SKAŅKOPU TEORIJAS PAMATPRINCIPI

Autori

  • Rolands Kronlaks

Atslēgvārdi:

skaņkopu teorija, setu teorija, mūzikas analīze, atonāla mūzika

Anotācija

Skaņkopu teorija (set theory) ir koncepcija, kas noderīga mūzikas objektu un to savstarpējo attiecību raksturojumam. Praksē to mēdz izmantot ne vien kā vienotu kompleksu, bet arī daļēji, aizgūstot atsevišķus elementus, tai skaitā terminoloģijas jomā. Daudzi no skaņkopu teorijas pamatjēdzieniem – skaņkopa, intervāliskais vektors u. c. – Rietumu muzikoloģijā iesakņojušies tik fundamentāli, ka tiek lietoti bez īpašiem skaidrojumiem un atsaucēm uz skaņkopu teoriju kā pirmavotu. Idejiskā plāksnē šī teorija saistīta arī ar kopu teoriju matemātikā, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka matemātikai tuvāka ir grupu teorija un kombinatorika.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Forte, Allen. The Atonal Music of Anton Webern. New Haven and London: Yale University Press, 1998

Forte, Allen. The Structure of Atonal Music. New Haven and London: Yale University Press, 1977

Hanson, Howard. Harmonic Materials of Modern Music: Resources of Tempered Scale. New York: Appleton-Century-Crofts, 1960

Lewin, David. Generalized Musical Intervals and Transformations. New Haven: Yale University Press, 1987. Reprinted, New York: Oxford University Press, 2007

Publicēts

02.06.2024

Izdevums

Sadaļa

SKAŅDARBS HARMONIJAS, FORMAS UN ŽANRA PĒTNIEKU SKATĪJUMĀ

How to Cite

SKAŅKOPU TEORIJAS PAMATPRINCIPI. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 7, 160–170. https://jvlma.rta.lv/index.php/mar/article/view/213