REVIEWS OF JĀZEPS VĪTOLS MUSIC IN THE RIGA GERMAN AND RUSSIAN PRESS
Keywords:
Jāzeps Vītols, national motifs, individual style, German and Russian press in Riga, music criticismAbstract
Opinions on national culture expressed by its very own representatives, as well as observers, will never be identical. Their comparison is engaging and a theme worthy of research, as it can answer the question: in national culture, what is interesting and striking not just locally, but also when looking at the broader context? The analysis of this question can be very extensive. The goal of this paper is to reveal a single aspect of such analysis: to compare diverse opinions on the creative work of Jāzeps Vītols expressed in the Riga German and Russian press during the time of this composer’s greatest activity – from the 1880s to the 1930s.
During the first period of Vītols’ work – the end of the 19th century and the beginning of the 20th century, one of the main national awakening inspired tendencies in his, as well as other Latvian contemporaries’ creative work, is the expression of national motifs. With Latvian audiences, as well as music critics, this theme usually generates an enthusiastic response, however, the non-Latvian press sees it in a more contradictory light. The triumphant progress of National Romanticism in Europe is viewed by the majority of Riga’s German music critics if not negatively, then at least as something debateable. This is confirmed by, for example, reviews written by Moritz Rudolph (Rigaer Tageblatt, July 21, 1889) and Hans Schmidt (Rigasche Rundschau, September 4, 1906; November 28, 1911) on folklore-inspired works by Vītols.
Downloads
References
Bērziņa, Vizbulīte (1983). Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. Rīga: Zinātne
Cīrulis, Jānis (1926). Jāzeps Vītols. Ilustrēts Žurnāls 12, 401.–405. lpp.
Čeže, Mikus (1995). Jāzepa Vītola tēls vācu kritikas skatījumā. 20.–40. gadi. Māksla 3, 44.–45. lpp.
Čeže, Mikus (2008). Jāzepa Vītola likums. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Rīga: Musica Baltica, JVLMA, 6.–13. lpp.
Dārziņš, Emīls (1906). Jurjānu Andrejs kā orķestra komponists. Zalktis 1: 151.–156. lpp.
Erliha, Dzintra (2013). Lūcijas Garūtas kamermūzika: biogrāfiskais konteksts, stils un interpretācija. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga
Grauzdiņa, Ilma (2008). Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti. Rīga: Tautas mākslas centrs
Grāvītis, Oļģerts (1958). Jāzeps Vītols un latviešu tautasdziesma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Grosberg, Oskar (1927). Die Presse Lettlands / mit einem geschichtlichen Rückblick. Riga: Baltischer Verlag
Heerwagen, Alfred (1938). Professor Joseph Wihtol 75-jährig. Rigasche Rundschau. 26. Juli
Jaunslaviete, Baiba (sast., 2004). Latviešu mūzika cittautu kritiķu skatījumā (1873–1926). Izlase. Mūzikas akadēmijas raksti 1. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 4.–171. lpp.
Jaunslaviete, Baiba (2007). Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. Mūzikas akadēmijas raksti 3. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 33.–52. lpp.
J. Vītols, Pēterburgas konservatorijas profesors [..] (1889). Dienas Lapa. 21. jūlijs
Kelly, Barbara L. (2003). Debussy’s Parisian affiliations. The Cambridge Companion to Debussy. Edited by Simon Trezise. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 25–42
Klotiņš, Arnolds (2013). Jāzeps Vītols as a fundamentalist and universalist of music. Music in Latvia 2013. Riga: Latvian Music Information Centre, pp. 3–15
Ķeniņš, Tālivaldis (1999). Profesoru Jāzepu Vītolu atceroties. Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. Sastādījis Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne, 202.–206. lpp.
Miķelsone, Anita (2008). Jāzeps Vītols un 20. gadsimta mūzikas jaunās vēsmas. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 51.–70. lpp.
Mogge, Willy (1942). Wihtol-Abend. Deutsche Zeitung im Ostland. 25. März
Plakidis, Pēteris (1988). Priekšvārds. Jāzeps Vītols. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis P. Plakidis. Rīga: Liesma, 5.–6. lpp.
Poruks, Jēkabs (1933). Jāzeps Vītols. Piesaule 7, 376.–384. lpp.
Prēdele, Zane (2012). Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.–21. gadsimtā. Mūzikas akadēmijas raksti 9. Rīga: JVLMA, 23.–41. lpp.
Prēdele, Zane (2015). Jāzeps Vītols kultūras atmiņas dinamikā – kanoni un arhīvi. Promocijas darbs (glabājas JVLMA bibliotēkā). Rīga
Rudolph, Moritz (1889). Concert in Majorenhof. Rigaer Tageblatt, 21. Juli (2. August)
Schmidt, Hans (1906). Konzert. Rigasche Rundschau, 4. (17.) September
Schmidt, Hans (1911). Konzert. Rigasche Rundschau, 28. November (11. Dezember)
[Über das Liederkonzert von Malwine Wiegner Grünberg] (1905). Staatsbürger Zeitung. 11. November
Vītols, Jāzeps (1923). Hanss Šmidts [nekrologs]. Mūzikas Nedēļa 1, 2.–4. lpp.
Vītols, Jāzeps (1964). Raksti. Sastādītāja un komentāru autore Vija Muške. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas. Sastādītājs un komentāru autors Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma
Volkovs, Vladislavs (2007). Krievi Latvijā. Mazākumtautības Latvijā. Vēsture un tagadne. Sastādītājs Leo Dribins. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūts, 91.–139. lpp.
Almazov, S. (1924). Večer novyh proizvedenij Obŝestva Kompozitorov. Narodnaâ Myslʹ, 9 noâbrâ
Vitolʹ, Iosif (1916). Tvorčestvo An. K. Lâdova. Petrograd: Popečitelʹnyj sovet dlâ pooŝreniâ russkih kompozitorov i muzykantov
Koninskij, K. (1895). Muzyka [..]. Rižskij Vestnik, 22 iûnâ
Rozovskij, Solomon (1925). Tretij kamernyj večer. Nacionalʹnaâ Konservatoriâ. Segodnâ, 28 ânvarâ
Romanovskij, G. (1911). Ûbilejnyj koncert I. I. Vitolâ. Rižskij Vestnik, 25 noâbrâ
Severskij, N. (1912). Koncertnyj sad Gorna. Rižskij Vestnik, 14 (27) avgusta
Ûrevič, Vidvud (1924). Večer romansov Â. Vitolâ. Segodnâ, 11 dekabrâ
Ûrevič, Vidvud (1926). I. Vitolʹ, kak fortepiannyj i pesen. kompozitor. Segodnâ Večerom, 13 dekabrâ
Ûrevič, Vidvud (1928). Prazdničnyj koncert v Nacionalʹnoj opere. Segodnâ Večerom, 19 noâbrâ
Ûrevič, Vidvud (1935). Tretij simfoničeskij koncert. Segodnâ Večerom, 5 iûlâ
Češihin, Vsevolod (1910a). Latyšskoe pevčeskoe prazdnestvo. Rižskaâ Myslʹ, 21 iûnâ (4 iûlâ)
Češihin, Vsevolod (1910b). Koncert iz kompozicij Alʹfreda Kalnynâ. Rižskaâ Myslʹ, 8 (21) dekabrâ
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.