JĀZEPA VĪTOLA MŪZIKA RĪGAS VĀCU UN KRIEVU PRESES ATSAUKSMĒS
Atslēgvārdi:
Jāzeps Vītols, nacionālie motīvi, individuālais stils, Rīgas vācu un krievu prese, mūzikas kritikaAnotācija
Viedokļi par nacionālo kultūru, ko pauž paši tās pārstāvji un vērtētāji no malas, nekad nebūs identiski. To salīdzinājums ir saistoša un izpētes vērta tēma, jo sniedz atbildi uz jautājumu: kas nacionālajā kultūrā ir interesants un spilgts ne tikai lokālā ziņā, bet arī plašākā kontekstā raugoties? Latviešu kultūrvēsturē šādam izvērtējumam no malas savulaik bijusi nozīmīga loma – jo īpaši 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajos četros gadu desmitos, kad Latvijā pastāvīgi darbojās triju nacionālo kopienu – latviešu, krievu un vācu – prese. Katrai no tām bija savas kultūras procesu atspoguļojuma tradīcijas.
Vissenākās tās neapšaubāmi bija vācbaltiem, kuri jau kopš 18. gadsimta dominēja gan Rīgas opermūzikas, gan simfoniskās un kamermūzikas dzīvē. Tai veltītās recenzentu atsauksmes regulāri tika publicētas laikrakstos Rigasche Zeitung (1778–1889) un Zeitung für Stadt und Land (1866–1939, kopš 1894 nosaukums Rigasche Rundschau1). Tieši šajos izdevumos rodamas pirmās cittautu preses atsauksmes par dažādām latviešu nacionālās atmodas izpausmēm, tajā skaitā Pirmajiem Vispārējiem dziesmu svētkiem. Vēlāk laikrakstu klāstu papildina arī Rigaer Tageblatt (1876–1914, līdz 1882 nosaukums Neue Zeitung für Stadt und Land) u. c. izdevumi.
Downloads
References
Bērziņa, Vizbulīte (1983). Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. Rīga: Zinātne
Cīrulis, Jānis (1926). Jāzeps Vītols. Ilustrēts Žurnāls 12, 401.–405. lpp.
Čeže, Mikus (1995). Jāzepa Vītola tēls vācu kritikas skatījumā. 20.–40. gadi. Māksla 3, 44.–45. lpp.
Čeže, Mikus (2008). Jāzepa Vītola likums. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Rīga: Musica Baltica, JVLMA, 6.–13. lpp.
Dārziņš, Emīls (1906). Jurjānu Andrejs kā orķestra komponists. Zalktis 1: 151.–156. lpp.
Erliha, Dzintra (2013). Lūcijas Garūtas kamermūzika: biogrāfiskais konteksts, stils un interpretācija. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga
Grauzdiņa, Ilma (2008). Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti. Rīga: Tautas mākslas centrs
Grāvītis, Oļģerts (1958). Jāzeps Vītols un latviešu tautasdziesma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Grosberg, Oskar (1927). Die Presse Lettlands / mit einem geschichtlichen Rückblick. Riga: Baltischer Verlag
Heerwagen, Alfred (1938). Professor Joseph Wihtol 75-jährig. Rigasche Rundschau. 26. Juli
Jaunslaviete, Baiba (sast., 2004). Latviešu mūzika cittautu kritiķu skatījumā (1873–1926). Izlase. Mūzikas akadēmijas raksti 1. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 4.–171. lpp.
Jaunslaviete, Baiba (2007). Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. Mūzikas akadēmijas raksti 3. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 33.–52. lpp.
J. Vītols, Pēterburgas konservatorijas profesors [..] (1889). Dienas Lapa. 21. jūlijs
Kelly, Barbara L. (2003). Debussy’s Parisian affiliations. The Cambridge Companion to Debussy. Edited by Simon Trezise. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 25–42
Klotiņš, Arnolds (2013). Jāzeps Vītols as a fundamentalist and universalist of music. Music in Latvia 2013. Riga: Latvian Music Information Centre, pp. 3–15
Ķeniņš, Tālivaldis (1999). Profesoru Jāzepu Vītolu atceroties. Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. Sastādījis Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne, 202.–206. lpp.
Miķelsone, Anita (2008). Jāzeps Vītols un 20. gadsimta mūzikas jaunās vēsmas. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 51.–70. lpp.
Mogge, Willy (1942). Wihtol-Abend. Deutsche Zeitung im Ostland. 25. März
Plakidis, Pēteris (1988). Priekšvārds. Jāzeps Vītols. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis P. Plakidis. Rīga: Liesma, 5.–6. lpp.
Poruks, Jēkabs (1933). Jāzeps Vītols. Piesaule 7, 376.–384. lpp.
Prēdele, Zane (2012). Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.–21. gadsimtā. Mūzikas akadēmijas raksti 9. Rīga: JVLMA, 23.–41. lpp.
Prēdele, Zane (2015). Jāzeps Vītols kultūras atmiņas dinamikā – kanoni un arhīvi. Promocijas darbs (glabājas JVLMA bibliotēkā). Rīga
Rudolph, Moritz (1889). Concert in Majorenhof. Rigaer Tageblatt, 21. Juli (2. August)
Schmidt, Hans (1906). Konzert. Rigasche Rundschau, 4. (17.) September
Schmidt, Hans (1911). Konzert. Rigasche Rundschau, 28. November (11. Dezember)
[Über das Liederkonzert von Malwine Wiegner Grünberg] (1905). Staatsbürger Zeitung. 11. November
Vītols, Jāzeps (1923). Hanss Šmidts [nekrologs]. Mūzikas Nedēļa 1, 2.–4. lpp.
Vītols, Jāzeps (1964). Raksti. Sastādītāja un komentāru autore Vija Muške. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas. Sastādītājs un komentāru autors Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma
Volkovs, Vladislavs (2007). Krievi Latvijā. Mazākumtautības Latvijā. Vēsture un tagadne. Sastādītājs Leo Dribins. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūts, 91.–139. lpp.
Almazov, S. (1924). Večer novyh proizvedenij Obŝestva Kompozitorov. Narodnaâ Myslʹ, 9 noâbrâ
Vitolʹ, Iosif (1916). Tvorčestvo An. K. Lâdova. Petrograd: Popečitelʹnyj sovet dlâ pooŝreniâ russkih kompozitorov i muzykantov
Koninskij, K. (1895). Muzyka [..]. Rižskij Vestnik, 22 iûnâ
Rozovskij, Solomon (1925). Tretij kamernyj večer. Nacionalʹnaâ Konservatoriâ. Segodnâ, 28 ânvarâ
Romanovskij, G. (1911). Ûbilejnyj koncert I. I. Vitolâ. Rižskij Vestnik, 25 noâbrâ
Severskij, N. (1912). Koncertnyj sad Gorna. Rižskij Vestnik, 14 (27) avgusta
Ûrevič, Vidvud (1924). Večer romansov Â. Vitolâ. Segodnâ, 11 dekabrâ
Ûrevič, Vidvud (1926). I. Vitolʹ, kak fortepiannyj i pesen. kompozitor. Segodnâ Večerom, 13 dekabrâ
Ûrevič, Vidvud (1928). Prazdničnyj koncert v Nacionalʹnoj opere. Segodnâ Večerom, 19 noâbrâ
Ûrevič, Vidvud (1935). Tretij simfoničeskij koncert. Segodnâ Večerom, 5 iûlâ
Češihin, Vsevolod (1910a). Latyšskoe pevčeskoe prazdnestvo. Rižskaâ Myslʹ, 21 iûnâ (4 iûlâ)
Češihin, Vsevolod (1910b). Koncert iz kompozicij Alʹfreda Kalnynâ. Rižskaâ Myslʹ, 8 (21) dekabrâ
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
