LATVIJAS UN UNGĀRIJAS KULTŪRVĒSTURISKĀS ATTIECĪBAS MŪZIKAS JOMĀ
Atslēgvārdi:
Latvija, Ungārija, kultūrvēsturiskās attiecības, Ferencs ListsAnotācija
Ungārijas un Latvijas diplomātisko attiecību sākums datējams ar 1921. gada 20. jūliju, kad Ungārija atzina Latvijas Republikas neatkarību un iecēla goda konsulu Rīgā. Taču abu valstu kultūrvēsturiskās saites literatūras, tēlotājmākslas un mūzikas jomās pastāvējušas arī daudz agrāk. Jau 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Latvijā viesojās vairāki slaveni ungāru mūziķi, tostarp neredzīgie brāļi Huseks (Hussek) un Kellers (Keller) Vaidingeri (Waidinger), kas 1817. gada 6. augustā uzstājās Melngalvju namā, spēlējot klarneti, basethornu, čellu, ģitāru un kādu „jaunizgudrotu ungāru instrumentu“. 1876. gadā vairākus koncertus Amatnieku biedrības zālē sniedza vijoļvirtuozs un komponists Jožefs Joahims (József Joachim, 1831–1907). Īpaši jāizceļ ungāru cilmes pianista un komponista Ferenca Lista (Ferenc Liszt, 1811–1886) vārds. Ekstātiskā sajūsma, ko Rietumeiropā raisīja Lista triumfālās koncertturnejas, guva atbalsi arī Baltijas reģionā.
Downloads
References
A lett kórus [Latviešu koris] (1936). Budapesti Hirlap. Március 25 [25. marts]
A rigai balett bemutatkozása [Rīgas baleta profils] (1934). Budapesti Hirlap. Május 12 [12. maijs]
Atklāts lībiešu tautas nams (1939). Jaunākās Ziņas. 7. augusts
Conradi, Thorolf von (1944). Franz Liszt in Riga. Deutsche Zeitung im Ostland. 5. September
Das Festkonzert in der Musikakademie (1938). Új Magyarság. Április 5 [5. aprīlis]
Dārziņš, Volfgangs (1937). Džuliana Karolji klavieru vakars. Rīts. 22. decembris
Dārziņš, Volfgangs (1938). Slavenā ungāru Budapeštas Palestrīnas kora koncerts. Rīts. 27. aprīlis
F. J. (1934). A lett Nemzeti Operaház balettje a Városi Színházban [Latvijas Nacionālās operas balets Tautas teātrī]. Pesti Hirlap. Május 12 [12. maijs]
Fūrmane, Lolita (1997). Instrumentālā kamermūzika Latvijā 19. gadsimtā. Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne, 141.–164. lpp.
Grewingk, Maria von (1931). Franz Liszt im Baltikum. Baltische Monatsschrift. 1. Januar, S. 629
Jauna tuvināšanās biedrība (1936). Rīts. 4. janvāris
Konzert-Anzeige (1817). Rigasche Anzeigen. 30. Juli
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Latvijas Republikas un Ungārijas divpusējās attiecības (URL: http://www.mfa.gov.lv/lv/ Arpolitika/divpusejas attiecibas/Ungarija/#kultura; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 1. septembrī)
Lett diszhangverseny [Latviešu galā koncerts] (1938). Nemzeti Ujsag. Április 5 [5. aprīlis]
Lettland auf der Internationalen Messe (1933). Pester Lloyd. Május 16 [16. maijs]
Liszt. (Verspätet) (1842). Rigasche Zeitung. 2. April
Lta (1934). Mūsu baleta panākumi Ungārijā. Latvijas Kareivis. 16. maijs
Mil’štein, Jakov = Âkov Milʹštejn (1956). F. List [F. Lists]. Častʹ 2 [2. daļa]. Moskva: Muzyka
Noch Etwas über Franz Liszt (1842). Rigasche Stadtblätter. 15. April, S. 118
Nodibināta latviešu-ungāru biedrība (1936). Latvijas Kareivis. 4. janvāris
Pallay, Anna (1934). A lett ballet [Latviešu balets]. Pesti Naplo. Május 12 [12. maijs]
P[ilzer], Fr[iedrich] (1876). Joseph Joachim. Rigasche Zeitung. 28. Januar
R. (1933). Ungārijas prese par Latviju. Latvijas Kareivis. 23. maijs
Reitera koris brauks uz Ungāriju (1939). Latvijas Kareivis. 16. augusts
Reitera koris koncertēs Ungārijā (1939). Rīts. 30. jūlijs
T. A. (1939). Ungāru pianists Džula Karolji. Kurzemes Vārds. 2. marts
Ungāru mākslas darbi jau ceļā uz Rīgu (1938). Rīts. 26. janvāris
Vēriņa, Vita = Vita Verinâ (1991). Klavirno-fortepiannoe iskusstvo Latvii (ot istokov do načala HH veka) [Klaviermūzika Latvijā (no pirmsākumiem līdz 20. gadsimta sākumam)]. Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni kandidata isskustvovedeniâ [Mākslas zinātņu kandidāta disertācija]. Leningrad: Leningradskaâ gosudarstvennaâ konservatoriâ imeni N. A. Rimskogo-Korsakova
Zālītis, Jānis (1934). Piezīmes par mūsu baleta solistu Budapeštas programmu. Jaunākās Ziņas. 30. maijs
Zālītis, Jānis (1937). Džulas Karolji klaviervakars. Jaunākās Ziņas. 1. marts
Zālītis, Jānis (1960). Raksti. Red. Jēkabs Vītoliņš un Milda Zālīte. Rīga: Latvijas Valsts Izdevniecība
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
