SIMFONISKĀ MŪZIKA LATVIJAS NACIONĀLAJĀ OPERĀ STARPKARU PERIODĀ
Atslēgvārdi:
simfoniskā mūzika, Latvijas Nacionālā opera, starpkaru periodsAnotācija
Eiropā veidojoties modernām nacionālajām valstīm, par vienu no galvenajām to kultūridentitātes izpausmēm kļuva operteātris. Augstu autoritāti šī institūcija iekaroja jau 19. gadsimtā lielākajās kultūras galvaspilsētās (Vīnē, Parīzē, Berlīnē), un arī pēc Pirmā pasaules kara jaunizveidotajās Eiropas valstīs operteātris bija būtisks valsts prestiža objekts. Jau drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas (1918) par vienīgo opermākslas centru mūsu zemē kļuva Nacionālā opera (turpmāk LNO), un visā starpkaru periodā tā bija Latvijas mūzikas institūcija par excellence.
Simfoniskā orķestra attiecības ar operu ir muzikoloģijā bieži skarta tēma. Vairāki pētnieki, viņu vidū Pauls Bekers monogrāfijā The Story of the Orchestra (Stāsts par orķestri; Bekker 1936), Džons Spicers un Nīls Zaslavs monogrāfijā The Birth of the Orchestra. History of an Institution, 1650–1815 ( Orķestra dzimšana. Institūcijas vēsture, 1650– 1815; Spitzer, Zaslaw 2004), atklāj, kā tai vai citā laikmetā un kultūrā operteātra orķestri uztvēruši klausītāji, kādas metaforas izmantotas tā raksturojumos. Šie autori detalizēti aplūkojuši simfoniskā orķestra kā patstāvīgas institūcijas emancipāciju, pamazām iegūstot arvien lielāku neatkarību no operas un vokāli simfoniskajiem žanriem. Viena no atziņām, kas caurvij minētās monogrāfijas un svarīga arī LNO orķestra izpētes kontekstā: simfoniskais orķestris operteātrī veidojies kā pavadītājkolektīvs un saikne ar šo funckiju joprojām ir visai cieša. Tomēr vienlaikus simfoniskā orķestra attīstības vēsture atspoguļo centienus apliecināt tā institucionālo patstāvību un neatkarību.
Downloads
References
Arnolds, J. [Jēkabs Graubiņš] (1925). IV simf. koncerts. Latvis. 11. janvāris
Bekker, Paul (1936). The Story of the Orchestra. New York: W.W. Norton & Company
Cielēns, Fēlikss (1963). Laikmetu maiņā: Latvijas neatkarīgās demokrātiskās republikas lielais laiks. Stokholma: Memento
Cīrulis, Jānis (1926). Simfonisks koncerts Nacionālā operā. Latvis. 20. jūnijs
Čeže, Mikus (2008). Latvju opera un Jāzeps Vītols. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Sast. Baiba Jaunslaviete. Rīga: JVLMA, 14.–49. lpp.
Eckardt, Guido Hermann (1925). Symphoniekonzert. Rigasche Rundschau. 12. Januar
Izglītības ministrija. Vietu cenas Latvijas Nacionālā operā 1926./27. g. sezonā. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. fonds, 2. apraksts, 12. lieta
Kaktiņš, Ādolfs (1992). Dzīves opera. Atmiņu tēlojumi. Rīga: Liesma
-ks (1918). Latvju operas atklāšana. Baltijas Ziņas. 9. septembris
Latvijas Nacionālās operas statūti (1922). Likumu un valdības rīkojumu krājums 1: 238.–240. lpp.
Lesiņš, Knuts (1937). Ko sniegs Nacionālā opera jaunajā sezonā. Mūzikas Apskats 4: 90.–92. lpp.
Lesiņš, Knuts (1938). Latviešu oriģināloperu, baletu un simfoniskās mūzikas svētku nedēļa Nacionālā operā. Mūzikas Apskats 7/9: 204.–205. lpp.
M. (1926). Nacionālā opera. Latvijas Kareivis. 10. marts
Noteikumi par Nacionālo operu (1919). Valdības Vēstnesis. 30. septembris
Pārskati par Nacionālās operas darbību 1930./31.–1932./33. gada sezonā. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. fonds, 2. apraksts, 812. lieta
Poruks, Jēkabs (1926). Latvju mūzikas pēdējie septiņi gadi. VI Latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki. Rīga: VI. Latvju dziesmu un mūzikas svētku Preses un propagandas sekcija, 39.–50. lpp.
Poruks, Jēkabs (1928). Simfonisko koncertu lietā. Pēdējā Brīdī. 11. novembris
Rohrer, Katherine Tinley (1986). The orchestra in opera and ballet. In: Joan Peyser (ed.) The Orchestra: Origins and Transformations. New York: Scribner
Spitzer, John, & Neal Zaslaw (2004). The Birth of the Orchestra. History of an Institution, 1650–1815. Oxford: Oxford University Press
Sudrabkalns, Jānis (1926). Kupers un Kazella. Sociāldemokrāts. 27. novembris
Sudrabkalns, Jānis (1929). Simfoniskais koncerts Nacionālajā operā. Sociāldemokrāts. 6. novembris
Sudrabkalns, Jānis (1932). Operā. Sociāldemokrāts. 8. aprīlis
Sudrabkalns, Jānis (1933a). Septembra notikumi Nacionālajā operā. Sociāldemokrāts. 16. septembris
Sudrabkalns, Jānis (1933b). Pirmais simfoniskais koncerts. Sociāldemokrāts. 17. septembris
Zālītis, Jānis (1923). Jaunitāļu simfoniskās mūzikas vakars. Jaunākās Ziņas. 2. februāris
Zālītis, Jānis (1929). Pirmais simfoniskais koncerts Nacionālajā operā. Jaunākās Ziņas. 5. novembris
Zālītis, Jānis (1932a). Spoža operetes debija Nacionālajā operā. Jaunākās Ziņas. 11. janvāris
Zālītis, Jānis (1932b). Brīvības apoteoze mūzikā. Jaunākās Ziņas. 6. aprīlis
Zālītis, Jānis (1932c). Spīdoša simfoniskās mūzikas manifestācija. Jaunākās Ziņas. 1. decembris
Zālītis, Jānis (1934). Pirmais simfoniskais koncerts Nac. operā. Jaunākās Ziņas. 16. novembris
Zālītis, Jānis (1936). 4. simfonijkoncerts J. Kalniņa vadībā. Jaunākās Ziņas. 23. marts
Zālītis, Jānis (1939). Simfonisks koncerts Teodora Reitera vadībā. Jaunākās Ziņas. 13. janvāris
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
