PAR RAUDU ZUDUMA IDEJU LATVIEŠU 20. GADSIMTA HUMANITĀRO ZINĀTŅU LITERATŪRĀ, IT ĪPAŠI PĒTERA ŠMITA (1869–1938) UN JĒKABA VĪTOLIŅA (1898–1977) RAKSTOS

Ajuwon, Bade (1981). Lament for the dead as a universal folk tradition. Fabula. Zeitschrift für Erzählforschung 22, Heft 1/2, S. 272–280

Ambainis, Ojārs (1989). Latviešu folkloristikas vēsture. Pamatvirzieni un fakti. Rīga: Zinātne

Ancelāne, Alma (1957). Latviešu bēru ieražas. Latviešu tautas dziesmas. Izlase. 3. sēj. Sakārtojuši O. Ambainis u. c. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 575.–588. lpp.

Arbusow, Leonid Jr (1950). Das entlehnte Sprachgut in Heinrichs „Chronicon Livoniae“. Ein Beitrag zur Sprache mittelalterlicher Chronistik. Deutsches Archiv für Erforschung des Mittelalters 8, S. 100–152

Bērziņa, Dzidra (1965). Jēkabs Vītoliņš. No: Oļģerts Grāvītis (red.). Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. Rīga: Liesma, 610.–614. lpp.

Biļķins, Vilis (1928) = Wilis Bilkins. Die Spuren von Vulgata, Brevier und Missale in der Sprache von Heinrichs Chronikon Livoniae. Rīga: Valters un Rapa

Biļķins, Vilis (1936). Kuršu uzbrukums Rīgai. No: Teodors Zeids (red.). Veltījums izglītības ministram un profesoram Dr. h. c. Augustam Tentelim, 23.XI.1876.–23.XI.1936. Rīga: Ramaves apgāds, 36.–37. lpp.

Biļķins, Vilis (1949). Par baltu tautu dziedāšanu un dziesmām no 9. līdz 13. gadu simtenim. Ceļa Zīmes 3: 205.–208. lpp.

Biļķins, Vilis (1957). Draudi un uzbrukumi Rīgai tās pirmajā gadu desmitā. Daugavas Vanagi 5 (55): 20.–26. lpp.

Biļķins, Vilis (1967). Kursa un kuršu cīņas. Lincoln: Pilskalns

Boiko, Mārtiņš (2006). Latviešu muzikoloģija/mūzikas zinātne. Vēsture un problēmas. Meklējumi un atradumi 2006. Rīga: Zinātne, 7.–29. lpp.

Boiko, Mārtiņš (2008). Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Stradiņa universitāte, Musica Baltica

Boiko, Mārtiņš (2014). Die These der verlorenen Klage in der lettischen geisteswissenschaftlichen Literatur des 20. Jahrhunderts. Eine interdisziplinäre Fallstudie. In: Mati Laur und Karsten Brüggemann (Hrsg.). Forschungen zur baltischen Geschichte 9. Tartu: Akadeemiline Ajalooselts, S. 25–49

Böckel, Otto (1913). Psychologie der Volksdichtung. Leipzig, Berlin: B. G. Teubner

ChrL (1993) = Indriķa hronika. Ābrama Feldhūna tulkojums, Ēvalda Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne

Čiurlionytė, Jadviga (1966) = Âdviga Čûrlionite. Litovskoe narodnoe muzykalʹnoe tvorčestvo [Lietuviešu tautas muzikālā daiļrade]. Moskva, Leningrad: Muzyka

Dravnieks, Arvīds (1946). Latviešu literatūras vēsture. [Eslingene]: Grāmatu Draugs

Dronke, Peter (1986). Poetic Individuality in the Middle Ages. New Departures in Poetry 1000–1150. 2 nd edition. London: Westfield College, University of London, Commitee for Medieval Studies

Dundulienė, Pranė (1990). Senovės lietuvių mitologija ir religija [Senatnes lietuviešu mitoloģija un reliģija]. Vilnius: Mokslas

Eglītis, Alberts (1972). Latvijas vēstures tālo gadsimtu pētītājs vēsturnieks Mag. hist. Vilis Biļķins. Londonas Avīze. 1972. gada 2. jūlijs, 5.–6. lpp.

Georges, Karl Ernst (1918). Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch. Bd. 2. Hannover: Hahnsche Buchhandlung

Grīns, Marģers, un Māra Grīna (1991). Latviešu mūža un aizmūža izpratne. Latviešu tautas dzīvesziņa 3: Godi. Rīga: Zvaigzne, 96.–111. lpp.

Grīns, Marģers, un Māra Grīna (1992). Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga: Everest

HLChr (1955) = Heinrichs livländische Chronik, bearbeitet von Leonid Arbusow und Albert Bauer. Hannover: Hahnsche Buchhandlung

HLChr (1959) = Heinrich von Lettland. Livländische Chronik, neu übersetzt von Albert Bauer. Würzburg: Holzner

Jurjāns, Andrejs (1907). Latvju tautas mūzikas materiāli. 3. grāmata: Apdziedāšanās un citu dzīru dziesmu melodijas. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rakstu krājums. Rīga: A. Grothuss

Jurjāns, Andrejs (1912). Latvju tautas mūzikas materiāli. 4. grāmata: I. Rotaļu un dziedamo deju melodijas. II. Tautas instrumentu melodijas. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rakstu krājums. Rīga: A. Grothuss

Klotiņš, Arnolds (2005). The music of Latvia. A brief historical overview. In.: Ināra Jakubone (ed.) Music in Latvia. Riga: Latvian Music Information Centre, pp. 2–11

Kohl, Johann Georg (1841). Die deutsch-russischen Ostseeprovinzen, oder Natur- und Völkerleben in Kur-, Liv- und Esthland. Bd. 2. Dresden und Leipzig: Arnoldische Buchhandlung

Kubuliņa, Anda (2000/2001). Jānis Niedre un latviešu pēckara fokloristika. Letonica 6/7: 154.–174. lpp.

Ķencis, Toms (2012). A Disciplinary History of Latvian Mythology (Dissertationes Folkloristicae Universitatis Tartuensis 19). Tartu: University of Tartu Press

Levy, Richard (ed., 2005). Antisemitism: A Historical Encyclopedia of Prejudice and Persecution. Vol. 1. Santa Barbara: ABC-CLIO

Lewis, Charlton T., & Charles Short (1879). A Latin Dictionary. Oxford: Clarendon Press

Lloyd, Albert Lancaster (1995). Lament. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Edited by Stanley Sadie and John Tyrrell. Vol. 10. London: Macmillan; New York: Grove, pp. 407–410

LRChr.AH (1998) = Livländische Reimchronik. Atskaņu hronika. [Vidusaugšvācu valodas oriģināls un] Valža Bisenieka atdzejojums no vidusaugšvācu valodas. Rīga: Zinātne

Mahler, Elsa (1935). Die russische Totenklage. Ihre rituelle und dichterische Deutung (mit besonderer Berücksichtigung des grossrussischen Nordens). Leipzig: Otto Harrassowitz

Melngailis, Emilis (1951). Latviešu mūzikas folkloras materiāli. 1. sēj.: Korsa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Mugurēvičs, Ēvalds (1993). Priekšvārds. Indriķa hronika. Ābrama Feldhūna tulkojums, Ēvalda Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 7.–32. lpp.

Muharinskaya, Lidija, & Tamara Jakimenka (1993) = Lidiâ Muharinskaâ, Tamara Âkіmenka. Belaruskaâ narodnaâ muzyčnaâ tvorčascʹ [Baltkrievu tautas muzikālā daiļrade]. Mіnsk: Vyšejšaâ škola

Nenola, Aili (2002a). Introduction. In: Aili Nenola. Inkerin itkuvirret. Ingrian Laments. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seura/Finnish Literature Society, pp. 54–100

Nenola, Aili (2002b). Johdanto [Ievads]. In: Aili Nenola. Inkerin itkuvirret. Ingrian Laments. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seura/Finnish Literature Society, pp. 11–53

Niedre, Jānis (1948). Latviešu folklora. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Niedre, Jānis (1952). Latviešu literatūra I. Feodālo attiecību laikmets. Feodālisma sairuma un kapitālisma tapšanas periods. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Ozols, Arturs (1968). Par latviešu tautasdziesmām. No: Arturs Ozols. Raksti folkloristikā. Rīga: Zvaigzne, 224.–279. lpp.

Pino, Veera, & Vaike Sarv (1981). Setu surnuitkud I [Setu bēru raudas I]. Tallinn: Eesti NSV Teaduste Akadeemia, Keele ja Kirjanduse Instituut

Pino, Veera, & Vaike Sarv (1982). Setu surnuitkud II [Setu bēru raudas II]. Tallinn: Eesti NSV Teaduste Akadeemia, Keele ja Kirjanduse Instituut

Porter, James (2001). Lament. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Edited by Stanley Sadie and John Tyrrell. 2nd edition. Vol. 14. London: Macmillan; New York: Grove, pp. 181–188

Rozenbergs, Jānis (1977). Garlībs Merķelis un latviešu folklora. No: Vilma Greble (sast.). Latviešu folklora – žanri, stils. Rīga: Zinātne, 11.– 47. lpp.

Sagan, Carl (1997). The Demon-Haunted World. Science as a Candle in the Dark. New York: Ballantine Books

Sauka, Donatas (1982). Lietuvių tautosaka [Lietuviešu folklora]. Vilnius: Mokslas

Straubergs, Kārlis (1956). Pie mūžības vārtiem. Latviešu tautas dziesmas. 9. sēj. Copenhagen: Imanta, 91.–104. lpp.

Straume, Jānis (1904). Par latviešu tautas mūziku un seniem mūzikas instrumentiem. Vērotājs 5: 548.–560. lpp.; 6: 648.–660. lpp.

Šmits, Pēteris (1908). Par latviešu tautas dziesmu celšanos un vecumu. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas. 14. laidiens. Rīga: Latvju kultūra, 101.–112. lpp.

Šmits, Pēteris (1912). O. Bekeļa tautas dzejas psiholoģija un latviešu tautas dziesmas. No: Pēteris Šmits. Etnogrāfisku rakstu krājums. Rīga: J. Missiņš, 58.–65. lpp.

Šmits, Pēteris (1918). Latviešu mitoloģija. Maskava: Latviešu Rakstnieku un Mākslinieku Biedrība

Šturms, Eduards (1938). Hroniku un senrakstu ziņas par baltu tautu bēru parašām 13. un 14. g. s. Tautas vēsturei. Veltījums profesoram Arvedam Švābem, 25.V.1888–25.V.1938. Rīga: A. Gulbis, 84.–110. lpp.

Švābe, Arveds (red., 1950–1951). Latvju enciklopēdija. 1. sēj. Stokholma: Trīs zvaigznes

Varfalameeva, Tamara (1986) = Tamara Varfalameeva (red.). Pahavannі. Pamіnkі. Galašènnі (Belaruskaâ narodnaâ tvorčascʹ) [Bēres. Piemiņa. Raudas (Baltkrievu tautas daiļrade)]. Mіnsk: Navuka і tèhnіka

Vītoliņš, Jēkabs (1955) = Âkov Vitolinʹ. Voprosy izučeniâ latyšskoj narodnoj muzyki (na materiale narodnyh pesen Liepajskoj ètnografičeskoj oblasti) [Latviešu tautas mūzikas pētniecības jautājumi (balstoties uz Liepājas etnogrāfiskā apgabala tautasdziesmu materiālu)]. Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni kandidata iskusstvovedeniâ [Mākslas zinātņu kandidāta disertācija]. Riga: Akademiâ nauk Latvijskoj SSR, Institut ètnografii i folʹklora; Gosudarstvennaâ konservatoriâ Latvijskoj SSR, Kafedra istorii muzyki

Vītoliņš, Jēkabs (1959) = Âkov Vitolinʹ. Issledovaniâ v oblasti latyšskoj narodnoj muzyki [Pētījumi latviešu tautas mūzikas jomā]. Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni doktora iskusstvovedeniâ [Mākslas zinātņu doktora disertācija]. Riga: Akademiâ nauk Latvijskoj SSR, Institut ètnografii i folʹklora; Gosudarstvennaâ konservatoriâ Latvijskoj SSR, Kafedra istorii muzyki

Vītoliņš, Jēkabs (1969) = Âkov Vitolinʹ. Latyšskaâ narodnaâ pesnâ [Latviešu tautasdziesma]. Moskva: Sovetskij kompozitor

Vītoliņš, Jēkabs (1971). Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas. Rīga: Zinātne

Vītoliņš, Jēkabs (1972). Tautas mūzika. No: Jēkabs Vītoliņš un Lija Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture. Rīga: Liesma, 7.–67. lpp.

Wolkenhauer, Wilhelm (1882). Kohl, Johann Georg. Allgemeine Deutsche Biographie. Hrsg. durch die Historische Commission bei der Königl. Akademie der Wissenschaften (München). Bd. 16. Leipzig: Duncker & Humblot, S. 425–428

Zeiferts, Teodors (1922). Latviešu rakstniecības vēsture. 1. sēj. Rīga: A. Gulbis