PAR POLIMODALITĀTI UN KOMPLEMENTĀRO RITMIKU UZ KANKLĒM IZPILDĪTAJĀS VOKĀLAJĀS STARTINĒS
Atslēgvārdi:
Kankle, sutartines, vokālā mūzikaAnotācija
Visneparastākā Baltijas tradicionālās mūzikas parādība ir lietuviešu daudzbalsīgās dziesmas sutartines (liet. sutartinės).1 To lielum lielo daļu raksturo sekojošas iezīmes: 1) balsis ir vienlīdz nozīmīgas, resp., tās atrodas sakārtojumā, nevis pakārtojumā, 2) harmonijā dominē sekundas, 3) skaņkārtiskais iekārtojums ir polimodāls, 4) dominē komplementārā ritmika, 5) balssvirzē noteicoša ir balsu krustošanās, 6) vienlaikus skan divi dažādi teksti (heterotekstualitāte). Jau kopš vairākiem gadu desmitiem šī tradīcija pieder pagātnei. Jau 20. gs. 30. gados, kad tika veikta lielākā daļa dokumentāciju, sutartines pārsvarā atradās postfunkcionālā stāvoklī. Taču 19. gs. un vēl 20. gs. sākumā to izplatības areāls aptvēra plašas Lietuvas ziemeļaustrumu teritorijas.
Downloads
References
Apanavičius, Romualdas & Marija Baltrėnienė 1991. Lietuvių liaudies muzikos instrumentai [Lietuviešu tautas mūzikas instrumenti]. Vilnius: Mintis.
Boiko, Martin 1996. Die litauischen Sutartinės. Eine Studie zur baltischen Volksmusik. Dissertation, Universität Hamburg. Hamburg: Svl.
Paliulis, Stasys 1959. Lietuvių liaudies instrumentinė muzika. Pučiamieji instrumentai [Lietuviešu instrumentālā tautas mūzika. Pūšaminstrumenti]. Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla.
Paliulis, Stasys 1984. „Daudyčių poveikis sutartinių muzikai“ [Koka tauru daudīšu iespaids uz sutartiņu mūziku]. Muzika Nr. 5: 87–95.
Slaviūnas, Zenonas 1959. Sutartinės. Daugiabalsės lietuvių liaudies dainos [Sutartines. Lietuviešu daudzbalsīgās tautasdziesmas]. 3. sēj. Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla.