CAREERS OF LATVIAN OPERA SINGERS AT THE LATVIAN NATIONAL OPERA AND ABROAD IN THE 1920S AND 1930S

Authors

  • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Keywords:

Latvian opera singers, LNO, opera history, Latvians in the world, interwar period, mobility, provinciality

Abstract

The article focuses on the careers of Latvian opera singers in the 1920s and 1930s, particularly emphasizing Latvian pioneers on international opera stages and their followers during the interwar period which also performed in the Latvian National Opera. During the aforementioned decades due to different socio-historical circumstances, many Latvian opera singers strived to improve their vocal skills with professors in Italy, tried their chances in opera theatres abroad (mainly in Germany, but also in Russia and elsewhere) and some of them became artists with internationally acclaimed careers, extending their operatic career geographically as far as the USA and Australia. Naturally, the context of those performing overseas could be regarded as more exceptional cases rather than a trend, however, these personalities are important, but so far not as extensively researched.

Supporting Agencies
National Research Program Latvian Culture – a Resource for the Development of the Country administrated by the Latvian Scientific Council and financially supported by the project CARD (Culture Capital as a Resource for Sustainable Development of Latvia/CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) sub-project Music Culture in Latvia in the 1920s and 1930s, and the second half: overlooked processes, issues, problems implemented by Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Santjago de Čīles Municipālā teātra buklets 1936, pdf. Archivo del Teatro Municipal de Santiago de Chile, 1936.

Brusubārda, Ernests. Pret mākslinieku dezertēšanu. Jaunākās ziņas, 23.09.1930. (publ. Vētra: 186)

Graubiņš Jēkabs. Nacionālā opera. Sējējs Nr. 4. 01.04. 1937.

Graubiņš Jēkabs. Ievērojama latviešu dziedātāja. Tēvijas sargs, Nr. 39, 24.09.1937.

Gotharde-Berkinde, Zelma. Zelmas Gothard-Bergkindes pirmā vēstule no Ēģiptes. Pēdējā brīdī, Nr. 62, 16.03.1928.

Goth arde-Berkinde, Zelma. Operdziedātājas Gothard-Bergkindes vēstule noAustrālijas. Pēdējā brīdī, Nr. 129, 12.06.1928.

Gotharde-Berkinde, Zelma. Kāpēc es braucu uz Austrāliju “laimi meklēt”. Pēdējā brīdī, Nr. 156., 15.07.1928.

Muižniece, M. Latvijas Nacionālās operas tenors Kārlis Nīcis. Latvju mūzika, Nr. 14,01.01.1983.

Ramats, Eduards, Nacionālā opera. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4, 01.04.1937.

Sudrabkalns, Jānis. Operā. Sociāldemokrāts, Nr.77, 08.04.1932. (publ. Sudrabkalns: 1983)

Vētra, Mariss. Pauls Sakss. Pēdējā brīdī, 08.03.1927. (publ.Vētra: 72)

Vētra, Mariss. Nacionālās operas dziedoņu beztiesiskais stāvoklis. Pēdējā brīdī,15.02.1929. (publ.Vētra:114)

Latvijas Nacionālās operas mākslinieku pirmais koncerts Amerikā, Amerikas Atbalss, 29.09.1921.

Vētra, Mariss. Četri latvju tenori Berlīnē atceras Nacionālo operu Latvijā. Pēdējā brīdī, 11.02.1930. (publ. Vētra: 157)

Operdziedone Alīda Vāne Latvijā. Jaunākās Ziņas, 14.01.1937.

Pie Marisa Vētras. Kurzemes Vārds, 13.05.1926. (publ.Vētra: 63)

Slavenā dziedātāja Alīda Vāne pirmo reizi dziedās Talsos. Talsu Vārds, 19.01.1939.

Alida Vane. http://www.lavoceantica.it/Soprano/Vane%20Alida.htm

Birnsons, Artūrs (1991). Celeste Aida. Grāmata par Alīdu Vāni. Rīga: Liesma.

Briede, Vija (1987). Latviešu operteātris. Rīga: Zinātne.

Kaktiņš, Ādolfs (1991). Dzīves opera. Atmiņu tēlojumi. Rīga: Liesma.

Kārlim Nīcim (Marisa Vētras vēstule) 26.05.1929, RTMM (publ. Vētra: 125)

Lasmane, Skaidrīte. Provincialiāte kultūras ekosistēmā. Domuzīme/DELFI, 14.05.2020. https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/skaidrite-lasmaneprovincialitate-kulturas-ekosistema.d?id=52132733

Lipša, Ineta (2002). Rīga bohēmas varā. Rīga: Priedaines.

Mazvērsīte, Daiga. Jānis Vītiņš. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/110785-Jānis-Vītiņš (skatīts 12.06.2021.)

Sudrabkalns, Jānis (1983). Par mūziku (sast. Guntars Pupa). Rīga: Zinātne

Vētra, Mariss (2013). Atbalsis. Raksti un vēstules Eiropā 1924 –1946. [sast. un kom. Agris Redovičs], Rīga: Mansards.

Zelmenis, Gints. Ada Benefelde-Dzirne. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/91994-Ada-Benefelde-Dzirne (skatīts 12.06.2021.)

Zelmenis, Gints. Artūrs Priednieks-Kavara. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/104178-Arturs-Priednieks-Kavara (skatīts. 12.06.2021)

Zelmenis, Gints. Ādolfs Kaktiņš. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/Jānis-Ādolfs-Kaktiņš (skatīts 12.06.2021.)

Zelmenis, Gints. Helēna Cinka-Berzinska. Nacionālā enciklopēdija. ttps://enciklopedija. lv/skirklis/118477-Helēna-Cinka-Berzinska (skatīts 12.06.2021.)

Zelmenis, Gints. Jānis Niedra. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/100181-Jānis-Niedra. (skatīts 12.06.2021.)

Zelmenis, Gints. Pauls Sakss. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/103118-Pauls-Sakss (skatīts 12.06.2021.)

Zelmenis Gints. Rūdolfs Bērziņš. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/57801-Rūdolfs-Bērziņš (skatīts. 12.06.2021.)

Downloads

Published

24.01.2024

How to Cite

CAREERS OF LATVIAN OPERA SINGERS AT THE LATVIAN NATIONAL OPERA AND ABROAD IN THE 1920S AND 1930S. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 18, 97-117. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/23