KRIEVU MŪZIĶU SARAKSTE AR JĀZEPU VĪTOLU PĒC VIŅA AIZBRAUKŠANAS NO SANKTPĒTERBURGAS

PAR RETIEM VĪTOLIĀNAS AVOTIEM LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJĀ

Autori

  • Lolita Fūrmane

Atslēgvārdi:

arhīvi, epistulārais mantojums, akadēmisms, modernisms, Pēterburgas konservatorija, emigrācija, skaņdarbu veltījumi

Anotācija

Jāzeps Vītols atstāja Sanktpēterburgu (kopš Pirmā pasaules kara pārdēvētu par Petrogradu) 1918. gada vasaras beigās. Sanktpēterburgas konservatorijas Mākslinieciskās padomes dokumentos joprojām ir atrodams šīs aizbraukšanas pamatojums: profesoram Vītolam līdz 1919. gada 1. janvārim bija piešķirts bezalgas atvaļinājums, lai viņš varētu piedalīties, kā tika rakstīts, „Latviešu nacionālās operas skatuves” dibināšanā. Notikumi tomēr izvērtās citādi. 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, savukārt Krievijā sācies pilsoņu karš un tā radītā sociālā katastrofa mudināja daudzus Krievijas inteliģences pārstāvjus doties emigrācijā. Vītols pats uzskatīja, ka viņa attiecības ar Pēterburgas konservatoriju ir beigušās tikai ex officio, tātad de facto tās aizvien pastāv, jo „kamēr tur vēl darbosies jele viens pats no maniem draugiem kollēgām, es jutīšos saistīts pie savas alma mater” (Vītols 1963: 91). Tas  var skanēt paradoksāli, bet vēl trīsdesmito gadu vidū, rakstot memuārus, komponists lietoja savai Rīgas dzīvei beztermiņa atvaļinājuma (!) apzīmējumu.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Literatūra un avoti

Grāmatas un rakstu krājumi

Latvijas Konservātorija 1919–1929 (ar prof. Jāzepa Vītola ievadrakstu). (b. g.). Rīga

Siliņš, Uldis (2006). Dziesmai vieni gala nava: Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs 1918–1944. Rīga: Nordik

Vītols, Jāzeps (1963). Manas dzīves atmiņas (Jāņa Rudzīša redakcijā). Upsāla: Daugava

Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas (Oļģerta Grāvīša redakcijā). Rīga: Liesma

Zālīte, Milda (1958). Jāzepa Vītola archiva materialus pārskatot. Latviešu mūzika. Sast. Jēkabs Vītoliņš. Rīga: LVI, 211.–236. lpp.

Grečaninov, Aleksandr (1951). Moâ žiznʹ. Nʹû-Jork: Novyj Žurnal, 2-e izdanie.

Mnuhin, Lev; Avrilʹ, Mariâ; Losskaâ, Veronika (sost.; 2008– 2010). Rossijskoe zarubežʹe vo Francii. 1919–2000: biografičeskij slovarʹ v treh tomah. Moskva: Nauka, Dom-muzej Mariny Cvetaevoj

Laikraksti

Vītoliņš, Jēkabs (1934). Kamermūzikas vakars konservātorijā. Veras Vinogradovas darbi. Dienas Lapa, 30. aprīlis, 106. nr.

Zālītis, Jānis (1937). A. Grečaņinova dziesmu vakars. Jaunākās Ziņas, 6. marts, 53. nr.

V. Û. [V. Ûrevič] (1925). Grečaninovskij večer. Segodnâ Bečerom, 18 maâ, № 109

P. K. (1933) Uspehi kompozitora D. Amfiteatrova i violončelista M. Amfiteatrova v Italii. Segodnâ, 21 maâ, № 140

Rozovskij, S[olomon] (1921). Koncerty. Segodnâ, 23 sentâbrâ, № 217

Elektroniskie resursi

Official Daniele Amfitheatrof Website: http://www.hotkey.net.au/~amfitheatrof/index.html

Vassena, Raffaella. Daniil Aleksandrovič Amfiteatrov, in: Russi in Italia. http://www.russinitalia.it/dettaglio.php?id=189

Rybak, Mark. O Bikah [Vospominaniâ, rasskazy]. http://www.eja.pri.ee/stories/Biek_ru.html

Ûdina, Mariâ. Nemnogo o lûdâh Leningrada (1966). Publikaciâ i primečaniâ A. M. Kuznecova. http://judina.ru/nemnogo-oludyah-leningrada.htm#109u

Arhīvu materiāli

Berlīnes Valsts bibliotēka (Staatsbibliothek zu Berlin):

Respīgi, Otorīno (Ottorino Respighi) (1918). Vēstule Daniila Amfiteatrova mātei (?) 27. jūlijā no Boloņas, itāļu val. N. Mus. ep. 1314

Respīgi, Otorīno (Ottorino Respighi) (1918). Vēstule Daniila Amfiteatrova mātei (?) 13. augustā no Pinerolo, itāļu val. N. Mus. ep. 1315

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), J. Vītola piemiņas istaba:

Amfiteatrovs, Daniils (1924). Vēstule J. Vītolam 19. jūlijā no Ligūrijas, Levanto, krievu val. Bez šifrējuma

Amfiteatrovs, Daniils (1928). Vēstule J. Vītolam 19. augustā no Pjemontas, krievu val. Bez šifrējuma

Amfiteatrovs, Daniils (1931a). Vēstule J. Vītolam 6. aprīlī no Milānas, krievu val. Bez šifrējuma

Amfiteatrovs, Daniils (1931b). Vēstule J. Vītolam 31. aprīlī, krievu val. Bez šifrējuma

Arcibuševs, Nikolajs (1921). Vēstule J. Vītolam 4. decembrī no Parīzes, krievu val. Arc–W, 0,85 Wadr III

Arcibuševs, Nikolajs (1922). Vēstule J. Vītolam 19. janvārī no Parīzes, krievu val. Arc–W, 0,91 Wadr III

Arcibuševs, Nikolajs (1932a). Vēstule J. Vītolam 27. februārī no Parīzes, krievu val. Arc–W, 121 Wadr III

Arcibuševs, Nikolajs (1932b). Vēstule J. Vītolam 27. oktobrī no Parīzes, krievu val. Arc–W, 130 Wadr III

Arcibuševs, Nikolajs (1933a). Vēstule J. Vītolam 18. februārī no Parīzes, krievu val. Arc–W, 134 Wadr III

Arcibuševs, Nikolajs (1933b). Vēstule J. Vītolam 12. jūnijā no Parīzes (rokraksts), ar klāt pievienotu vēstules kopiju Latvijas Skaņražu kopai (mašīnraksts), krievu val. Arc–W, 139 Wadr III

Grečaņinovs, Aleksandrs (1923). Vēstule J. Vītolam 7. septembrī no Maskavas, krievu val. Grč–W, 170 Wadr V

Ipoļitovs-Ivanovs, Mihails (1920). Vēstule J. Vītolam 25. augustā no Maskavas, krievu val. Ip-Iv–W, 149 Wadr V

Jurjevska, Zinaīda (1922). Vēstule J. Vītolam 10. maijā no Tallinas, krievu val. ZJurj–W, 245 Wadr VI

Kajanusa, Lilli Agnese (1932). Vēstule J. Vītolam 22. novembrī, vācu val. Caj–W, 252 Wadr VI

Lavrova-Jegorova, Ludmila (1928). Vēstule J. Vītolam 8. janvārī no Ļeņingradas, krievu val. Jeg–W, 251 Wadr VI

Mališevskis, Vitolds (1931). Vēstule J. Vītolam 6. jūnijā, krievu val. Malš–W, 188 Wadr VI

Mališevskis, Vitolds (1932). Vēstule J. Vītolam 24. martā no Varšavas, krievu val. Malš–W, 189 Wadr VI

Pastuhovs, Vsevolods (1924?). Vēstule J. Vītolam no Francijas Rivjēras, bez datuma, krievu val. Past–W, 279 Wadr VIII

Safonovs, Ivans (1929). Vēstule J. Vītolam 1. jūnijā no Dagestānas, Mahačkalas, krievu val. Saf–W, 275 Wadr VIII

Vinogradova, Vera (1924 vai 1925?). Vēstule J. Vītolam no Tallinas, bez datuma, krievu val. Win–W, 154 Wadr V

Vinogradova, Vera (1928). Vēstule J. Vītolam 8. martā no Berlīnes, krievu val. Win–W, 156 Wadr V

Višņegradskis, Aleksandrs (1922). Vēstule J. Vītolam 6. aprīlī no Parīzes, krievu val. Višn–W, 171 Wadr V

Višņegradskis, Aleksandrs (1925). Vēstule J. Vītolam 5. aprīlī no Parīzes, krievu val. Višn–W, 172 Wadr V

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa:

Glazunov, Aleksandr (1933). Moj podarok Iosifu Ivanoviču Vitolû k 70 letiû so dnâ ego roždeniâ 26 iûlâ 1933 g. (Parīze), jūlijs, autogrāfs. Jēkaba Mediņa fonds, A 234, nr. 157

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM):

Kajanusa, Lilli Agnese (1935). Vēstule J. Vītolam 7. februārī no Helsinkiem, vācu val. Inv. nr. 214380

Koņuss, Ļevs (1926). Vēstule J. Vītolam 28. septembrī no Parīzes, krievu val. Inv. nr. 214410

Sanktpēterburgas Centrālais valsts literatūras un mākslas arhīvs (Centralʹnyj gosudarstvennyj arhiv literatury i iskusstva Sankt-Peterburga: CGALI CPB):

Protokol zasedaniâ Hudožestvennogo Soveta Sankt-Peter- burgskoj konservatorii ot 14 avgusta 1918 goda. F. 298, op. 1, d. 10, ll. 38, 38 ob.

Publicēts

31.05.2024

How to Cite

KRIEVU MŪZIĶU SARAKSTE AR JĀZEPU VĪTOLU PĒC VIŅA AIZBRAUKŠANAS NO SANKTPĒTERBURGAS: PAR RETIEM VĪTOLIĀNAS AVOTIEM LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 12, 92-115. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/117