ON THE CONCEPT OF THE LOST LAMENT IN 20th CENTURY LATVIAN HUMANITIES, WITH SPECIAL INSIGHT INTO THE CONTRIBUTION OF PĒTERIS ŠMITS (1869–1938) AND JĒKABS VĪTOLIŅŠ (1898–1977)
Keywords:
Lithuanian traditional music, laments, humanities, 20th century, Pēteris Šmits, Jēkabs Vītoliņš, Vilis Biļķins, Latvian folkloristicsAbstract
The archives and collections of Latvian traditional music and folklore do not document any trace of laments. This is an exception in the context of the musical heritage of the cultures of Latvia’s neighbours (Lithuania, Estonia, Belarus and Russia). In the early 20th century, this lack of laments became a concern among Latvian intellectuals. As if facing some kind of cultural defect, they rushed to close this “gap” by arguing that laments had previously formed a part of Latvian musical culture, but had vanished in later centuries. These intellectuals based this idea of the lost lament on several passages from the medieval Chronicon Livoniae (written by Henry of Livonia in the 1220s) and the Livonian Rhymed Chronicle (early 14th cent.) in which they found reason to believe that laments were known in the Latvian Middle Ages.
Downloads
References
Ajuwon, Bade (1981). Lament for the dead as a universal folk tradition. Fabula. Zeitschrift für Erzählforschung 22, Heft 1/2, S. 272–280
Ambainis, Ojārs (1989). Latviešu folkloristikas vēsture. Pamatvirzieni un fakti. Rīga: Zinātne
Ancelāne, Alma (1957). Latviešu bēru ieražas. Latviešu tautas dziesmas. Izlase. 3. sēj. Sakārtojuši O. Ambainis u. c. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 575.–588. lpp.
Arbusow, Leonid Jr (1950). Das entlehnte Sprachgut in Heinrichs „Chronicon Livoniae“. Ein Beitrag zur Sprache mittelalterlicher Chronistik. Deutsches Archiv für Erforschung des Mittelalters 8, S. 100–152
Bērziņa, Dzidra (1965). Jēkabs Vītoliņš. No: Oļģerts Grāvītis (red.). Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. Rīga: Liesma, 610.–614. lpp.
Biļķins, Vilis (1928) = Wilis Bilkins. Die Spuren von Vulgata, Brevier und Missale in der Sprache von Heinrichs Chronikon Livoniae. Rīga: Valters un Rapa
Biļķins, Vilis (1936). Kuršu uzbrukums Rīgai. No: Teodors Zeids (red.). Veltījums izglītības ministram un profesoram Dr. h. c. Augustam Tentelim, 23.XI.1876.–23.XI.1936. Rīga: Ramaves apgāds, 36.–37. lpp.
Biļķins, Vilis (1949). Par baltu tautu dziedāšanu un dziesmām no 9. līdz 13. gadu simtenim. Ceļa Zīmes 3: 205.–208. lpp.
Biļķins, Vilis (1957). Draudi un uzbrukumi Rīgai tās pirmajā gadu desmitā. Daugavas Vanagi 5 (55): 20.–26. lpp.
Biļķins, Vilis (1967). Kursa un kuršu cīņas. Lincoln: Pilskalns
Boiko, Mārtiņš (2006). Latviešu muzikoloģija/mūzikas zinātne. Vēsture un problēmas. Meklējumi un atradumi 2006. Rīga: Zinātne, 7.–29. lpp.
Boiko, Mārtiņš (2008). Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Stradiņa universitāte, Musica Baltica
Boiko, Mārtiņš (2014). Die These der verlorenen Klage in der lettischen geisteswissenschaftlichen Literatur des 20. Jahrhunderts. Eine interdisziplinäre Fallstudie. In: Mati Laur und Karsten Brüggemann (Hrsg.). Forschungen zur baltischen Geschichte 9. Tartu: Akadeemiline Ajalooselts, S. 25–49
Böckel, Otto (1913). Psychologie der Volksdichtung. Leipzig, Berlin: B. G. Teubner
ChrL (1993) = Indriķa hronika. Ābrama Feldhūna tulkojums, Ēvalda Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne
Čiurlionytė, Jadviga (1966) = Âdviga Čûrlionite. Litovskoe narodnoe muzykalʹnoe tvorčestvo [Lietuviešu tautas muzikālā daiļrade]. Moskva, Leningrad: Muzyka
Dravnieks, Arvīds (1946). Latviešu literatūras vēsture. [Eslingene]: Grāmatu Draugs
Dronke, Peter (1986). Poetic Individuality in the Middle Ages. New Departures in Poetry 1000–1150. 2 nd edition. London: Westfield College, University of London, Commitee for Medieval Studies
Dundulienė, Pranė (1990). Senovės lietuvių mitologija ir religija [Senatnes lietuviešu mitoloģija un reliģija]. Vilnius: Mokslas
Eglītis, Alberts (1972). Latvijas vēstures tālo gadsimtu pētītājs vēsturnieks Mag. hist. Vilis Biļķins. Londonas Avīze. 1972. gada 2. jūlijs, 5.–6. lpp.
Georges, Karl Ernst (1918). Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch. Bd. 2. Hannover: Hahnsche Buchhandlung
Grīns, Marģers, un Māra Grīna (1991). Latviešu mūža un aizmūža izpratne. Latviešu tautas dzīvesziņa 3: Godi. Rīga: Zvaigzne, 96.–111. lpp.
Grīns, Marģers, un Māra Grīna (1992). Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga: Everest
HLChr (1955) = Heinrichs livländische Chronik, bearbeitet von Leonid Arbusow und Albert Bauer. Hannover: Hahnsche Buchhandlung
HLChr (1959) = Heinrich von Lettland. Livländische Chronik, neu übersetzt von Albert Bauer. Würzburg: Holzner
Jurjāns, Andrejs (1907). Latvju tautas mūzikas materiāli. 3. grāmata: Apdziedāšanās un citu dzīru dziesmu melodijas. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rakstu krājums. Rīga: A. Grothuss
Jurjāns, Andrejs (1912). Latvju tautas mūzikas materiāli. 4. grāmata: I. Rotaļu un dziedamo deju melodijas. II. Tautas instrumentu melodijas. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rakstu krājums. Rīga: A. Grothuss
Klotiņš, Arnolds (2005). The music of Latvia. A brief historical overview. In.: Ināra Jakubone (ed.) Music in Latvia. Riga: Latvian Music Information Centre, pp. 2–11
Kohl, Johann Georg (1841). Die deutsch-russischen Ostseeprovinzen, oder Natur- und Völkerleben in Kur-, Liv- und Esthland. Bd. 2. Dresden und Leipzig: Arnoldische Buchhandlung
Kubuliņa, Anda (2000/2001). Jānis Niedre un latviešu pēckara fokloristika. Letonica 6/7: 154.–174. lpp.
Ķencis, Toms (2012). A Disciplinary History of Latvian Mythology (Dissertationes Folkloristicae Universitatis Tartuensis 19). Tartu: University of Tartu Press
Levy, Richard (ed., 2005). Antisemitism: A Historical Encyclopedia of Prejudice and Persecution. Vol. 1. Santa Barbara: ABC-CLIO
Lewis, Charlton T., & Charles Short (1879). A Latin Dictionary. Oxford: Clarendon Press
Lloyd, Albert Lancaster (1995). Lament. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Edited by Stanley Sadie and John Tyrrell. Vol. 10. London: Macmillan; New York: Grove, pp. 407–410
LRChr.AH (1998) = Livländische Reimchronik. Atskaņu hronika. [Vidusaugšvācu valodas oriģināls un] Valža Bisenieka atdzejojums no vidusaugšvācu valodas. Rīga: Zinātne
Mahler, Elsa (1935). Die russische Totenklage. Ihre rituelle und dichterische Deutung (mit besonderer Berücksichtigung des grossrussischen Nordens). Leipzig: Otto Harrassowitz
Melngailis, Emilis (1951). Latviešu mūzikas folkloras materiāli. 1. sēj.: Korsa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Mugurēvičs, Ēvalds (1993). Priekšvārds. Indriķa hronika. Ābrama Feldhūna tulkojums, Ēvalda Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 7.–32. lpp.
Muharinskaya, Lidija, & Tamara Jakimenka (1993) = Lidiâ Muharinskaâ, Tamara Âkіmenka. Belaruskaâ narodnaâ muzyčnaâ tvorčascʹ [Baltkrievu tautas muzikālā daiļrade]. Mіnsk: Vyšejšaâ škola
Nenola, Aili (2002a). Introduction. In: Aili Nenola. Inkerin itkuvirret. Ingrian Laments. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seura/Finnish Literature Society, pp. 54–100
Nenola, Aili (2002b). Johdanto [Ievads]. In: Aili Nenola. Inkerin itkuvirret. Ingrian Laments. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seura/Finnish Literature Society, pp. 11–53
Niedre, Jānis (1948). Latviešu folklora. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Niedre, Jānis (1952). Latviešu literatūra I. Feodālo attiecību laikmets. Feodālisma sairuma un kapitālisma tapšanas periods. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Ozols, Arturs (1968). Par latviešu tautasdziesmām. No: Arturs Ozols. Raksti folkloristikā. Rīga: Zvaigzne, 224.–279. lpp.
Pino, Veera, & Vaike Sarv (1981). Setu surnuitkud I [Setu bēru raudas I]. Tallinn: Eesti NSV Teaduste Akadeemia, Keele ja Kirjanduse Instituut
Pino, Veera, & Vaike Sarv (1982). Setu surnuitkud II [Setu bēru raudas II]. Tallinn: Eesti NSV Teaduste Akadeemia, Keele ja Kirjanduse Instituut
Porter, James (2001). Lament. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Edited by Stanley Sadie and John Tyrrell. 2nd edition. Vol. 14. London: Macmillan; New York: Grove, pp. 181–188
Rozenbergs, Jānis (1977). Garlībs Merķelis un latviešu folklora. No: Vilma Greble (sast.). Latviešu folklora – žanri, stils. Rīga: Zinātne, 11.– 47. lpp.
Sagan, Carl (1997). The Demon-Haunted World. Science as a Candle in the Dark. New York: Ballantine Books
Sauka, Donatas (1982). Lietuvių tautosaka [Lietuviešu folklora]. Vilnius: Mokslas
Straubergs, Kārlis (1956). Pie mūžības vārtiem. Latviešu tautas dziesmas. 9. sēj. Copenhagen: Imanta, 91.–104. lpp.
Straume, Jānis (1904). Par latviešu tautas mūziku un seniem mūzikas instrumentiem. Vērotājs 5: 548.–560. lpp.; 6: 648.–660. lpp.
Šmits, Pēteris (1908). Par latviešu tautas dziesmu celšanos un vecumu. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas. 14. laidiens. Rīga: Latvju kultūra, 101.–112. lpp.
Šmits, Pēteris (1912). O. Bekeļa tautas dzejas psiholoģija un latviešu tautas dziesmas. No: Pēteris Šmits. Etnogrāfisku rakstu krājums. Rīga: J. Missiņš, 58.–65. lpp.
Šmits, Pēteris (1918). Latviešu mitoloģija. Maskava: Latviešu Rakstnieku un Mākslinieku Biedrība
Šturms, Eduards (1938). Hroniku un senrakstu ziņas par baltu tautu bēru parašām 13. un 14. g. s. Tautas vēsturei. Veltījums profesoram Arvedam Švābem, 25.V.1888–25.V.1938. Rīga: A. Gulbis, 84.–110. lpp.
Švābe, Arveds (red., 1950–1951). Latvju enciklopēdija. 1. sēj. Stokholma: Trīs zvaigznes
Varfalameeva, Tamara (1986) = Tamara Varfalameeva (red.). Pahavannі. Pamіnkі. Galašènnі (Belaruskaâ narodnaâ tvorčascʹ) [Bēres. Piemiņa. Raudas (Baltkrievu tautas daiļrade)]. Mіnsk: Navuka і tèhnіka
Vītoliņš, Jēkabs (1955) = Âkov Vitolinʹ. Voprosy izučeniâ latyšskoj narodnoj muzyki (na materiale narodnyh pesen Liepajskoj ètnografičeskoj oblasti) [Latviešu tautas mūzikas pētniecības jautājumi (balstoties uz Liepājas etnogrāfiskā apgabala tautasdziesmu materiālu)]. Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni kandidata iskusstvovedeniâ [Mākslas zinātņu kandidāta disertācija]. Riga: Akademiâ nauk Latvijskoj SSR, Institut ètnografii i folʹklora; Gosudarstvennaâ konservatoriâ Latvijskoj SSR, Kafedra istorii muzyki
Vītoliņš, Jēkabs (1959) = Âkov Vitolinʹ. Issledovaniâ v oblasti latyšskoj narodnoj muzyki [Pētījumi latviešu tautas mūzikas jomā]. Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni doktora iskusstvovedeniâ [Mākslas zinātņu doktora disertācija]. Riga: Akademiâ nauk Latvijskoj SSR, Institut ètnografii i folʹklora; Gosudarstvennaâ konservatoriâ Latvijskoj SSR, Kafedra istorii muzyki
Vītoliņš, Jēkabs (1969) = Âkov Vitolinʹ. Latyšskaâ narodnaâ pesnâ [Latviešu tautasdziesma]. Moskva: Sovetskij kompozitor
Vītoliņš, Jēkabs (1971). Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas. Rīga: Zinātne
Vītoliņš, Jēkabs (1972). Tautas mūzika. No: Jēkabs Vītoliņš un Lija Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture. Rīga: Liesma, 7.–67. lpp.
Wolkenhauer, Wilhelm (1882). Kohl, Johann Georg. Allgemeine Deutsche Biographie. Hrsg. durch die Historische Commission bei der Königl. Akademie der Wissenschaften (München). Bd. 16. Leipzig: Duncker & Humblot, S. 425–428
Zeiferts, Teodors (1922). Latviešu rakstniecības vēsture. 1. sēj. Rīga: A. Gulbis
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
