikā. Sava mentora Džordža Gēršvina (George Gershwin) iedvesmots, Dukeļskis pieņēma amerikāņu pseidonīmu “Vernons Djūks”, kopš 1926. gada savas kompozīcijas parakstot gan kā Dukeļskis, gan Djūks. 1955. gadā ar Vernona Djūka vārdu publicētajā autobiogrāfijā viņš apraksta savu neparasto “duālo muzikālo eksistenci” kā savdabīgu personības dalīšanos – no vienas puses “nopietnais” Dukeļskis”, kurš mēģina atrast savu vietu 20. gadsimta klasiskajā mūzikā, no otras – “nenopietnais” Vernons Djūks, kurš prieka pēc raksta populāras dziesmiņas un mūziku šoviem, kas tomēr beigās kļūst par komponista galveno ienākumu avotu. 
Komponista 20. un 30. gadu karjeras izpēte izgaismo fenomenu, ko pēc analoģijas ar viņa bilinvālismu krievu un angļu valodā, varētu dēvēt par bimuzikalitāti, respektīvi, divu dažādu muzikālo rokrakstu paralēlu attīstību. Klasiskajā mūzikā tas līdzinājās Prokofjeva stilam, savukārt populārajā mūzikā varēja saklausīt gan agrīnas džeza impresijas par Londonas operešu iestudējumiem ap 1926. gadu, gan mūziku izrādēm un kinofilmām, līdz pat tādiem hitiem kā April in Paris un Autumn in New York, kas kļuva par Vernona Djūka vizītkartēm. Abu muzikālo idiomu līdzāspastāvēšana klausītājiem vairākkārt likusi apšaubīt paša komponista apgalvojumu: “Dukeļskis nepavisam nelīdzinās Djūkam.”